Zaļās enerģijas meka – Dānija. Saules un vēja parki, un mazliet ogļu 37
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Laikā, kad Latvijā aizvien tikai spriež par nepieciešamību aktīvāk virzīties atjaunojamās enerģijas ražošanas virzienā, Dānija plāno jau līdz 2030. gadam ne tikai visu valstij nepieciešamo enerģiju nosegt ar saules un vēja enerģiju, bet ražot tik daudz, lai elektrību varētu arī eksportēt un pelnīt.
“Latvijas Avīzei” ar Dānijas vēstniecības Latvijā gādību bija iespēja viesoties Dānijā, lai savām acīm aplūkotu iespaidīgos saules paneļu parkus, ar visiem sadzīvot spējīgās vēja turbīnas un jau mazliet ielūkotos ne tik tālā zaļās enerģijas nākotnē.
Vēja osta
Dānijā viesojos septembra pēdējā nedēļā. Latvijā jau diezgan ilgi baudījām patīkami siltu un saulainu laiku. Tikai ne Dānijā… Izkāpjot no lidmašīnas, mūs sagaida absolūti apmācies, vējains un lietains laiks, kas mūsu trīs cilvēku grupu neatstāja visas trīs Dānijā pavadītās dienas.
Sajūta, ka esi izkāpis kādā drūmā Deivida Linča filmā. Vēja enerģijas potenciālu es te saredzu, bet saules…
Dānija būtībā ir pazīstama kā vēja enerģijas pioniere visā pasaulē. Tieši tur pēc 70. gados piedzīvotās naftas krīzes izlēma aktīvi attīstīt vēja enerģijas nozari. Rezultāts ir acīm redzams – uzstādītas vēja turbīnas ar kopējo jaudu 6000 MW.
No vēja Dānijā saražo mazliet mazāk par 50% nepieciešamās enerģijas. Apmēram pusi pasaulē uzstādīto vēja turbīnu ražo tieši Dānijas kompānijas – “Vestas” un “Siemens Wind Power”.
Uzreiz jāsaka, ka vēja parki šoreiz nebija galvenais brauciena mērķis, jo, kā jau minēju, ar tiem Dānija pazīstama jau gadu desmitiem. Tomēr Dānijā vēja turbīnu ir tik daudz, ka būtu grēks kādu nesameklēt un neapskatīt. Sēžamies mašīnā un braucam uz vienu no lielākajām Dānijas ostas pilsētām – Esbjergu.
Esbjerga ir sestā lielākā Dānijas pilsēta, tajā dzīvo mazliet vairāk par 71 tūkstoti cilvēku. Izmērs neliedz Esbjergai būt par pasaulē lielāko atkrastes vēja parku bāzes ostu.
Tur mājo 200 ar nozari saistītu uzņēmumu, kuri nodarbina apmēram 10 000 cilvēku. Mums bija tā laime ostas projektu attīstītāja Rasmusa Egera vadībā paviesoties arī pašā ostas sirdī.
No 4,5 miljoniem ostas kvadrātmetru ievērojams apjoms ir tieši vēja nozares rīcībā. Gandrīz visur redzami dažādi ar turbīnām saistīti mehānismi, kuri gaida savu kārtu kāpt uz kuģa – turbīnu rotori, spārni, ģeneratori, turbīnu torņi.
Neapskaužu tos speciālistus, kam jākoordinē, piemēram, 80 metrus garu spārnu pārvadāšana un iekraušana kuģos. Interesanti, ka Esbjergas osta gadu laikā izpletusies jūras virzienā, jo citādi vienkārši visam pietrūcis vietas.
Dāņi, protams, ar to nelepojas, bet arī ogles mēs ostā pamanījām – arī tās Dānijas enerģētikas portfelī vēl mazliet palikušas, tomēr plāns esot no tām pilnībā atteikties tuvāko divu gadu laikā.
Par daudz vēja
Turpat pie ostas atrodas arī vairākas vēja turbīnas, un līdz vienai tādai arī aizbraucam. Izrādās, kādu brīdi turbīna bijusi pati augstākā pasaulē, turbīnas kopgarumam (ar spārniem) sasniedzot 200 metrus.
Kā norāda Dānijas vēja un saules parku attīstītāja “European Energy” tehnoloģijas “Power-to-X” projektu vadītājs Aleksandrs Reumerts, parasti tik augstas turbīnas uz sauszemes neuzstāda, tomēr Esbjergā pie jūras vējš pūšot tik labi kā jūrā.
Īstenībā vējš Dānijā pat pūš pārāk labi – viesošanās brīdī darbojas vien dažas no redzamajām turbīnām. Iemesls vienkāršs – tas nozīmē, ka tobrīd vēja enerģijas tīklā esot tik daudz, ka to vienkārši neesot kur likt… Un tā ir problēma, pie kuras “European Energy” aktīvi strādā, attīstot jau minēto “Power-to-X” tehnoloģiju.
Manas pārdomas? Domāju, ka dzīvē ceturtdaļkilometru augsta turbīna izskatīsies krietni augstāka. Skaņa, atrodoties tieši zem turbīnas? Atgādina lidmašīnu dzinēju radīto troksni, bet jau pārdesmit metru attālumā no turbīnas skaņa kļūst vien par fona troksni. Pārsimt metru attālumā to dzirdēt vairs nevar.
Sauli pārvērtīs ūdeņradī un metanolā
Kā minēju, galvenais brauciena mērķis ir saules paneļu parki, kuri Dānijā ir īpaši lieli un daudz, kā arī iepazīšanās ar jau minēto “Power-to-X” tehnoloģiju. Tā mēs nonākam līdz nelielam miestam Kaso valsts dienvidos.
Būtībā jau ne ar ko īpašu tas neizceltos, ja vien tur 300 hektāru platībā (428 futbola laukumi) nebūtu izbūvēts 300 MW saules parks. Salīdzinājumam – Rīgas HES jauda ir 402 MW, bet Ķeguma HES – 264 MW. Tātad Kaso saules parks jaudas ziņā ir kaut kur pa vidu. Šobrīd tas ir lielākais saules parks Ziemeļeiropā un viens no lielākajiem Eiropā. Tā būvniecības izmaksas – nepilni 160 miljoni eiro.
“Skaidrs, ka 300 MW parkam, īpaši vasarā, kad saule spīd uz nebēdu, atrast pielietojumu uzreiz un tūlīt nav iespējams. Tieši tāpēc ejam soli uz priekšu un attīstām “Power-to-X” projektu,” norāda Reumerts. “Power-to-X” būtībā apzīmē tehnoloģiju, kas pārvērš saules un vēja parkos saražoto jaudu citā enerģijas avotā.
Piemēram, zaļajā ūdeņradī, metanolā, amonjakā un pat reaktīvo dzinēju degvielā, ko tālāk var izmantot, lai aizstātu fosilo degvielu kuģiem un lidmašīnām. Ja runājam tieši par “European Energy” “Power-to-X” spēkstacijas projektu, ko plānots uzsākt tuvāko mēnešu laikā, tad tur iecerēts orientēties uz ūdeņraža un metanola ražošanu no saules enerģijas, ko tālāk novirzīt uz, piemēram, jau minēto Esbjergas ostu, kur to varētu pildīt kuģos.
Lielu interesi par zaļo metanolu jau izrādījis kuģošanas milzis “Maersk” un degvielas tirgotājs “Circle-K”. Spēkstacijā plānots gadā saražot 44 000 tonnu metanola.
Reumerts norāda, ka ar “Power-to-X” projektu “European Energy”, kam ir biroji 16 valstīs, tostarp Latvijā, grib nodrošināt to, ka nemainās sabiedrības dzīvesveids. Viņuprāt, ja nekas netiks mainīts enerģētikas sektorā, dzīvošanas paradumi būs jāmaina.
“Mums patīk tas, kā mēs tagad dzīvojam, – gribam turpināt doties ar lidmašīnām ceļojumos, gribam, lai ar kuģiem un lidmašīnām no Itālijas mums ved sulīgos tomātus vai no Ķīnas komponentus ierīcēm. Bet mēs negribam piesārņot planētu un redzam, ka to varētu panākt ar sintētisko degvielu, kas nerada izmešus,” stāsta Reumerts.
“European Energy” “Power-to-X” stacija atradīsies pie paša Kaso saules parka, kas ir pabeigts, bet vēl notiek tā pieslēgšana tīklam. Pozitīvi, ka stacija būs elastīga – to nebūs problēmu ieslēgt vai izslēgt, kas, kā zināms, bieži ir dārgs prieks, ja runājam par citām elektroenerģiju ražojošām stacijām.
Attiecīgi “Power-to-X” staciju varēs veiksmīgi izmantot elektrotīkla stabilizēšanai, bet ūdeņraža un metanola ražošanas procesā radīto siltumu plānots novirzīt netālu esošo pilsētu apsildei, kas, kā norāda Reumerts, palīdzēja projektu “pārdot” vietējai pašvaldībai, jo vietējiem ļaus samazināt rēķinus par apkuri.
Pats metanola ražošanas process izklausās pavisam vienkāršs – nepieciešama elektroenerģija, ūdens un CO2, ko stacijai piegādās no divdesmit kilometrus attālās biogāzes stacijas.
Kā tad dzīvē izskatās 300 MW saules paneļu parks? Grūti teikt, jo cilvēka acij no zemes līmeņa apskatīt visu 300 ha lielo teritoriju nav iespējams. Diemžēl braucienu ar helikopteru neviens mums nepiedāvā. Bet kopumā parka vidū, skatoties, uz kuru pusi vien gribi un cik tālu vari, redzami tikai saules paneļi.
Kā cilvēkam, kuram pašam uz mājas jumta gozējas saules paneļi, 300 hektāru veltīšana tikai saules paneļiem man šķiet pārspīlēta un lauksaimniecības zemi šķērdējoša. Jautāju “European Energy” operāciju izpildes vadītājam Karstenam Bakam, vai tiešām tā ir laba doma un nebūtu tomēr jāturpina investēt vēja parkos, zem kuriem var turpināt audzēt, ko vien ienāk prātā.
Baks norāda, ka tā ir problēma, taču viņi aktīvi domājot par to, kā varētu saules paneļiem veltīto zemi saglabāt arī lauksaimniecībai. Viens no veidiem – būvēt augstākas paneļu sastatnes (5,5 metru augstas), kas ļautu zem paneļiem stādīt dārzeņus, kuri nesmādē ēnu.
Tomēr Baks uzsver, ka Dānija jau šobrīd spēj sevi ar pārtiku nodrošināt vairāk, nekā vajag, kas arī valstiskā līmenī liekot vairāk lūkoties saules enerģijas virzienā, lai Dānija ātrāk tuvotos savam mērķim: līdz 2030. gadam 100% apmērā patērēto enerģiju nodrošināt no atjaunīgajiem resursiem.
“Vēja enerģijas mums ir vairāk, nekā vajag, tāpēc loģiskāk ir būvēt saules parkus, kas spēj ražot elektrību pa dienu, kad visi strādā un patēriņš ir daudz lielāks nekā naktī,” argumentē Baks. Visā Dānijā šobrīd saules enerģija nosedz apmēram 5% patēriņa.
Saules parki Dānijā atrodas uz apmēram 2000 hektāru zemes, nākamgad būšot aizņemti jau 3000 hektāru, bet pēc pieciem gadiem – 10 000 hektāru. Viens hektārs atbilst apmēram 1 MW, kas nozīmē, ka piecu gadu laikā Dānijā saules enerģijas jauda varētu sasniegt 10 GW. Salīdzinājumam – TEC-2 jauda ir nepilni 900 MW.
Neapmierināti ar valsts atbalstu
Kopumā Dānijas brauciena laikā viesojāmies trīs saules paneļu parkos, bet pavisam “European Energy” Dānijā ir 33 saules paneļu parki ar kopējo jaudu 600 MW. Līdz 2027. gadam uzņēmums vēlas saules paneļus ierīkot uz 2000 hektāriem zemes, saules jaudai sasniedzot 2 GW. Bet visu “European Energy” realizēto projektu kapacitāte pasaulē sasniedz apmēram 3000 MW.
Ir gan fiksēti paneļu stendi, gan “gudrie” paneļi, kuru sastatnes automātiski seko saules novietojumam debesīs, nemitīgi esot labākajā iespējamajā leņķī pret sauli, kas attiecīgi uzlabo visa parka efektivitāti. Interesanti, ka visos parkos mierīgi var satikt aitu barus. To uzdevums ir vienkāršs, bet ļoti nozīmīgs – notiesāt zāli, kas aug zem paneļiem, lai nebūtu jātērē cilvēkstundas un degviela manuālai zāles pļaušanai. Aitas parkiem nodrošina vietējie lauksaimnieki, kuri arī ir ieinteresēti šādā nelielā barterī.
Mazliet paturpinot par saules paneļiem nepieciešamajām platībām, viena no problēmām ir zemes cena. Šobrīd no “European Energy” zemes portfeļa apmēram 60% veido iznomāta zeme, bet 40% ir paša uzņēmuma īpašumā. Uzņēmuma projektu attīstības konsultants Krestens Vilsgārds “Latvijas Avīzei” atklāj, ka vēl pirms pieciem gadiem hektāru zemes Dānijā varēja iznomāt par 1200 eiro gadā, bet tagad cena ir divreiz augstāka. Tolaik Dānijā arī bijuši vien 2–3 uzņēmumi, kas konkurējuši par zemēm šim nolūkam, bet tagad uzņēmumu skaits pārsniedz 30.
Kāda ir valsts iesaiste zaļās enerģijas atbalstīšanā Dānijā? Vilsgārda vārdiem – nekāda. “Viņi pat strādā pret mums.” Mēs gan uzreiz oponējam, ka viņam vajadzētu atbraukt uz Latviju un apskatīties, kā ar lielajiem zaļās enerģijas projektiem veicas mums. Viņš norāda, ka Dānijā daudz runājot par atbalstu, bet realitātē pēdējā laikā institūcijas spējušas vien samazināt atļauju iegūšanas procesu no 12 līdz 11 mēnešiem. “Mēs gribam, lai viņi vairāk investē tīkla attīstībā. Lai tīkls var paņemt visu, ko mēs plānojam izbūvēt.” Bet kopumā visas atļaujas saules parka būvniecībai var iegūt tik ātri, lai projekts tiktu pabeigts divu gadu laikā. Vēja parka gadījumā projektus parasti izdodas pabeigt trīs līdz piecu gadu laikā.
Valstiskā līmenī Dānija ir sadalīta trīs zaļās enerģijas ģeogrāfiskās daļās – zaļā, dzeltenā un sarkanā. Ar zaļo krāsu iezīmētas tās teritorijas, kur patēriņš ir daudz lielāks par zaļās enerģijas ražošanu. Dzeltenā krāsa norāda teritorijas, kur patēriņš ar elektrības ražošanu ir vienā līmenī, bet sarkanās krāsas teritorijās zaļo enerģiju ražo daudzreiz vairāk nekā patērē. Attiecīgi valsts dara visu, lai investorus novirzītu uz zaļās krāsas teritorijām, kamēr sarkanās teritorijās aktīvi jādomā, kā uzlabot tīkla jaudu, lai visu saražoto tīkls varētu paņemt un vismaz eksportēt, ja pašiem tobrīd enerģija nav nepieciešama. Zaļajās teritorijās, piemēram, ir daudz lētāk un arī vienkāršāk projektus savienot ar kopējo tīklu, kamēr sarkanās teritorijās šķēršļu ir vairāk.
Aicinājums skatīties zaļo teritoriju virzienā gan nozīmē, ka to dara visi uzņēmumi, un automātiski aug arī tur pieejamās zemes cenas. Virsgārds gan teic, ka pēdējā laikā nomas maksa samazinoties, bet normālā līmenī cenas nostāšoties 2024. gadā.
Ja runājam par citām valstīm, piemēram, Latviju, tad pie mums uzņēmums kopumā plāno pievienot tīklam 1 GW zaļās enerģijas. Pirmais parks tapšot Ventspils novada Tārgalē. Tas būs 110 MW jaudīgs, un tīklam to paredzēts pieslēgt 2024. gadā. Kopumā Kurzemē plānots izbūvēt ap 40% no projektiem, Latgalē ap 30%, Vidzemē ap 20%, bet Zemgalē ap 10%.
Būvēs enerģētiskās salas
Mazo ceļojumu Dānijā noslēdzām ar viesošanos pie pārvades sistēmas operatora “Energinet” (ekvivalents Latvijā – “Augstsprieguma tīkls”). Kā norāda uzņēmuma vecākā tīklu plānotāja Marija Broe, gaidāmi lieli izaicinājumi, ņemot vērā, ka tuvāko astoņu gadu laikā dubultošoties zaļās enerģijas projektu kapacitāte. Nāksies domāt, kur tad to visu elektrību likt.
No pārvades operatora puses atbilde, protams, daļēji slēpjas tīkla attīstībā. Šajā ziņā “Energinet” cer kļūt daudz proaktīvāki. Līdz šim uzņēmums investēja tīkla attīstībā tikai tad, ja projektu attīstītājiem to vajadzēja. Tagad “Energinet” grib izbūvēt “smilškasti”, kur zaļās enerģijas attīstītājiem spēlēties, pirms tie vispār nolēmuši par investīcijām.
Protams, pilnīgā nekurienē attīstīt tīklu īsti jēgas nebūtu, un te rodas vēl cita problēma – lai nauda netiktu izmesta vējā, “Energinet” būs nopietni jāstrādā pie pašvaldību un teritoriju apzināšanas, kurās skaidri zināms, ka attīstītāji ir vēlami, nevis negaidīti nāksies sastapties ar vietējās sabiedrības pretestību vai uzglūnēs vēl citas problēmas.
Broe min, ka esošās Dānijas tīkla jaudas ļauj paņemt tīklā vēl kādus 4 GW enerģijas. Kad noslēgsies tuvākā tīkla uzlabošanas kārta, tad varēs paņemt 8 GW, bet līdz 2030. gadam tīkls spēšot pārvadīt vēl 20–30 GW enerģijas, galējā robeža būšot 40 GW – līdz 2040. gadam. Gandrīz neticami skaitļi, ņemot vērā, ka teritorijas ziņā Dānija ir krietni mazāka par Latviju un arī iedzīvotāju skaits (seši miljoni) taču nav īpaši liels.
Runājot par to, kā Dānijā izsniedz atļaujas vēja parku būvniekiem, izrādās, Dānijā notiekot tirgus virzīti konkursi, kas ir teju subsīdiju brīvs pasākums (daži subsīdiju raundi bijuši atkrastes parkiem).
Turklāt dažos no pēdējiem sauszemes vēja parku konkursu raundiem pašiem parku attīstītājiem, lai tie varētu būvēt parku noskatītajā vietā, pat nācies piemaksāt valstij. Tīri labs bizness!
Bet pati inovatīvākā ideja ir atkrastes vēja parku enerģētiskās salas, ko nākotnē plāno attīstīt ne tikai Dānija, bet arī Beļģija, Norvēģija, Nīderlande, Lielbritānija u. c. tuvējās valstis. “Energinet” pārstāve norāda, ka tieši šīm salām nākotnē būs milzīga nozīme Dānijas enerģētikas sektorā.
Pirmā enerģētikas sala uz Bornholmu Dānijai būs gatava ap 2030. gadu, bet Ziemeļu jūrā esošā sala 2033. gadā varētu tikt iedarbināta ar 3 GW jaudu, vēlāk jaudai palielinoties līdz pat 10 GW. Jāuzsver, ka vēja turbīnas atradīsies pie Bornholmas, bet centrāle atradīsies uz salas, savukārt Ziemeļjūrā esošā sala būs jauna un pavisam mākslīga.
Projekti paredz, ka vēja turbīnas varēs izbūvēt tālāk no krasta un efektīvāk sadalīt saražoto enerģiju starp vairākām valstīm. Salas veidos tādus kā mezglus, kas paņems apkārt esošo turbīnu saražoto elektrību un sadalīs pa visiem izbūvētajiem starpsavienojumiem ar Dāniju un citām valstīm.
Tas ļaus daudz efektīvāk novirzīt elektrību tur, kur tā visvairāk nepieciešama. Liela loma būs Dānijas sadarbībai ar citām valstīm, un ieinteresētas ir gandrīz visas tuvējās valstis – Nīderlande, Lielbritānija, Vācija, Beļģija, Norvēģija. Daļā no tām domā arī par savām enerģētiskajām salām.
“Tam, protams, vajadzēs jūrā esošu tīklu, kas pagaidām vēl ir tikai idejas līmenī, bet jāsaprot, ka nebūtu loģiski salās saražoto enerģiju dzīt atpakaļ uz Dānijas tīklu. Izdevīgāk un ātrāk to varēs izdarīt, ja savienojumi no salām būs tieši.”
