Izstādes politiskie darījumi 2
Pat ja “Zaļā nedēļa” nav pasaulē lielākā izstāde pārstāvēto uzņēmumu skaita, platības vai vairumtirgotāju apmeklējuma ziņā (sk. tabulu), tā noteikti ir politiski svarīgākā. Jo tajā piedalīsies ne tikai biznesa cilvēki, bet arī 70 valstu ministri un augstākie ierēdņi, dažādu lauksaimniecības dienestu vadītāji. Konferences un tikšanās ir tās gēnos. 1926. gadā kādam Berlīnes tūrisma biroja darbiniekam ienāca prātā doma tradicionālo Vācijas Lauksaimnieku biedrības ziemas sanāksmi papildināt ar lauksaimniecības produktu izstādi. Un tad pirmo šādu pasākumu nosauca par “Zaļo nedēļu”. Par zaļo tāpēc, ka vācu mežinieki un lauksaimnieki tajā laikā valkāja zaļus filca mēteļus… Nosaukumam nekāda sakara ar zaļo domāšanu! Bioloģiskajiem produktiem ir pavisam citi gadatirgi.
“Zaļās nedēļas” laikā plānotas ne tikai vērienīgas Latviju popularizējošas aktivitātes, bet arī zemkopības ministra tikšanās vismaz ar desmit valstu lauksaimniecības ministriem. “Nekad šo nesaukšu tikai par biznesa izstādi. Lielākoties tikšos ar neeiropas ministriem, jo ar ES dalībvalstu ministriem tiekamies katru mēnesi ES Padomē, braucam viens pie otra. Esmu plānojis sarunas ar Azerbaidžānas, Kazahstānas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Ķīnas un vēl vairāku valstu ministriem,” uz “LA” vaicājumu atbildēja Dūklavs. “Runāsim gan par Rietumu, gan Austrumu tirgiem un to, kā līdzēt Latvijas pārtikas ražotājiem tajos ienākt,” viņš papildināja. To, ka uzņēmumi meklē iespējas ienākt arī Vācijas tirgū, atzina arī Rita Auziņa, SIA Lido” valdes priekšsēdētāja, un Māris Trankalis, AS “Brīvais vilnis” izpilddirektors. Pat ja tā nav pati lielākā izstāde, tā Latvijai ir tuvākā un svarīgākā.
Veca no ārpuses, moderna no iekšpuses
Nodibinājuma “Fonds Latvijas lauksaimniecības attīstībai” valdes priekšsēdētājs Rihards Krastiņš “LA” ar roku vēzieniem uzzīmēja ainu izstādē: “Man negribējās, ka valstij atvēlēto vietu sadala daudzos mazos firmu kambaros ar stendiem. Mana ideja ir atvērta lauku sēta, kur no pļavas var redzēt zivju sētu, kur ir autentiska koka māja un var iet no dārza uz mežu. Jauno lauku sētu rādām tāpēc, ka visā Eiropā ir tendence iegūt īpašumā vecās lauku mājas un muižas un modernizēt tās. Mēs, Latvijas valsts, esam ar vēsturisko mantojumu un ejam uz jauno, moderno. Latvijas stends tiks prezentēts kā lauku sēta, kurā tradicionālais savietots ar modernākajām lauksaimniecības tendencēm. Izstādi gribam veidot kā stāstu, kā procesu, kurā piesaistām apmeklētājus.”
