Šogad visi jēri izpirkti 1
SIA “Springaita” valdes locekle Elita Norberte gan domā, ka pašmāju tirgus joprojām nav piepildīts ar jēra gaļu un darāmā vēl daudz. “Nav apjoma un trūkst kooperācijas,” kā iemeslus nelielajam eksportam min Norberte. Viņas saimniecībā ir aptuveni 200 aitu mātes, bet kopējais dzīvnieku skaits – ap 500 – 600. Šogad visi jēri izpirkti, jo daudzi vēlas attīstīt aitkopību. “Cūkkopības nozarē daudzi pārtraukuši saimniekot, arī piena nozarē lemj par pārorientēšanos, līdz ar to bija liels pieprasījums pēc jēriem,” stāsta saimniece. Turklāt daudzi nolēmuši šo biznesu uzsākt, jo pieejams atbalsts.
Tiesa, korekcijas var ieviest nākamais gads, kad vairs netiks maksāts atbalsts šķirnes saimniecībām par šķirnes aitu mātēm. LAAA vēsta, ka trīs saimniecības jau pārtraukušas vaislas materiāla ražošanu, bet 42 to dara. “Citi vēl domās, vai turpināt šķirnes statusa izmantošanu. Ja šis atbalsts netiks atjaunots, ar aitkopību varēs nodarboties tikai bagāti cilvēki,” rezumē D. Avotiņa. Saimnieki jau redz, ka tuvojas bada gads. “Nākamais gads visu saliks pa vietām. Šis maksājums kompensēja vajadzību pēc finansējuma, bet tagad būs jautājums, vai vērts aitas audzēt. Un tad būs redzams, vai nozarē paliks tie, kas to uzskata par biznesu vai tikai par hobiju,” spriež “Meža mājas” saimnieks.
Jāatgādina – jau pirms trim gadiem izstrādātajā nozares stratēģijā kā viena no problēmām tika definēts nepietiekamais dzīvnieku skaits. Proti, stratēģijas izstrādes laikā sagatavotais aptuvenais ieguldījumu – ieņēmumu modelis liecināja, ka tirgspējīgas pilnas slodzes jēra gaļas ražošanas saimniecības ganāmpulka minimālais dzīvnieku skaits ir 240 aitu mātes. Tobrīd šādu saimniecību nebija daudz, un arī kopējie nozares darbības apjomi bija nelieli.
Kā problēma iezīmēts tas, ka nozares iekšienē nav potenciāla straujas attīstības nodrošināšanai, trūkst nepieciešamo zināšanu un finanšu resursu. Lai panāktu straujāku nozares izaugsmi, vajadzīgs komplekss risinājums – apmācības, pētījumi, saimniecību tehnoloģiskais nodrošinājums, pirmapstrādes jaudas aitu audzētāju kooperatīvās sistēmas ietvaros. Tieši kooperācija jeb sadarbība produkcijas pārdošanai un virzīšanai tirgū nozarē ir vāji attīstīta – līdz šim to risinājusi katra saimniecība atsevišķi, kas arī ietekmē produkcijas pašizmaksu.
SIA “SF17” saimnieka Joahima Šultheisa saimniecībā ir 400 dzīvnieku, tostarp 230 aitu mātes. Izaudzēto viņš piegādā vietējam tirgum – lielākoties veikaliem “Stockmann”, “Lauku bode” un Ādažu veikalam. Viņš atzīst, ka šobrīd ir par daudz šķirņu un nav vienādas kvalitātes. Ja problemātiski ir dabūt vienu fūri ar vienāda vecuma, kvalitātes un svara jēriem, tad par kādu eksportu vispār varam runāt. Lai eksports augtu, viņaprāt, jāaug aitu skaitam, kā arī jāaudzē noteiktas šķirnes aitas. Viņš pats rudenī plāno uz Baltkrieviju eksportēt vaislas dzīvniekus – to cena esot tāda pati kā citās Eiropas valstīs. 30 vaislas dzīvniekus uz šo valsti viņš eksportējis jau pagājušajā gadā.
