Zaļākai dzīvei jaunas prasības iepirkumos – ar “nedaudz zaļāk” vairs nepietiks. Visredzamākie ir ēdināšana un būvniecība 16
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Visredzamākā zaļā publiskā iepirkuma daļa ir saistīta ar ēdināšanu: bērnudārzos, skolās un slimnīcās šim iepirkumam vajadzētu nodrošināt veselīgu pārtiku, kas audzēta ar dabai maksimāli draudzīgām metodēm un, vēlams, būtu vietējo zemnieku produkcija. Lielākoties tā arī notiek, bet, ja rodas aizdomas, ka sistēma metusi kādus kūleņus, sabiedrība satraucas un visbiežāk situācijas izgaismošanā iesaistās arī mediji.
Tomēr pārtika, lai arī zināmākā, nebūt nav tā joma, kas veido lielāko daļu zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) kopapjoma Latvijā. Izrādās, ka lauvas tiesa apjoma ZPI portfelī pieder būvniecībai un ceļu būvei. Piemēram, 2021. gadā, kad ZPI kopapjomu Latvijā veidoja projekti 1,15 miljardu vērtībā, ēdināšana ZPI iepirkumos bija 116 miljonu eiro apjomā. “Būvniecības un ceļu būves sektora īpatsvars zaļajos publiskajos iepirkumos tradicionāli ir 50–75%,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Koordinācijas departamenta direktors Māris Klismets. “Jo sevišķi gados, kad būvniecības un ceļu būves projektu realizēšanai ir bijis pieejams plašs Eiropas fondu finansējums, tas ievērojami ietekmējis kopējo ZPI statistiku.”
Apzinoties būvniecības nozīmīgo īpatsvaru zaļajos publiskajos iepirkumos, VARAM saziņā ar nozari un lielākajiem ZPI organizētājiem divu gadu ilgā darbā centies pilnveidot ZPI prasības būvniecības un ceļu būves sektoram. Tā rezultātā izstrādāti ZPI sektoru regulējošo Ministru kabineta noteikumu (Nr. 353) grozījumi, kuri, pēc pēdējām prognozēm, varētu stāties spēkā šī gada 3. aprīlī. “Būvniecības sektors faktiski ir tas, kas notur zaļā iepirkuma latiņu. Tāpēc tas ir ļoti būtisks, un mēs tam pievēršam pastiprinātu uzmanību, lai kritēriji būtu pēc iespējas skaidrāki un efektīvāk piemērojami,” saka Māris Klismets. Vai zaļais publiskais iepirkums kaut kādā veidā var ietekmēt tavu ikdienu?
Ar “nedaudz zaļāk” nepietiks
Šobrīd Latvijā spēkā ir septiņas obligātās un 15 brīvprātīgās ZPI kategorijas. Tās 2017. gadā, kad tika pieņemta noteikumu pirmā redakcija, tika veidotas, pamatojoties uz Eiropas Komisijas izstrādātajām vadlīnijām. “Tā gluži nav, ka mēs visas produktu grupas, kas ietvertas ZPI, izvēlamies šeit paši,” skaidro VARAM Koordinācijas departamenta direktors. “Mūsu izvēļu pamatā ir šīs EK vadlīnijas, kuras jau izstrādājuši un izpētījuši zinātnieki Eiropas Savienībā.”
Viņš atgādina arī, ka Eiropas Savienībā zaļais iepirkums nav noteikts kā obligāts. “Tomēr tas ir ieteicams instruments, kas palīdz sasniegt Zaļā kursa prasības, klimatneitralitāti, kā arī pāriet uz videi draudzīgāku saimniekošanu. Un Latvijā mēs esam izvēlējušies ZPI kā labu un iedarbīgu instrumentu, lai klimata mērķi tiktu sasniegti,” stāsta Māris Klismets. “Katra valsts veidu, kā virzīties uz klimata mērķiem, izvēlas pati. Tāpēc arī lielā daļā Eiropas valstu ZPI nav obligāts nevienai kategorijai, taču tur noteikti ir spēkā dažādas citas zaļināšanas prasības.”
Kopš pirmajām idejām par to, kā būtu iespējams transformēt saimniekošanu, lai tā kļūtu videi draudzīgāka, vēl nav pagājuši desmit gadi, tādēļ nepieciešamība aizvien uzlabot ZPI nosacījumus ir likumsakarīga. “Pirmā definīcija, kas mums bija vēl tālajā 2014./2015. gadā, ka jebkas, kas ir videi draudzīgāks nekā “parastais”, ir zaļš, vairs nav aktuāla. Esam krietni auguši, un tagad mums ir skaidri zināmi kritēriji, kas jāsasniedz,” teic Māris Klismets un kā piemēru min iepriekšējo ZPI pieredzi būvniecības sektorā: “Iepriekšējos gados, kad nebija noteikti obligāti minimālie kritēriji, kas jāpiemēro, varēja paņemt tikai vienu kritēriju. Taču vai rezultāts tiešām bija zaļš? Piemēram, izvēloties kritēriju “energoefektīvs apgaismojums”, visā objektā varēja ieskrūvēt LED spuldzes un pasludināt, ka tā ir zaļā būvniecība. Jaunie grozījumi MK noteikumos šādu situāciju vairs nepieļaus. Līdz ar to ļoti iespējams, ka vairāki projekti, kas iepriekš tika uzskatīti par zaļiem, jaunos kritērijus vairs neizpildīs.”
Zaļā konkrētība un izsekojamība
Jaunās ZPI kategorijas būvniecībai tiks attiecinātas uz Vispārējos būvnoteikumos klasificētajām trešās grupas ēkām: pēc aptuvenām aplēsēm, uz projektiem, kuru izmaksas ir no pieciem miljoniem eiro. Tās ir: muzeji, bibliotēkas, biroju ēkas, izglītības iestāžu ēkas, viesnīcas, dzīvojamās ēkas, veselības aprūpes iestādes, sabiedriskās ēdināšanas ēkas, lauksaimniecības ēkas, rūpniecības un ražošanas ēkas, sporta ēkas un tirdzniecības ēkas.
“Tās pārsvarā ir lielās sabiedriskās ēkas, kur ir ļoti būtiski, lai būtu kārtīgi padomāts par cilvēkiem,” vērtē Māris Klismets. “Nozarē visiem ir skaidrs: lai mēs tiktu pie Eiropas finansējuma un īstenotu Zaļo kursu, mums ir jāīsteno vides kritēriji arī būvniecības projektos. Un nozare šobrīd šos vienotos kritērijus ļoti gaida – gaida brīdi, kad grozījumi MK noteikumos stāsies spēkā un kritērijus varēs piemērot projektos. Ar to mēs radām vienotu izpratni un vienotu pieeju, kādi tad ir zaļās būvniecības kritēriji katrā ēkā.”
ZPI kritēriji būvniecības projektiem saskaņā ar grozījumiem MK noteikumos ietvers primārās enerģijas patēriņa novērtējumu, mikromobilitāti (piemēram, vai ēkai ir velosipēdu novietne), elektroauto uzlādes vietu, būvniecībai izraudzītus dažādus atkārtoti izmantojamus un pārstrādājamus materiālus. Tiks vērtētas arī ūdens taupīšanas ierīces, piemēram, krāni ar sensoriem, dažādas prasības ventilācijai un apdares materiālu kvalitātei. Tāpat būtiska būs ķīmisko vielu kontrolēta izmantošana, piemēram, vai, krāsai žūstot, neizdalās kādas kaitīgas ķīmiskas vielas.
Svarīgi būs dažādi klimata risinājumi, piemēram, vai telpā tiek regulēta temperatūra un gaisa kvalitāte. Savukārt būvējot, būs svarīgi raudzīties, kādas izcelsmes kokmateriāli tiek izmantoti. Vai tie ir sertificēti, vai likumīgi cirsti. Tāpat būs būtiski, kā notiek būvniecības atkritumu apsaimniekošana: vai tie tiek šķiroti, izvesti un utilizēti dabai draudzīgā veidā. Tam visam būs jābūt izsekojamam.
Vienmēr būs kur augt
VARAM pārstāvis atklāj, ka EK vadlīnijās, kas tiek izmantotas, nosakot ZPI grupas, iespējamo preču kategoriju, kurām var piemērot ZPI, ir krietni vairāk, nekā savos normatīvos izvēlējusies ietvert Latvija. Jautāts, vai ZPI varētu tikt attiecināts vēl uz kādām kategorijām, Koordinācijas departamenta direktors atbild, ka pagaidām to nav plānots darīt, jo vēl ir ko pilnveidot zaļajiem iepirkumiem jau izvēlētajās. “Vai zaļajā iepirkumā vajadzētu iekļaut vēl kādas kategorijas, ir tāpat, kā vēlēties zināt, vai Rīga ir gatava. Skaidrs, ka tā nekad gatava nebūs,” neslēpj Māris Klismets. “Mēs regulāri analizējam, pēc kā tirgū ir pieprasījums, un tad lemjam, vai ZPI būtu ietverama kāda jauna kategorija.
Piemēram, teorētiski ZPI varētu piemērot, iepērkot televizorus vai trauku mazgājamās mašīnas. Tomēr diezin vai iestādes šo tehniku iepērk tik ievērojamos apjomos – līdz ar to tas varbūt nav galvenais, ar ko vajadzētu papildināt ZPI kategorijas. Šīm iekārtām ir energoefektivitātes marķējumi, kurus tad, savas izvēles izdarot, izmanto privātpersonas.” Iecerēts, ka divu gadu periodā ZPI noteikumi varētu tikt attiecināti jau uz mazākām ēkām (Vispārējos būvnoteikumos klasificētajām otras grupas ēkām).
“Jautājums, protams, vai tas būtu obligāti vai brīvprātīgi piemērojams: par to mēs vēl diskutēsim. Bet skaidrs, ka šie kritēriji ir jāizstrādā arī mazākām ēkām,” tā Māris Klismets. “Kas ir būtiskākais, ja mēs gribam, lai mums Latvijā attīstās ilgtspējīga būvniecība, kas būtu pārskatāma, caurspīdīga un kur nebūtu pelēkās zonas? Ir jārada apstākļi valsts un pašvaldības sabiedriskajā sektorā šīs būvniecības attīstībai: jo vairāk būvnieki būs ieinteresēti šādas “labās” ēkas būvēt, jo aktīvāk tas notiks arī privātajā sektorā.”
Tāpat nākamo gadu laikā ZPI prasības aktīvāk tiks attiecinātas arī uz ceļu būves sektoru. “Jau tagad ceļu būvē tiek īstenoti dažādi vides kritēriji. Tiek vērtēts, piemēram, vai materiāls ceļu būvei tiek izmantots atkārtoti – pārstrādāts un no jauna ieklāts tajā pašā vai citā vietā,” skaidro Māris Klismets.
Ar zaļo domāšanu ikdienā
Viena no iestādēm, kas zaļajam publiskajam iepirkumam pievērš īpašu vērību ne tikai likuma prasību, bet arī vadības un iepirkumu organizētāju pārliecības dēļ, ir SIA “Jūrmalas slimnīca”.
Visvairāk zaļā publiskā iepirkuma ietvaros slimnīca iepērk pārtikas produktus, tomēr apjomīga ir arī tīrīšanas līdzekļu iegādes un veļas mazgāšanas pakalpojumu daļa. “Atbilstoši normatīvo aktu prasībām veļas mazgāšanas pakalpojumi, tāpat kā tīrīšanas līdzekļi, kas tiek lietoti slimnīcā, ir obligāti jāiegādājas tieši zaļajā publiskajā iepirkumā,” skaidro iepirkumu vadītāja Ilva Dreimane. “Un, kā jau tas ir visām slimnīcām, mazgāt veļu nākas ļoti daudz.” Papildus tam SIA “Jūrmalas slimnīca” iepirkumos nereti tiek prasīts arī, lai, veicot piegādi, tiktu izmantots videi draudzīgs transports. “Tas gan no likuma viedokļa nav obligāti, tomēr esam zaļi domājoši, tādēļ iepirkumos bieži šādu prasību ietveram,” piebilst iepirkumu vadītāja.
Tāpat, ievērojot ZPI prasības, SIA “Jūrmalas slimnīca” iepērk datortehniku, serverus, apgaismes spuldzes, biroja papīru u. c. Ja iecerēti remontdarbi, tad zaļās prasības tiek attiecinātas arī uz kādu daļu no remonta materiāliem.
Jūrmalas slimnīcā zaļo pieeju iepirkumu organizēšanai ir attīstījuši arī tālāk par likuma obligātajām un brīvprātīgajām ZPI prasībām. “Atsevišķas zaļās prasības iestrādājam arī standarta iepirkumos – tās tiek ierakstītas iepirkuma specifikācijā. Šajā gadījumā iepirkumu nevar uzskatīt par 100% zaļu, tomēr tas tāpat ir videi draudzīgāks par vidusmēra iepirkumu,” skaidro Ilva Dreimane.
“Šādus iepirkumus izsludinām, piemēram, iegādājoties gultasveļu, pidžamas un citus tekstilizstrādājumus.” Tāpat Jūrmalas slimnīca ir apzinājusi, kāda veida specializētajam aprīkojumam varētu piemērot zaļā iepirkuma prasības. “MK noteikumi par obligātu ZPI piemērošanu neattiecas uz medicīnas aprīkojumu, tomēr atsevišķās situācijās izvēlamies videi maksimāli draudzīgākus iepirkuma nosacījumus. Piemēram, prasām, lai procedūru lampām būtu maksimāli ilgs ekspluatācijas laiks,” tā Ilva Dreimane.
Sargsuns – Līgumu reģistrs
Iepirkumu vadītāja gan arī atzīst, ka ne tikai pārtikas, bet arī citu preču zaļajos iepirkumos joprojām klātesoša ir atsevišķu piegādātāju vēlme uzdot par zaļām preces, kas tādas nebūt nav. “Es vienmēr esmu teikusi, ka veiksmīga zaļā iepirkuma būtisks nosacījums ir iepirkuma līguma realizēšanas uzraudzība un kontrole,” tā Ilva Dreimane. Kādas tieši preču grupas piegādātāji biežāk vēlas nepamatoti uzdot par videi draudzīgām, to gan pateikt nevarot – situācijas mēdzot būt visdažādākās. “Nereti jau arī piegādātājam ir kādi savi objektīvi iemesli. Jo sevišķi tā bija kovida laikā, kad ražošanas jaudas daudzviet pasaulē bija nestabilas un uz tradicionālajām piegādes ķēdēm nevarēja paļauties. Tomēr zaļā iepirkuma ziņā uz kompromisiem iziet nav iespējams,” norāda slimnīcas iepirkumu vadītāja. Būtisks instruments piegādātāju disciplinēšanai ir no šī gada spēkā esošā prasība iepirkuma līgumus reģistrēt Līgumu reģistrā Iepirkumu uzraudzības biroja vadības sistēmā, kurā tiek atspoguļota informācija par noslēgto iepirkuma līgumu. Līdz ar to piegādātājs, ar kuru tiek lauzts iepirkuma līgums par pārkāpumiem, pēc šī fakta reģistrācijas Līgumu reģistrā riskēs ar iespējamu vairāku gadu ilgu liegumu piedalīties iepirkumos.
Nebaidīties jautāt ekspertiem
Nesen Jūrmalas slimnīcā beidzies otrā stāva remonts. “Par to man ir prieks,” atzīst iepirkumu vadītāja. “Mums bija ļoti laba projekta komanda, un rezultāts ir izdevies videi maksimāli draudzīgs: ar iekārtu automatizāciju, mūsdienīgu ventilāciju, dzesēšanas iekārtām un apgaismojumu, kas darbojas ar sensoriem.” Viņa atzīst, ka maksimāli zaļai būvniecības projekta īstenošanai noteikti ir ilgāks iepirkuma projekta sagatavošanas posms.
“Vajag atrast laiku, lai izpētītu, sakalkulētu…” ieskicē iepirkumu vadītāja. Savukārt ir tādas preču kategorijas, kur, lai organizētu zaļo iepirkumu, tērēt papildu laiku nemaz nav racionāli. “Ļoti daudz izmantojam Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) izvietotos piedāvājumus. Videi draudzīgākās iespējas EIS katalogā ir atzīmētas ar īpašu zaļas lapiņas simboliku. Piemēram, biroja papīrs ar visiem nepieciešamajiem vides sertifikātiem tur ir visnotaļ ērti pieejams. Tāpat arī daļa tīrīšanas līdzekļu, serveri, datortehnika… Iespējas veikt zaļākas izvēles ir reālas, vajag tikai tās apzināt.”
Ja iepirkums jāveic tādā preču kategorijā, ar kuru Jūrmalas slimnīcai nav iepriekšējas pieredzes, iepirkumu vadītāja nekautrējas izmantot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ekspertu konsultācijas. “Pieredze liecina, ka tur ar zaļo iepirkumu strādā ļoti zinoši un atsaucīgi speciālisti,” vērtē Ilva Dreimane. “Tādās situācijās izmantoju norādīto saziņas e-pastu: [email protected]. Atbilde tiek sniegta ļoti operatīvi. Galvenais ir prast pajautāt to, kas tiešām ir nepieciešams.”
Pašlaik procesā Jūrmalas slimnīcā ir saimniecības korpusa energoefektivitātes uzlabošana – projektēšanas darbu iepirkums, kas cita starpā paredz arī saules paneļu uzstādīšanu uz ēkas jumta. “Ļoti lielu energoresursu patēriņu slimnīcai prasa ūdens uzsildīšana, līdz ar to plānojam, ka pašu saražotā saules enerģija šo vajadzību nākotnē pilnībā nosegs un papildu energoresursi būs pieejami vēl arī citām slimnīcas vajadzībām,” skaidro Ilva Dreimane.
Tiek gatavots arī jaunu iekārtu iepirkums slimnīcas virtuves blokam, kur vēlme ir uzlabot iekārtu energoefektivitāti, kā arī tiek organizēts aizvien aktuālais veļas mazgāšanas pakalpojumu iepirkums.
Perspektīvā Jūrmalas slimnīcas attīstības plānā ir arī renovēt ēku Jūrmalā, Bauskas ielā 5a, rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai. “Arī šo projektu centīsimies īstenot maksimāli ilgtspējīgu un draudzīgu videi,” sola slimnīcas iepirkumu vadītāja. “Mēs vēlamies attīstīties, un, tā kā atrodamies kūrortpilsētā, rehabilitācijai ir īpaši būtiska loma.”
EKSPERTA KOMENTĀRS
Iepirkums veicina zaļo produktu pieejamību
Organizācijas “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga: “Zaļais publiskais iepirkums visā pasaulē un Eiropā ir attīstījies jau pāris desmitu gadu. Arī Latvijā tam ir jau gadiem ilgas iestrādnes. Tas ir veids, kā valsts un pašvaldību pārvaldības iestādes var iepirkt preces un pakalpojumus, arī darbus, piemēram, celtniecības darbus, videi draudzīgā veidā. Ir pierādījies, ka šis ir labs veids, kā stimulēt tirgus attīstību zaļajā virzienā, jo ļoti daudzi uzņēmumi orientējas tieši uz valsts sektoru, vēlēdamies tam pārdot preces vai pakalpojumus. Un tādā veidā tiek attīstīts dabai draudzīgu produktu klāsts.
Labs piemērs ir papīrs. Vēl pirms desmit gadiem ekosertificēts papīrs bija retums, savukārt pašlaik veikalos gandrīz viss papīrs ir ar šādu videi draudzīgu marķējumu. Tas nozīmē, ka tirgus reaģē uz šo pieprasījumu un piedāvājums paplašinās.”
VIDEO skatiet šeit:
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
