Zaļās superlapas! Veselīgi fakti par spinātiem, ko līdz šim nezināji 0
Šodien vietējos dārza labumus ēdam pakārtoti sezonai, tomēr veikalā teju visa gada garumā iespējams iegādāties ko vien sirds kāro, tāpēc pavasara vēstnesi spinātu – iespējams ēst arī tagad rudenī. Kāpēc spinātus ieteicams ikvienam iekļaut savā uzturā un kā tos pareizi ēst?
“Spināti ir zaļas krāsas dārzeņi, kas uzreiz signalizē, ka ir K vitamīna avots, tomēr to vērtību saraksts ir garš,” teic uztura speciāliste Lizete Puga.
100 gramos spinātu ir 2,8 g olbaltumvielu, 2,8 g balastvielu, K, A, C vitamīns, folijskābe, beta karotīns, magnijs, dzelzs un hlorofils.
Spināti ir lielisks vitamīnu un minerālvielu avots. Tie nav īpaši enerģētiski bagāti, tāpēc izmantojami kā viena no maltītes sastāvdaļām, lai palielinātu uzturvielas. Tajos ir maz kaloriju – 100 gramos tikai 25 kilokalorijas. Spināti satur daudz ūdens – ja tos cep vai sutina, jārēķinās, ka masa krietni saruks.
Šos dārzeņus īpaši ieteicams uzturā lietot grūtniecēm vai sievietēm, kuras plāno ģimenes pieaugumu, lai papildinātu folijskābes līmeni organismā, kas ir svarīga augļa attīstībai un augšanai.
Folijskābe uzlabo arī asinsriti. “Ne gluži atteikties pavisam, bet ierobežot spinātu daudzumu uzturā ieteicams tiem, kuriem ir dzelzs deficīts asinīs.
Kā Tu uzturā lieto spinātus?
Spinātu lapas ir bagātīgas ar oksalātiem, kuri traucē dzelzs, cinka un kalcija uzsūkšanos, tāpēc, ja dzelzs organismā ir par maz, šis dārzenis var situāciju pasliktināt,” skaidro uztura speciāliste.
Spinātus var izmantot salātiem vai termiski apstrādātus, tomēr nevajadzētu tos lietot daudz un regulāri.
Tie nav ieteicami, ja ir aknu un nieru veselības problēmas, īpaši, ja ir nierakmeņi, jo spināti lielā daudzumā traucē sāļu un ūdens maiņu, tomēr citādi ieteicami visiem un samērīgā daudzumā nodrošina cilvēkam nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas.
