Jaunieša tiesāšanās ar pensiju fondu pierāda, ka “zaļā domāšana” sen nav par hipijiem, bet gan par mūsu visu finansiālajiem riskiem 9
Anete Liepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Laiks, kad ilgtspējīgas investīcijas tika saistītas tikai ar zaļajām partijām, vides hipijiem, vēja ģeneratoriem un saules baterijām, jau ir vēsture.
Kādreiz runa bija par attieksmi un izvēlēm, bet tagad runa ir par dažādu risku novēršanu sabiedrībai un aizzāģētajam zaram, uz kura tā sēž, proti, videi.
Pienācis laiks rīkoties atbildīgi pret sevi, nākamajām paaudzēm, vidi un ekonomiku.
Ilgtspējības riski ieguldītāju redzeslokā
Neatkarīgi no atšķirīgām likumu prasībām daudzu valstu iedzīvotāji ar klimata pārmaiņām saistītu finansiālo risku mazināšanu pastiprināti sagaida arī no saviem pensiju fondiem un citām finanšu institūcijām, kuru pārvaldībā atrodas viņu ieguldījumi.
2017. gadā uzmanības centrā nonāca Austrālijas pensiju fonds “REST”, kuru tiesā par finansiālu klimata risku neievērošanu iesūdzēja divdesmitdivgadīgs jaunietis.
Viņš kopā ar 1,7 miljoniem citu iedzīvotāju ar savu ikmēneša iemaksu papildināja 60 miljardus ASV dolāru lielo pensiju fondu. Pensiju fonda pienākums ir ieguldītāju naudu pārvaldīt viņu interesēs, pēc iespējas novēršot iespējamus zaudējumus, ko sauc par fiduciāro pienākumu.
“REST” atzina, ka klimata pārmaiņas radīs paredzamus finansiālus riskus, kas var radīt finansiālus zaudējumus ieguldītājiem, taču uz jaunieša pensiju tas neattiecoties.
Tiesas process joprojām turpinās, un šis gadījums parāda, ka runa jau sen vairs nav par videsmīļiem, bet gan par dažādiem objektīviem finansiāliem riskiem.
Austrālijas stāsts nav reģionāls izņēmums. Lai novērstu gan finansiālos, ekonomiskos, dzīves kvalitātes un cita veida riskus sabiedrībai, par pārmaiņām diskutē un tās tiek veiktas arī likumdošanas līmenī. Eiropas Komisija šajā sakarā jau 2018. gadā publicēja komisijas rīcības plānu zaļākai un tīrākai ekonomikai, kas pakāpeniski tiek īstenots, šobrīd galvenokārt koncentrējoties uz klimata risku mazināšanu, taču tas, kā arī ES ceļš uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam ir atsevišķa stāsta vērts.
Par kādiem ilgtspējības riskiem ir runa
Ar ilgtspējību saistīti riski starptautiski tiek apzīmēti kā ESG (abreviatūra no angliskā – environmental, social, governance) jeb vides aizsardzības, sociālās atbildības un pārvaldības prakses riski.
Starptautiski par visbīstamāko ir atzīts klimata pārmaiņu risks, kas ilgtermiņā apdraud visdažādākos sektorus un jomas. Klimata un drošības centrs (ASV) pat brīdina par draudiem demokrātijai, politisko drošību un terorisma izplatīšanos klimata pārmaiņu rezultātā, norādot uz iespējamiem scenārijiem arī Eiropas reģionā.
Koronavīrusa izraisītās sabiedrības veselības krīzes mazināšana un novēršana ir Eiropas Komisijas prioritāte, taču tā nemazina klimata risku bīstamību, tādēļ Eiropas Zaļajam kursam ir liela nozīme atgūšanās plāna īstenošanā.
Interesanti, ka tieši koronavīruss palīdzēja sagraut mītu, ka ilgtspējīgas investīcijas ir sava veida upuris “zaļuma vārdā”, jo veselības krīzes laikā tieši fondi, kuri investīciju lēmumos vērā ņēma un iespēju robežās novērsa ESG riskus, cieta vismazāk. Kāpēc?
Viens no galvenajiem izskaidrojumiem ir saistīts ar jau iepriekš izkoptu ESG risku vadību uzņēmumos, kuros tika investēts, jo tādējādi tie bija spējīgi veiksmīgāk tikt pāri krīzei.
Citi ar sabiedrisko atbildību saistītie riski ir, piemēram, cilvēktiesību pārkāpšana, kas var sagraut ne vien paša uzņēmuma, bet arī investora, piemēram, bankas vai pensiju fonda tēlu, attiecīgi radot finansiālus zaudējumus. Svarīgi gan piebilst, ka investīciju “zaļums” pats par sevi vēl nav veiksmes garantija, jo arī labas idejas iespējams īstenot neveiksmīgi.
Ko nu?
Ne vien lasītājam, bet arī pašiem investoriem ESG risku izprašanā un apzināšanā bieži klājas sūri, jo daudzkārt pietrūkst vienprātības gan par pašām problēmām, gan vēlamajiem risinājumiem. Galvenais balsts šajā procesā ir skaidras vadlīnijas likumdošanas vai vismaz iniciatīvu līmenī, taču bieži to īstenošana riska izvērtēšanas un risinājumu efektivitātes līmenī ir izaicinājums, jo skatījumi par to atšķiras.
Gadu gaitā strādājot ar institucionāliem investoriem, kurus atbalstīju, vadot ilgtspējīgu investīciju izpēti austriešu firmā “investRFP.com”, nācās secināt, ka investoriem lēmumu pieņemšanā un ESG risku izpratnes veicināšanā nepieciešama starpnozaru redzējumu apmaiņa, piemēram, no likumdevēju, zinātnieku, investoru un citu ekspertu puses.
Nu jau mēnesi šo lomu pilda starptautiskā digitālā platforma “investESG.eu”, apvienojot ekspertu perspektīvas no dažādiem kontinentiem, jomām, institūcijām un organizācijām.
Perspektīvu apmaiņā līdz šim piedalījušies eksperti no Japānas, Zviedrijas, ASV (Vašingtona, Hārvarda), Singapūras, Anglijas, Beļģijas, Austrijas, Vācijas un citām valstīm.
Eiropas Komisijas perspektīvu pārstāvēja Valdis Dombrovskis, kas, ņemot vērā starptautiski zināmo komisijas ieguldījumu ilgtspējīgu investīciju veicināšanā, piesaistīja investoru un citu ekspertu uzmanību ne tikai ES robežās. Arī Apvienotās Karalistes pensiju ministrs Gajs Opermans pauda savu nostāju.
Diskutētas tiek visdažādākās tēmas, piemēram, aprites ekonomikas riski un iespējas, plastmasas atkritumu investīciju potenciāls, ESG risku vadības metodes u. c.
Lai platforma nekļūtu par kārtējo forumu ar arhīvu, ekspertu atbildes uz attiecīgo jautājumu tiek savienotas, nodrošinot salīdzināšanas iespējas arī ilgāku laiku pēc publicēšanas. Investoriem pieejams arī dokumentu un pētījumu kanāls, atbalstot orientēšanos ar ESG riskiem saistītajos informācijas džungļos.
