Zāles – joprojām par iespējami zemāko cenu. Saruna ar NVD pārstāvi Inesi Kauperi 2
Latvijas Ārstu biedrība uzskata, ka, liekot izvēlēties lētākos kompensējamos medikamentus, tiek ierobežotas pacientu un ārstu iespējas, organizācijas “Sustento” valdes locekle Iveta Neimane pārmet, ka hroniski slimu pacientu ārstēšanai kompensējamo zāļu sarakstā netiek iekļauti jaunākās paaudzes medikamenti, ka lētākajām zālēm nav efekta un ir blaknes, kā arī saglabājas liels pacienta līdzmaksājums.
Taču, kā norāda Nacionālā veselības dienesta (NVD) Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktore INESE KAUPERE, valsts politika Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt kompensējamās zāles par iespējami zemāko cenu līdzvērtīgu zāļu grupā dod iespēju tās saņemt ne tikai jau esošajiem pacientiem, bet arī jauniem pacientiem, kuru skaits ik gadu vidēji palielinās par 3 – 5%, bet 2013. gadā pieauga par 6%, jo valstī ieviesa jaunu mātes un bērna veselības programmu. Kāda ir situācija kompensējamo zāļu jomā šajā gadā, skaidroju sarunā ar I. Kauperi.
– Šogad kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču iegādei valsts atvēlējusi vairāk nekā 117 miljonus eiro. Vai ar to ir pietiekami?
I. Kaupere: – Cik valsts atvēlējusi veselības aprūpei, tik lielā summā mums arī jāiekļaujas. Tomēr atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad tika plānots un piešķirts mazāk naudas, nekā iepriekšējā gadā iztērēts, šogad summa ir apmēram tāda pati, kāda tika izlietota zāļu un medicīnisko ierīču kompensācijai 2013. gadā. Tas vien jau vērtējams pozitīvi. Atgādināšu, ka 2009. gadā tika samazināts kompensācijas apjoms daudzām diagnozēm, protams, arī palielinot pacienta līdzmaksājumu, turklāt 2012. gadā tika piešķirts mazāks finansējums, nekā nepieciešams. Lai pacientus tomēr nodrošinātu ar kompensējamām zālēm, 2012. gadā nolēma ieviest risinājumu, kas veicinātu līdzvērtīgas efektivitātes zāļu konkurenci un cenu samazinājumu. Šobrīd kompensējamās zāles saņem 600 tūkstoši pacientu. Pēc statistikas datiem redzam, ka 2010. gadā lētāko references zāļu lietotāju skaits bija 55,76%, 2011. gadā – 58,2% un 2012. gadā – 66,25%. Tātad arvien vairāk pacientu var iegādāties zāles par zemākām cenām.
– Kādi izskatāmies zāļu kompensācijas jomā salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu?
– Ņemot vērā to līdzekļu daudzumu, kas pie mums atvēlēts vienam iedzīvotājam zāļu kompensācijai, mēs visu laiku atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas. Piemēram, 2012. gadā Igaunijā, lai kompensētu zāļu iegādi ambulatoriem pacientiem, tērēja 77, Lietuva – 64, bet Latvija 57 eiro uz pacientu. Baltijas valstīs par zālēm atšķiras arī PVN likme: Latvijā tā ir visaugstākā – 12%, Igaunijā 9% un Lietuvā 5%. Atšķirībā no kaimiņvalstīm mums kompensējamo zāļu sarakstā ietverta arī ķīmijterapija, ja tās nebūtu, tad mūsu valsts zāļu kompensācijas rādītāji būtu vēl zemāki. Latvijā finansējums pēc būtības ir mazāks nekā pārējās valstīs.
– Kādu summu pacients no savas kabatas piemaksājis par kompensējamām zālēm?
– 2011. gadā tie bija 9 miljoni latu, 2012. gadā – apmēram 12 miljoni latu. Ja viņi būtu izvēlējušies lētākos medikamentus, tad līdzmaksājuma nemaz nebūtu.
– Tomēr visu laiku dzirdami pārmetumi, ka lētākās zāles ir izdevīgas valstij, bet ne pacienta veselībai, jo lētākais ne vienmēr tiek uzskatīts par efektīvāko, un ir arī sūdzības par lētāko zāļu blaknēm.
– Visas zāles ir reģistrētas, un mums nav pamata apgalvot, ka tām nav efektivitātes vai ir problēmas ar blakusparādībām. Protams, var būt palīgvielas, kas kādam pacientam var izraisīt kādas nevēlamas blaknes, taču tie ir atsevišķi gadījumi. Turklāt situācijā, ja zāles nedod vēlamo efektu vai ir blaknes, ir paredzēta iespēja tās apmainīt pret citām. Uzskatu, ka ārstiem būtu pienākums ziņot Zāļu valsts aģentūrai par novērotajām blakusparādībām vai zāļu neefektivitāti. Taču līdz šim nav bijuši gadījumi, kad kādas līdzvērtīgas efektivitātes zāles to blakusparādību dēļ tiktu izslēgtas no Zāļu reģistra un no Kompensējamo zāļu saraksta.
– No 2014. gada 1. janvāra 251 Kompensējamo zāļu sarakstā (KZS) iekļautam medikamentam ir samazināta cena no 1% līdz 51%. Kādu grupu medikamentus skar šis samazinājums, un ko tas nozīmē pacientiem?
– Cenas ir samazinātas gandrīz visās diagnožu grupās, kurās tās kompensējam, galvenokārt sirds un asinsvadu slimību, kā arī onkoloģijas jomā. Tātad lētākas ir arī references zāles, taču vienlaikus tas nozīmē, ka par dārgākajām zālēm pacienta līdzmaksājums kļūst lielāks. Gadījumos, kad kompensācija ir 50%, 75% vai 100% apmērā (atkarībā no konkrētās diagnozes kompensācijas apmēra) valsts kompensē lētākās zāles ar līdzvērtīgu efektivitāti. Ja pacients saņem dārgākas zāles, starpība starp lētākajām un dārgākām zālēm jāsedz viņam pašam. Tādēļ pacientiem, kuri turpina lietot dārgās zāles, var šķist – ko tad mēs te runājam, no vienas puses, zālēm cena samazināta, taču, no otras puses, valsts neapmaksātā daļa viņam pieaug. Diemžēl tā tas ir. Mums jebkurā gadījumā jāveicina lētāko zāļu lietošana, ja gribam, lai iegūst valsts un arī pacients. Pacientus, kas lieto dārgākos medikamentus, aicinām ar ārstu apsvērt iespēju pāriet uz lētākiem līdzvērtīgas efektivitātes medikamentiem.
Arī bērniem, kam šogad līdz 18 gadu vecumam zāles un medicīniskās ierīces no Kompensējamo zāļu saraksta apmaksā 100% apmērā, līdzvērtīgas efektivitātes zāļu grupās 100% tiks apmaksāti lētākie medikamenti. Ja ārsts būs izrakstījis dārgākas kompensējamās zāles, vajadzēs piemaksāt.
– Par receptēm – no 2013. gada 25. oktobra pacienti kompensējamās zāles trīs mēnešu kursam var izpirkt nevis viena, bet gan trīs mēnešu laikā. Vai joprojām trīs mēnešu deva jāizpērk vienā reizē, tikai tagad nevis viena, bet trīs mēnešu laikā?
– Kompensējamo zāļu jeb īpašās receptes derīguma termiņš tagad ir nevis viens mēnesis, bet trīs mēneši, kuru laikā viņš var iegādāties zāles. Taču tik un tā pa daļām kompensējamos medikamentus pacients nevar saņemt, viņam tie jāizpērk visi. Ja aptieka izsniegusi zāles un valstij par tām jānorēķinās, tad to apliecina dokuments – recepte, kurā atzīmēts, ka zāles izsniegtas. Nav tā, ka pacientu ar kompensējamo zāļu recepti var palaist mājās. Tikai tad, ja pacientam ārsts izrakstītu trīs receptes, viņš varētu tās izpirkt katru mēnesi.
