Novalkāju dēla T kreklus. Uģa Rotberga padomi zaļākai dzīvei 0
Viens no dabas aizsardzības redzamākajiem aktīvistiem, Pasaules dabas fonda valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs pie sava padomu saraksta piebilst, ka nav jau viena maģiskā zaļā darba, kas kā pretsāpju tablete atrisinātu problēmas.
• Izvēlies pamatīgas lietas ar ilgu mūžu, taču neapaudz ar mantām.
Izvēlos mantas ar garu dzīves ciklu – pamatīgas, kas kalpo ilgi. Grēks teikt skaļi, bet tādas kā IKEA mēbeles ir kā no papīra taisītas, ar īsu mūžu. Ja pērku skapi, tad no īsta koka kā senos laikos. Man tuva kulinārija, tāpēc rūpīgi izvēlos virtuvei noderīgas lietas, piemēram, katlus un cepamtraukus iegādājos no čuguna. Cenšos izmantot to, kas citiem vairs neder, piemēram, novalkāju no modes izgājušos dēla T kreklus.
Fakts
Lielākā daļa lēto mēbeļu, kuras pamatā izgatavo no saplākšņa (finiera) vai skaidu plāksnēm, var saturēt toksiskas vielas, kuras var izgarot un piesārņot iekštelpu gaisu. Piemēram, laminētas mēbeles var saturēt formaldehīdus, kas ir kancerogēnas vielas, ko izmanto līmju, krāsu un laku ražošanā. Mīkstās mēbeles un matrači, it īpaši tie, kas pildīti ar lateksa putām, arī var saturēt virkni ķīmisko vielu, piemēram, butadiēnu un nitrozamīnus. Abas šīs vielas tiek uzskatītas par kancerogēnām.
Avots: biedrības “Zaļā brīvība” “Zaļais ceļvedis”.
• Pēc iespējas lieto meža dzīvnieku gaļu.
Medījuma gaļa no dabas aizsardzības viedokļa ir atjaunojamais resurss un ar lielāku uztura vērtību, turklāt, ja vēl to iegūstu kā mednieks, tad arī ar ētisko saiti viss ir kārtībā. Par veikalā pirkto gaļu tu nezini, kā dzīvnieks audzis, barots, un galu galā mūsdienu gaļas ražošana ir kaitīga videi, jo rada izmešus.
Fakts
Saražojot kilogramu liellopu gaļas, izdalās 36,4 kg CO2 ekvivalentas gāzes, kas pielīdzināms CO2 apjomam, ko izdala automobilis, nobraucot 250 km, un ar patērēto enerģijas daudzumu gandrīz 20 dienas varētu dedzināt simt vatu spuldzīti. 30% no pasaules lauksaimniecības platībām izmanto gaļas ražošanai.
Avots: biedrības “Zaļā brīvība” “Zaļais ceļvedis”.
• Piedalies zaļajos procesos.
Nepietiek ar to, ka savā mājā vai dzīvoklī dzīvo dabai draudzīgi. Pat ja visi planētas iedzīvotāji būtu tik apzinīgi, ar to ir par maz, lai jūtami ietekmētu vides stāvokli valstī un pasaulē. Tāpēc katram ir svarīgi piedalīties nevalstisko organizāciju u. c. dabas aizsardzības aktivitātēs, lai ietekmētu procesus savā pašvaldībā, valstī un arī globālā mērogā.
Fakts
Nupat Latvija no 22. vietas noslīdējusi uz 37. pozīciju jaunākajā Jēlas un Kolumbijas universitāšu izveidotajā vides reitingā jeb, kā to mēdz dēvēt Latvijā, “zaļāko valstu topā”. Izmantojot pētnieku izstrādāto “Environmental Performance” indeksu, valstis vērtē pēc dažādiem ar dabas aizsardzību saistītiem datiem deviņās kategorijās. 2012. gadā Latvija tika novērtēta kā otrā zaļākā 132 valstu vidū.
Avots: “Environmental Performance Index” informācija.