No astoņiem biodegvielas ražotājiem Latvijā palikuši tikai trīs 1
Kopš Ventspils uzņēmumā “Bio-Venta” sākta biodīzeļdegvielas ražošana, tas ne tikai spējis noturēties, par spīti ekonomiskiem satricinājumiem, bet ik gadu ievērojami kāpinājis saražotās degvielas apjomus. Pašlaik tie ir gandrīz pieckārt lielāki, nekā bija 2008. gadā, kad “Bio-Venta” sāka darbību.
“Uzņēmuma projektētā ražošanas jauda ir 100 000 tonnas biodīzeļdegvielas gadā, bet atbilstoši pašreizējam pieprasījumam ražojam aptuveni 75 000 tonnu gadā,” stāsta “Bio-Venta” valdes loceklis Zigurds Erciņš. “Lauvas tiesu saražotās biodīzeļdegvielas eksportējam uz citām valstīm, vietējā tirgū no saražotā tādējādi paliek diezgan maz. Piemēram, pērn biodīzeļdegvielas eksports bija 90% apmērā. Mūsu saražotās degvielas lielākais pircējs pašlaik ir Zviedrija, Norvēģija, citas Skandināvijas valstis. Citās valstīs biodegvielu piejauc fosilajai, atšķiras tikai piejaukuma procentuālais īpatsvars. Piemēram, Latvijā šis biodegvielas piejaukums parastajai dīzeļdegvielai ir 5%. Turpretī skandināvi izmanto to tīrā veidā, piemēram, ļoti plaši sabiedriskajā transportā. Tāpēc mēs arī meklējam noietu savai produkcijai tur, kur tai ir vislielākais pieprasījums.”
Savulaik, atsaucoties uz Eiropā atskanējušo aicinājumu pievērsties tādas degvielas ražošanai, kas radītu mazāku kaitējumu videi, Latvijā tika uzbūvētas astoņas biodīzeļdegvielas ražotnes, atgādina uzņēmuma pārstāvis. Bet nesakārtoto likumu dēļ lielākajā daļā uzņēmumu darbība apstājās. Cits iemesls – valsts pārtrauca subsidēt nozari. Vienlaikus netika noteikti citi pasākumi biodegvielas patēriņa veicināšanai un ražotāju atbalstam, piemēram, nodokļu atlaides. Diemžēl valdībai nebija skaidras nostājas, kā veicināt alternatīvo energoresursu ražošanu, skaidro Erciņš.
“Kaut arī Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija, kuru pārstāv arī “Bio-Venta”, pastāvīgi piedalās sarunās ar biodegvielas nozari pārraugošās Ekonomikas ministrijas, tāpat Satiksmes ministrijas ierēdņiem, lai kopīgi vienotos par konkrētu un uz ilgtspējīgiem kritērijiem balstītu programmu nozares reanimēšanai, dialogs pašlaik nesokas tik labi, kā ražotāji to vēlētos,” secina “Bio-Venta” valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars.
Kopā ar biodegvielas ražotājiem vienā ķēdē ir Latvijas zemnieki, kuri audzē rapsi, izaudzētās produkcijas pārvadātāji, izejvielu un tehnoloģiskā parka rezerves detaļu piegādātāji, klienti.
Sabrūkot vienam šīs ķēdes posmam, neizbēgami cieš pārējie. Valdībai būtu jāgādā par atbalstu nozarei, kas nacionālajai ekonomikai dod lielāko pievienoto vērtību un kas reizē saglabā darbavietas novadu iedzīvotājiem.
“Nepietiekamā valsts atbalsta dēļ arī mūsu uzņēmumam sevišķi grūti klājās 2012. un 2013. gadā. Sava loma bija arī tam, ka vietējā tirgū bija vājš pieprasījums, bija grūti konkurēt ar savu piedāvāto cenu,” skaidro Zigurds Erciņš. “Iespējams, varējām noturēties tāpēc, ka laikus pārorientējāmies uz eksportu. Paši vien braucām uz Zviedriju, citām Skandināvijas valstīm, dibinājām sakarus, stāstījām par ražošanas procesu, vedām ražojumu paraugus. Mūsu veiksmes stāsta pamatā būtībā ir sūrs, nogurdinošs, dažkārt nepateicīgs ikdienas darbs,” viņš piebilst.
Biodīzeļdegvielu, tiesa, tikai kā blakusproduktu, ražo uzņēmumā “Latraps” Alojas pusē, vēl arī Jelgavas uzņēmumā “Mežrozīte”. Igaunijā to neražo, savukārt Lietuvā ir divas rūpnīcas.
“Biodīzeļdegvielas ražošana ir tikai viens no mūsu darbības virzieniem, patiesībā esam multifunkcionāls uzņēmums,” piebilst Zigurds Erciņš. “Cita starpā ražojam, piemēram, rapša eļļu 35 000 tonnu gadā. Rapša eļļas ražošanas procesā savukārt iegūstam citus produktus: rapša raušus lopbarībai, kālija sulfātu augsnes mēslošanai un glicerīnu farmaceitisko produktu ražošanai.”
Uzņēmuma pārstāvji atzīst, ka pašlaik izskan ļoti daudz dažādu ekspertu viedokļu par tā sauktās pirmās paaudzes dīzeļdegvielas ražošanas perspektīvām. Pasaulē biodegvielu mēģina iegūt no kūdras, sadzīves atkritumiem, aļģēm. Tomēr neviens no pieminētajiem izejvielu avotiem pagaidām nav tāds, kas ļautu ražot degvielu rūpnieciskos apmēros. Pēdējā Eiropas valstu biodīzeļdegvielas ražotāju konferencē tika prognozēts, ka līdz 2035. gadam diezin vai būs kāds cits avots, kas aizstātu rapša, sojas, saulespuķu, palmu un citu augu eļļas. “Prognozes ir labvēlīgas, mums atliek tikai strādāt,” saka ventspilnieki.
Uzziņa
“Bio-Venta”
Biodīzeļdegvielas ražošanas uzņēmums dibināts 2004. gada 5. oktobrī.
2006. gadā tika uzsākta rūpnīcas celtniecība, bet 2008. gadā – biodīzeļdegvielas ražošana.
Ieguldījumi uzņēmuma attīstībā sasniedz apmēram 78 miljonus eiro.
Ražotni veido rapša sēklu un rapša raušu uzglabāšanas un pārkraušanas, rapša eļļas presēšanas cehs, biodīzeļdegvielas ražošanas cehs un biodīzeļdegvielas pārkraušanas komplekss.
2014. gadā uzņēmumā saražotas 68 256 t biodīzeļdegvielas.
Prognozētais apgrozījums 2015. gadā – 75,6 miljoni eiro.
