Vai Latvijā vērojams pārmērīgs zāļu patēriņš? 0
Par zāļu neracionālu patēriņu Latvijā nav bijis pētījumu, precīzu datu nav, bet katrs pats mājās var paskatīties, cik lietderīgi medikamenti tiek pirkti un lietoti: dažam būs pusatvilktne, citam – pilna atvilktne ar nevajadzīgām tabletēm, kapsulām un citiem preparātiem.
Nevarētu teikt, ka zāles lietojam ļoti daudz, ja palūkojas pasaules mērogā vai salīdzina, piemēram, ar ASV, kur patērē trešo daļu saražoto medikamentu. Vienlaikus jāzina, ka ASV ir vienīgā valsts pasaulē, kur zāļu tirgu un zāļu reklāmu valsts nekādi nereglamentē. Vai vajadzētu ļaut zāles iegādāties neierobežoti? Manuprāt, nē. Tas būtu jādara tikai tad, kad patiešām nepieciešams, proti, ja ir indikācijas. Tas nav kā ar pārtiku – ja man šodien ir mazāk naudas, es būšu paēdis tikai no maizes, bet, kad saņemšu algu, nopirkšu gaļu. Par zālēm nevar domāt līdzīgi – teiksim, šodien man ir mazāk naudas, tāpēc saaukstēšanos izārstēšu ar aspirīnu, taču, kad līdzekļu būs vairāk, ķeršos pie antibiotikām.
Pats esmu strādājis farmācijā un zinu, ka zāļu reklāma un pacientu piesaiste mudina pirkt. Atsevišķas zāļu grupas ir īpaši iecienītas tieši reklāmas dēļ, piemēram, dažādi hepatoprotektori jeb aknu aizsardzības līdzekļi, magnija preparāti…
Pieminējāt arī uztura bagātinātājus, taču to lietošanai vajadzētu būt mazāk bīstamai vai pavisam nekaitīgai.
Uztura bagātinātāji ir sāpīgs temats. Šis jautājums īsti nav sakārtots un ir kā karsts kartupelis ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Uztura bagātinātājos var būt bioloģiski aktīvas vielas, taču ne tik lielā koncentrācijā, lai būtu zāles. Daudzi ražotāji speciāli samazina koncentrāciju, lai netiktu piemērots stingrais zāļu regulējums. Par laimi, Latvijā uztura bagātinātāju reģistrācija sakārtota vismaz tiktāl, ka gadījumos, ja atbildīgajai institūcijai – Pārtikas un veterinārajam dienestam – nav īstas pārliecības, vai konkrētais preparāts ir uztura bagātinātājs vai zāles, tas konsultējas ar Zāļu valsts aģentūru. Taču ir vēl ļoti smags ceļš ejams, lai uzlabotu situāciju ar tā dēvētajiem robežproduktiem.
