Šogad visi jēri izpirkti. Eksportam dzīvnieku pietrūkst 1
Uz šā gada 1. janvāri kopējais dzīvnieku skaits nozarē pārsniedza 100 tūkstošus un tas noticis pirmoreiz pēdējo 20 gadu laikā. Latvijas Aitu audzētāju asociācijas (LAAA) pārstāve Dina Avotiņa dzīvnieku skaita palielināšanos vērtē kā ļoti pozitīvu tendenci, taču eksportam ar to ir par maz. “Pašlaik spējam nodrošināt tikai vietējo tirgu. Ja būtu vairāk jāeksportē, tad vietējā tirgū jēra gaļas pietrūktu,” stāsta Avotiņa. Šobrīd darbojas vairākas kautuves, kas sadarbojas ar Skandināvijas valstīm, eksportējot jau safasētu jēra gaļu, bet dzīvu dzīvnieku eksports praktiski nenotiek – Avotiņa atceras tikai vienu gadījumu pirms vairākiem gadiem, kad dzīvi dzīvnieki tika izvesti ārpus Latvijas. Zemkopības ministrijas (ZM) apkopotā informācija rāda, ka dzīvi dzīvnieki – septiņas aitas – eksportēti vien 2011. gadā. Lai arī jēra gaļas eksports pēdējos gados arvien pieaug – pērn ārpus Latvijas realizētas teju 100 tonnas –, tirdzniecības bilance pēdējos sešos gados saglabājas negatīva – imports ir lielāks nekā eksports. Galvenās jēra gaļas eksporta valstis 2015. gadā bija Somija, uz kuru eksportēti 52% no kopējā eksporta apjoma, Lietuva (35%) un Igaunija, bet nozīmīgākās importa valstis – Nīderlande, Vācija, Lietuva un Igaunija.
Pietrūkst dzīvnieku
Lai varētu izaudzēto produkciju nodrošināt eksporta vajadzībām un lai Latvijas aitu audzētāji varētu konkurēt Eiropas valstu tirgos, nepieciešams vismaz desmit reižu lielāks aitu māšu skaits nekā tagad – ap 500 tūkstošiem, lēš LAAA pārstāve. Salīdzinājumam – pirmās brīvvalsts laikā Latvijā bijis teju pusotrs miljons aitu. Avotiņa domā, ka mums ir lielas iespējas “iet uz priekšu un sasniegt ideālo ciparu”. Tiesa, tad saimniekiem ir jābūt uz tirgu orientētiem un jādomā par aitkopību kā biznesu, nevis jādarbojas hobija līmenī, kad aitas tiek izmantotas kā zāles pļāvēji – tas gaļas iegūšanai nederot.
Orientēšanos uz biznesu un ganāmpulku palielināšanu kā galvenos darāmos darbus min arī citi nozares pārstāvji. “Lietderīgi ganāmpulkā ir audzēt 400 – 1000 aitu mātes. Ja skaits ir mazāks, tas nav nopietni. Jāveidojas vismaz 30 saimniecībām ar 1000 aitām katrā un tad var veidoties kooperēšanās modelis ar savu plānošanu, mārketingu un tad var veidot labu piedāvājumu uzpircējiem,” uzskata SIA “Meža māja” saimnieks Juris Bērziņš. Viņa bioloģiskā saimniecība ir augoša – kopā ar jēriem ir 290 dzīvnieku un visi jēri tiek saglabāti. Latgalē ar aitkopību ir izdevīgi nodarboties – zemes vairāk piemērotas tieši aitkopībai, nevis graudaugu audzēšanai. Tomēr nozare ir smaga – ietilpīga gan materiālajā, gan laika resursu ziņā. Aitkopība kā bizness ir liels izaicinājums lauksaimniekiem, jo jābūt daudz brīvas zemes, lai turētu vismaz 500 aitas. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā vēl nav tādas patērētāju kultūras, kas spētu noteikt liemeņa kvalitāti. Turklāt jārēķinās ar nopietniem ieguldījumiem, lai liemenis būtu kvalitatīvs.
