Rituāli dabā 0
“No rīta pieceļos, un Mārtiņš jau ir iekurinājis plīti. Tas ir kā rituāls. Skatos ugunī. Ēdienu bieži gatavoju uz dzīvas uguns. Šie it kā sīkumi sniedz sajūtu, ka pati veidoju savu dzīvi. To var dēvēt par savienošanos ar savu dziļāko būtību, it kā atkal esmu nokļuvusi bērnībā, kad dzīvoju kopā ar vecākiem un vecvecākiem.
Tomēr bērns prasa lielu pacietību, tāpēc pamazām uzkrājas saspringums. Tad eju ārā, vēroju dabu, kokus, ūdeni, debesis. Sākumā bija nepierasti, ka apkārt nav neviena cilvēka. Toties reizēm mājai tuvojas lapsa vai atnāk ciemos stirniņas. Netālu aplokos ganās gaļas govis, vasarā skraida aitas.
Tagad laukos esam piedzīvojuši visus gadalaikus. Ziemas skati te ir pasakaini. Dažreiz vienkārši atguļos sniegā un baudu skaistumu vai priecājos, cik aizrautīgi Mārtiņš ceļ sniegavīru. Pavasarī sēdēju zem varenās kļavas un sildījos saulē, klausoties putnu čivināšanā un kukainīšu zumināšanā. Tās ir zāles dvēselei. Svaigā gaisā prāts iztīrās. Ja kāro mierinājuma, tas rodas. Ja vajag atbildi, tā nāk. Pēc izstaigāšanās atgriežas spirgtums, ir spēks darboties tālāk.
Bieži vien ārā dziedu. Reizēm arī dejoju, ja ir tāds noskaņojums. Dziedu nevis konkrētu dziesmu, bet ļauju plūst skaņām, kas nāk. Ja vēlos, dziedu ļoti skaļi, neviens taču nedzird. Tas ir labs veids, kā tikt vaļā no sasprindzinājuma.
Vēl grūtumus var atlaist, ejot pirtī. Ik pārnedēļu to kurinām. Mārtiņš ir pirts cilvēks, parādīja arī man šo veselīgo rituālu. Amritu ņemam līdzi, lai pamazām pierod.”
Dažas dāvanas
“Ne vienmēr ir prieks pavadīt tik daudz laika vienatnē. Mana dvēsele mēdz saukt pēc socializēšanās, gribas dalīties. Priecājos, ka man ir draudzenes, arī jaunās māmiņas, ar kurām apspriežam mums svarīgos tematus. Netiekamies gan pārāk bieži, jo atbraukt uz tāliem laukiem ar mazu bērnu ir visai grūti.”
Līga zina, cik svarīgi atrast visā līdzsvaru – savienot gan ķermeniskās un psiholoģiskās vajadzības, gan pašizpausmes iespējas. Darīt arī to, kas sagādā radošu prieku. Meitiņa vēl maza, tāpēc nav vaļas nesteidzīgi zīmēt vai datorā veikt grafiskos darbus, ko Līga darīja agrāk.
Drīzumā jāsāk domāt, vai atsākt strādāt, taču viņa vēl nezina, kā tas būs iespējams. Agrāk darbojās ar grafiskajiem projektiem mājās un vadīja korporatīvās identitātes un grafiskā dizaina kursus, bet skola atrodas Rīgā. Līga priecātos, ja līdz pavasarim atrastos veids, kā viņa varētu darbu apvienot ar meitiņas audzināšanu.
