Vislabākā kukurūza pasaulē 0
Koridorā sarindoti vareni kabači un dažādu toņu ķirbji, kas izauguši gan kaimiņu, gan pašu dārziņā. Pagājušajā gadā pirmo reizi dzīvē viņi iekopa savu dārzu. Līga saka: tas bija Mārtiņa sapnis un ambīcijas.
Dārziņu uzara pļavā, tāpēc nezāles auga griezdamās. Sievai ravēt iznāca reti, jo jāauklē mazā, bet Mārtiņš gan cīnījās. Bija milzīgs prieks, kad izdīga pirmie salāti un sīpolloki. Vēlāk tika arī pie redīsiem, dillēm. Šķina biešu lapiņas, no kā gatavoja garšīgu zupu. Izauga gan bietes un zaļie zirņi, gan burkāni un dažādas pupas, gurķi un kartupeļi. Tomēr ne viss padevās vienkārši, piemēram, kartupeļiem uzbruka Kolorādo vaboles. Mārtiņš tās iznīcināja, bet Līga nevarēja skatīties, kā tiek nobendēta dzīvība.
“Mārtiņš tad teica – tā ir izdzīvošana. Vai nu mēs paēduši, vai vaboles. Ir lieliska sajūta, ka vari izskriet laukā un saplūkt pašaudzētus salātus, zaļumus, pacienāt draugus. Īpašs prieks, ka varējām meitiņai dot drošu ēdienu, ekoloģiski tīrus dārzeņus, kas ir pilnvērtīgāki. Amritai ļoti garšoja kukurūzas vālītes. Domājām, ka tās nenobriedīs, bet bija!”
