Bizness uz pauzes. Kāpēc Latvijā pārtrūcis eglīšu nomas pakalpojums? 0
Kamēr Lietuvā paralēli Ziemassvētku eglīšu tirdzniecībai attīstās pasaulē populārais eglīšu iznomāšanas pakalpojums, Latvijā pagaidām vienīgais eglīšu nomas piedāvātājs “Dreiliņu stādi” šajā sezonā paņēmis pauzi nomas biznesa optimizēšanai.
“Dreiliņu stādi” eglīšu nomu piedāvājuši divus iepriekšējos gadus. “Eglīšu iznomāšanai Ziemassvētku periodā noteikti ir attīstības potenciāls,” uzsver “Dreiliņu stādu” dārznieks Dainis. “Arī šosezon cilvēki zvana un interesējas, vai būs iespēja paņemt eglīti nomā, un mums ir ļoti žēl, ka pagaidām nākas atteikt. Esam apņēmības pilni atsākt šā pakalpojuma sniegšanu jau nākamajā ziemā.”
Dārznieks stāsta, ka “Dreiliņu stādi” eglīšu nomu pirms diviem gadiem iesākuši, vēlēdamies atbalstīt zaļo dzīvesveidu.
“Mums bija vēlme, lai kociņš izdzīvo. Sadarbībā ar dzīvnieku patversmi “Ulubele” daļu nomā iedoto eglīšu vēlāk iestādījām patversmes apkārtnes mežā, kam bija nepieciešami koku stādījumi. Savukārt tām eglītēm, kas nomas periodu bija ne tik veiksmīgi izturējušas, nodrošinājām īpašu kopšanu, lai kociņi varētu atjaunoties. Pieredze liecina, ka eglītes mēdz būt izturīgas – tās var nostāvēt bez skujām pat vairāk nekā pusi gada, bet pēc tam tomēr atkopties. Protams, tas notiek ne visos gadījumos.”
Lietuvā noma iet plašumā
Jau trešo gadu eglīšu nomu piedāvā arī Klaipēdas Botāniskais dārzs Lietuvā. “Šogad Botāniskais dārzs īrē dažāda veida skujkokus, sudrabegles un pat priedes. Desmit gadu laikā audzēto koku augstums ir 1–1,5 metri,” ziņo “Vakarų ekspresas” interneta portāls.
Eglīšu nomas iniciatīva Lietuvā pirmo reizi īstenota vienlaikus ar “Dreiliņu stādu” nomas piedāvājumu Latvijā, iespējams, tādēļ ziņas par šo pakalpojumu Lietuvā vēl nebija plaši izplatījušās. “Kad sākām eglīšu nomu, mums zvanīja cilvēki gan no Lietuvas, gan Igaunijas un bija izbrīnīti par šādu pakalpojumu – pie viņiem nekas tāds netika piedāvāts,” turpina “Dreiliņu stādu” dārznieks.
Šobrīd Klaipēdas Botāniskais dārzs vairs nav vienīgais, kas piedāvā eglīšu nomu Lietuvā. Arī UAB “Skorgan” Lietuvā savā interneta vietnē “eglutes.lt” ziņo, ka eglīšu noma šogad kā jaunums tiek piedāvāta visas Lietuvas teritorijā. Tiesa, iepodotās nelielās sudrabegles, kā liecina mājas lapā izvietotā informācija, šobrīd vairs nav pieejamas, jo visas jau ir pārdotas vai iznomātas.
Savukārt mūsu pašu lielākais koku stādu audzētājs a/s “Latvijas valsts meži”, kas Ziemassvētku periodā aktīvi piedāvā tirdzniecībai dažādu šķirņu eglītes podiņos, nomas pakalpojuma attīstību pagaidām neplāno.
“Pašu audzētas eglītes podiņos a/s “Latvijas valsts meži” neizīrē, jo tas ir samērā specifisks bizness ar saviem noteikumiem, turklāt pieprasījums pēc eglītēm ir ļoti sezonāls,” skaidro a/s “Latvijas valsts meži” komunikācijas speciālists Ainārs Sedlenieks.
Katalizators dzīves telpai
“Dreiliņu stādu” internetā joprojām pieejamais egļu nomas līgums liecina, ka par nomāto eglīti nomātājam bijis jārūpējas, ievērojot konkrētus kopšanas noteikumus. Aptuveni 50% eglīšu pēc nomas perioda tomēr bija nācies atveseļot. “Mūsu pieredze liecina, ka cilvēki bieži nesaprot, kādā vidē viņi dzīvo,” tā “Dreiliņu stādu” dārznieks.
“Jau, atverot dzīvokļa vai mājas durvis, mums bija skaidrs, kāda eglīte mūs sagaidīs. Mani pārsteidza, ka tik daudzi cilvēki ziemas periodā mājo telpās ar ļoti pazeminātu gaisa mitrumu. Jaunajos projektos, kur ģimenēm ir mazi bērni un viņu veselības pēc cilvēki izmanto gaisa mitrinātājus, eglītes labi saglabājās arī divus un trīs mēnešus. Savukārt Vecrīgas pārkurinātajos dzīvokļos situācija bija diametrāli pretēja. Skaidrojām, ka šādā mājoklī vai birojā eglīte nobirs jau pēc nedēļas. Turklāt sausais gaiss kaitē ne tikai kociņam, bet arī pašiem mājas iemītniekiem. Daudzi cilvēki ieklausījās mūsu padomos, iegādājās mitruma mērītājus un gaisa mitrinātājus. Vēlāk saņēmām no viņiem zvanus ar pateicības vārdiem, piemēram, par to, ka mājinieki tikuši vaļā no mūžīgajām iesnām vai cilvēkiem ir uzlabojies miegs. Pārsteidzoši, bet – nomātās eglītes ienešana mājās daudziem izrādījās kā katalizators, kas palīdzēja noteikt un novērst būtiskas nepilnības viņu dzīves vidē.”
Jau nākamajā gadā, kad eglītes atkal tikušas dotas nomā, daudzi cilvēki bija īpaši gatavojušies kociņa ienešanai mājās, piemēram, samazinājuši radiatoru temperatūru.
Saknēm jābūt veselām
Pašreizējā pirmssvētku periodā sociālajos tīklos raisās aktīvas diskusijas par pieredzi ar tirdzniecībā piedāvāto iepodoto eglīšu ieaudzēšanu. Daudzi interesējas, vai egles stāda iegāde uz Ziemassvētkiem varētu būt pietiekami “zaļš risinājums” un eglītei tiks dota garantēta iespēja vēl ilgi zaļot arī pēc Jaunā gada.
Zinātāji, kas dalās pieredzē, stāsta, ka aptuveni pusē gadījumu “podu eglītes” ir izdevies pēc svētkiem ieaudzēt zemē. Lai stāds veiksmīgi saglabātos, tiek ieteikts to regulāri laistīt (lai arī nepārliet) un turēt vēsumā. Īpašs ieteikums ir izvairīties no podos stādīto egļu iegādes šaubīgās vietās, jo tām var būt nocirstas saknes, kas vēlāk stādiņam būs nāves spriedums.
Kā intervijā “Vakarų ekspresas” skaidrojusi Klaipēdas Botāniskā dārza dendroloģe Kristīna Baltaragienė: “Eglēm ir lielas saknes. Jo lielāks koks, jo plašāka sakņu sistēma un lielāks pods. Ja egli pārdod nesamērīgi mazā podā, tās saknes ir nocirstas. Šādu koku pēc brīvdienām neglābs pat speciālisti.”
