ZZS veidojošās partijas arvien biežāk iet katra savu ceļu, pat pieļaujot, ka Saeimas vēlēšanās vairs nebūs kopīga saraksta 7
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Zaļās partijas kongresā sestdien nebija agrākos gados pieredzētās spilgtās uzstāšanās un kaislības valdes vēlēšanās. Šoreiz viss aizritēja pēc scenārija un saskaņā ar partijas priekšsēdētāja Edgara Tavara priekšlikumiem.
Viņu ar pārliecinošu balsu vairākumu atkārtoti ievēlēja par partijas vadītāju, bet valdes vēlēšanās vairākumu ieguva Tavara ieteiktie kandidāti – līdzšinējie valdes locekļi Raimonds Bergmanis, Pēteris Dimants un Jānis Lediņš, kā arī Kandavas novada priekšsēdētāja Inga Priede, kura būs jaunā seja partijas vadībā.
Latvijas Zaļā partija (LZP) ir viena no vecākajām partijām, kurai šis bija jau 31. kongress. LZP ir 928 biedri. No tiem 246 delegāti (daļa bija nodevusi savas pilnvaras balsot citiem) piedalījās attālinātajā kongresā.
LZP domes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka atzina, ka attālinātā formātā notiekošo kongresu, kurā nav iespējams sarokoties, viņš atļaušoties nosaukt par “kongresa izstrādājumu”.
Aizvadīto gadu, kas bijis pārbaudījums daudziem, viņaprāt, LZP ir izturējusi godam, jo “tikai dažas nodaļas padevās kārdinājumam un aizmigrēja pie ietekmīgākiem maizes devējiem”.
Līdakam neesot šaubu, ka administratīvi teritoriālā reforma ir realizēta ne ar mērķi vairot provinces iedzīvotāju labklājību, bet lai “ar dažādām politiskām manipulācijām izspiestu no varas ZZS cilvēkus un nodotu varu jauno revolucionāru rokās”.
ZZS sarakstu skaits samazinās
Kongresā lielākais uzsvars bija uz 5. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, kas arī bija galvenais temats LZP priekšsēža E. Tavara ziņojumā, kurā viņš iepazīstināja ar visu novadu kandidātu sarakstiem, cildinot vietējos līderus.
Ir palielinājies to pašvaldību skaits, kur Latvijas Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība (LZS) startē katra ar savu sarakstu vai kopā ar vēl kādu citu politisko spēku.
Samazinās tās vietas, kur vēl ir Zaļo un zemnieku savienības saraksts, kāds ir, piemēram, Līvānos. Šim novadam E. Tavars pievērsa īpašu uzmanību, jo pēc piedzīvotās Līvānu novada priekšsēža Andra Vaivoda pāriešanas uz “Latvijas attīstībai” ZZS ir noskaņota ar to cīnīties, ieliekot savā sarakstā arī novadā labi pazīstamo politiķi Jāni Klaužu.
Pēc E. Tavara domām, ZZS ir spēcīgas pozīcijas arī Jūrmalā, kuras mērs Gatis Truksnis esot “attaisnots visās apsūdzībās”. Šajā sarakstā ir arī no “Saskaņas” Rīgas domē ievēlētais Romāns Mežeckis.
Vēl E. Tavars slavēja Ogres novadā izveidoto apvienību ar tagadējo Ogres novada priekšsēdi Egilu Helmani (NA) priekšgalā, bet nepieminēja, ka šā iemesla dēļ nācās šķirties no partijas deputātiem Ikšķiles novadā, kuru daļa startē citos sarakstos.
“Mēs redzam tās vārpas, to ražu, ko bauda ogrēnieši atklātajos objektos, jo Egils Helmanis strādāja rokrokā ar mūsu Artūru Manguli,” sacīja E. Tavars.
Kongresā uzstājās daļa sarakstu līderu, kuru runās dominēja solījumi padarīt pašvaldības zaļākas un vairot iedzīvotāju labklājību. Daugavpils Universitātes profesors Arvīds Barševskis un Talsu novada saraksta līderis Ainis Stūrmanis pieminēja kā vienā, tā otrā pašvaldībā piedzīvoto vairākkārtējo varas maiņu, kas traucējusi šo teritoriju attīstībai.
“Talsu novadā katrā sarakstā ir cienījami kandidāti, un mēs esam gatavi strādāt kopā ar ikvienu,” sacīja A. Stūrmanis, uzrunājot delegātus no dārza, kurā viņš potēja ābelītes.
LZS priekšsēdis Armands Krauze sveica partnerus, stāvot zaļā laukā, “kas simbolizē zaļo krāsu, kas mūs vieno”. Viens delegāts kongresa darbā iesaistījās, sēžot pie auto stūres.
Sāk apšaubīt ZZS zīmola spēku
E. Tavaram esot divi atskaites punkti: 5. jūnijs un 2022. gada 1. oktobris, kad notiek 14. Saeimas vēlēšanas. “Mums kā minimums ir jādubulto “zaļo” deputātu skaits Saeimā un jāatrod piemērotākā forma, kā mēs startējam.”
Jau iepriekš E. Tavars pieļāva, ka LZS un LZP uz 14. Saeimu varētu nestartēt no ZZS saraksta, par ko abām partijām vajadzētu uzsākt sarunas. Tāds noskaņojums ir arī daļai LZS biedru, kuri nav mierā arī ar to, kā LZP strādājusi ZZS vadībā. Tās valdē no LZP ir ne tikai E. Tavars, bet arī viņa politiskais domubiedrs Pēteris Dimants.
Vecpiebalgas novada priekšsēdētājs Indriķis Putniņš (LZS) ir viens no tiem, kurš uzskata, ka ZZS laiks ir pagājis un LZS ir jānostiprina savas partijas pozīcijas. Tas nenozīmē, ka nevarētu veidot apvienības, – tāda varot būt tiklab ar Latvijas Zaļo partiju, kā ar Latvijas Reģionu apvienību, ar kuru jau tagad vairākās pašvaldībās LZS startē kopā.
“Zaļo un zemnieku savienība ir samocīts veidojums un palikusi ģļēva tādu odiozu personu kā Dimants – uzreiz nepateikšu viņa vārdu – vadībā,” “Latvijas Avīzei” sacīja I. Putniņš, norādot, ka ZZS godu nedara P. Dimanta aktivitātes sociālajos tīklos.
Tur viņš nesen izplatīja video, kur tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) teiktais kādā darba grupas sanāksmē bija pasniegts palēnināti, tā radot iespaidu, it kā ministrs būtu iereibis.
I. Putniņš piebilda, ka ZZS vārds ir saistīts ar “Aivara Lemberga faktoru”, ar ko diemžēl esot jāsaskaras arī priekšvēlēšanu laikā.
To kongresā atzina arī Kandavas novada priekšsēdētāja Inga Priede, kura teica: “Mums diemžēl kanti rīvē arī Lemberga fenomens, un tad ir jāpārliecina cilvēki, ka esam ar viņu nesaistīta Zaļā partija.”
