Zāles ārīgai lietošanai: Kādos un kāda veida līdzekļus izvēlēties 0
Uzskats, ka iekšķīgi uzņemts medikaments būs efektīvāks nekā ārīgi lietojams, ne vienmēr atbilst patiesībai. Turklāt nereti zāles nepieciešams ievadīt tieši tajā vietā, kur radies audu bojājums vai ir sāpes. Kas jāievēro, izvēloties un lietojot zāles ārīgi?
Ziedi vai gelu?
Gan ziedēs, gan gelos aktīvās vielas mēdz būt vienādā koncentrācijā, taču atšķirīga ir medikamenta konsistence. Gels ir mazāk taukains, uzsūcas ātrāk un dziļāk.
Vazelīnu saturošas ziedes darbojas galvenokārt ādas virsējos slāņos, bet tās, kas veidotas uz augu eļļas pamata, iekļūst ādā dziļāk.
Pret aukstumpumpām piemērotāks būs līdzeklis, kas uzsūcas ādas virskārtā. Taču, lietojot zāles pret locītavu sāpēm, kā arī krūšu ziedi pret klepu, vēlams, lai aktīvās vielas iedarbotos iespējami dziļāk.
Ja gūta trauma, ir tūska un asinsizplūdums, nepieciešams vēsums, tāpēc pirmās trīs diennaktis jālieto atvēsinoša ziede, gels vai arī jāliek kompreses. Vēlāk iekaisumu mazinās un asinsriti uzlabos sildoši līdzekļi.
PADOMS
Ja pēc kapsaicīnu vai citas kairinošas vielas saturošas ziedes lietošanas ādu neciešami dedzina, glābiņu var meklēt, notīrot šo vietu ar augu eļļu.
Plāksteri – pret sāpēm, saaukstēšanos…
Izdzirdot vārdu plāksteris, parasti nāk prātā plāksterīši, ko lieto uz noberzumiem un brūcēm, taču nevajadzētu aizmirst, ka ir arī cita veida plāksteri, ko izmanto pret sāpēm, nikotīna atkarību, kontraceptīvos vai citos nolūkos. Šie plāksteri satur ārstnieciskas vai cita veida aktīvas vielas, kas izdalās pakāpeniski noteiktā laika periodā.
Zāļvielas no pretsāpju plāksteriem uzsūcas pakāpeniski un izlīdzināti diennakti vai ilgāku laiku, tāpēc ir mazāka iespēja tās pārdozēt.
Nepieciešamības gadījumā paralēli var lietot arī pretsāpju tabletes, ņemot vērā cik daudz aktīvās vielas diennakts laikā tiek uzņemts ar plāksteri.
PADOMS
Liekot kairinošas vielas saturošus plāksterus vai kompreses, (piemēram, sinepju, piparu), jutīgām ķermeņa vietām var uzklāt vazelīnu.
SVARĪGI
• Sinepju un piparu plāksterus nedrīkst lietot uz bojātas vai kairinātas ādas. Pēc tam rūpīgi jānomazgā rokas, nedrīkst aizskart acis.
• Bērniem plāksteris ar kairinošām vielām jālieto īpaši piesardzīgi.
• Sildošus plāksterus vēlams uzklāt pirms došanās gulēt.
• Jebkurā gadījumā vajag iepazīties ar plākstera lietošanas pamācību un ievērot norādījumus.
Kompreses
Kompreses ir nepamatoti maz lietota zāļu forma. Tās labi noder traumu gadījumā, lai mazinātu tūsku. Šim nolūkam vislabāk derēs arnikas preparāti šķidrā veidā. Jau minētā sinepju komprese, sagatavota no samitrināta sinepju pulvera, noder klepus gadījumā. Komprešu veidā var lietot atsevišķas ziedes, lai pastiprinātu vai paildzinātu zāļu iedarbību.
Pilienus vai ziedi?
Kad piemetušās iesnas, reizēm rodas jautājums, ko labāk lietot diskomforta mazināšanai: pilienus, smidzināmu līdzekli vai ziedi?
Iesnu pilieni mēdz būt gan ūdens, gan eļļas šķīduma veidā. Ūdens pilienos, kuriem ir ļoti plašs diapazons, iestrādātas antibakteriālas vielas, steroīdie pretiekaisuma līdzekļi, kas mazina tūsku un iekaisumu. Vairākums no tiem satur asinsvadus sašaurinošo ksilometazolīnu vai tam līdzīgas vielas, un tos, lai nebojātu deguna gļotādu, nedrīkst lietot ilgāk par 7–10 dienām.
Ir arī divfāzu deguna pilieni, kuri satur gan eļļu, kas mīkstina deguna gļotādu, gan ūdens šķīdumu. Tie pirms ievilkšanas pipetē kārtīgi jāsakrata.
Vairākumam ērtāk lietojami šķiet smidzināmie līdzekļi, kas ļauj medikamentu vienmērīgi izsmidzināt uz iekaisušās deguna gļotādas, samazinot iespēju, ka zāles ietecēs kaklā. Arī bērniem vieglāk iesmidzināt aerosolu nekā iepilināt pilienus. Turklāt smidzināmam līdzeklim ir vēl viena priekšrocība – ilgāks uzglabāšanas laiks lietojot, jo ķermeņa izdalījumi nenonāk zālēs.
Visbiežāk akūtu iesnu gadījumā lieto pilienus un smidzināmus preparātus, bet, ārstējot hroniskas iesnas, – ziedi, kas mīkstina deguna gļotādu. Arī deguna ziedēs var būt asinsvadus sašaurinošas vielas, steroīdie pretiekaisuma līdzekļi, antibakteriālas vielas, kā arī ēteriskās eļļas, kas atvieglo elpošanu.
Injekcijas tūlītējam efektam
Zāles injekciju veidā iespējams iegādāties tikai ar ārsta recepti. Ja dakteris izlēmis, ka zāļvielu konkrētajā situācijā vislabāk uzņemt šādi, tas arī būtu jāievēro. Visbiežāk tās nepieciešamas akūtās situācijās, kad ātri jāsasniedz rezultāts. Iedzerot tableti, efekts būs jāgaida daudz ilgāk. Nereti pret akūtām un stiprām muguras sāpēm izraksta B vitamīnu injekcijās.
Sev visvieglāk izdarīt subkutānas (zem ādas – uz vēdera vai augšstilba) injekcijas. Zāļu ievadīšanu muskulī labāk būtu uzticēt mediķim.
Ātrāka rezultāta sasniegšanai, piemēram, ja ir asinsrites traucējumi, ādas virsējos slāņos injicē arī homeopātiskās un antropozofās zāles. Reizēm tas ir daudz ērtāk – ja graudiņi jālieto trīs reizes dienā, injekciju var izdarīt divreiz nedēļā.
Svecītes palīdz ātri
Svecītes lieto gan lokālai, gan sistēmiskai jeb vispārīgai iedarbībai.
Lokālai iedarbībai svecītes izmanto, piemēram, hemoroīdu vai maksts infekciju gadījumā. Šajā gadījumā palīdz ne tikai aktīvās vielas, bet arī kakao sviests, kas mīkstina gļotādu un uzlabo pašsajūtu. Svecītes lieto arī vēdera izejas uzlabošanai.
Sistēmiskai iedarbībai paredzēto svecīšu aktīvās vielas ļoti ātri atbrīvojas, ievadot taisnajā zarnā, piemēram, bērnam labāk ielikt paracetamola svecīti nekā dot sīrupu, jo tad aktīvās vielas ceļš uz uzsūkšanās vietu būs īsāks nekā caur muti. Dažkārt sīrupa lietošana pie augstas temperatūras bērnam var izraisīt vemšanu, kas neļauj zālēm iedarboties.
Svecīte jāievada guļus stāvoklī. Jārēķinās, ka tā, it īpaši vaginālā, kūstot var tecēt ārā. Bērnam to visvieglāk ielikt, kad celīši pievilkti pie vēdera un zarna atbrīvojusies. Ja mazulis pretojas, nevajag izmantot spēku, jo tā var savainot zarniņu.
Svarīgi, lai svecītei, ko ievada taisnajā zarnā, būtu piemērots izmērs. Ja gatavajā produkcijā nav gana plašs piedāvājums, aptiekā pēc noteiktas receptes var izgatavot dažādu izmēru svecītes.
KONSULTĒJUSI FARMACEITE, DZIRCIEMA APTIEKAS VADĪTĀJA SIGITA ČULKSTENA
