Leiena: “ES ir jāvirza pāreja uz veselīgu planētu un jaunu, digitalizētu pasauli.” 0
Eiropadome 2019. gada 2. jūlijā Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja amatam izvirzīja vācietes Urzulas fon der Leienas kandidatūru. Lai saglabātu līdzsvaru starp lielo trijnieku – Franciju, Vāciju un Britāniju, pēdējo 25 gadu laikā EK vadīja mazākas valsts pārstāvis (Itālijas, Portugāles, Luksemburgas). Nu līdzsvars izjaukts un līderību uzņēmusies Vācija.
Urzula fon der Leiena 16. jūlijā Eiropas Parlamentā ar balsu vairākumu – 387 balsīm – tika ievēlēta par jauno Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Starplaikā līdz šodienai viņa apbraukāja virkni dalībvalstu, tikās ar visiem valstu deleģētajiem komisāru kandidātiem. Otrdien Urzula fon der Leiena nāca klajā ar portfeļu sadalījumu jaunajai Eiropas valdībai – Eiropas Komisijai.
Eiropas trijjūgs
Jau agrāk ES Padomē bija vienošanās par dānieti Margrēti Vestageri, ietekmīgo konkurences “knīpstangu”, un Junkera komisijas pašreizējo pirmo vietnieku nīderlandieti Fransu Timmermansu, vislabāko pašreizējo ES komunikatoru, ka viņi abi būs galvenie vietnieki.
Valda Dombrovska jaunais amats – Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks – bija pārsteigums. Vispirms jau pats klumzīgais nosaukums, kurā vārds “izpild” disonē ar lēmēja pilnvarām. “Trīs priekšsēdētājas izpildvietniekiem būs divkāršas funkcijas. Viņi būs gan priekšsēdētājas vietnieki, kas atbild par vienu no trim jaunievēlētās priekšsēdētājas darba programmas pamattēmām, gan Eiropas Komisijas locekļi,” tā amatu raksturo tā izveidotāja Urzula fon der Leiena.
Nevienam nav īsti skaidrs, ko atšķirīgu no pārējiem vietniekiem darīs tie trīs izpildvietnieki.
Izcelt trīs vietniekus starp pārējiem astoņiem (līdz šim bija viens pirmais vietnieks) un vienlaikus viņu atbildībā piešķirt ģenerāldirektorātus, ir lielākās Urzulas fon der Leienas piedāvātās pārmaiņas EK sastāvā.
Neizpratnē par šādu amatu man vairāki vaicājuši: “Vai Valdim Dombrovskim jaunais amats ir paaugstinājums vai pazeminājums?” Paaugstinājums viennozīmīgi – kaut arī nosaukums atšķirīgs. Piemēram, Fransam Timmermansam, kurš pašreiz kā pirmais vietnieks atbild par tiesiskumu, sava ģenerāldirektorāta jeb ministrijas nemaz nav. Izpildvietniekiem būs līdzvērtīgs statuss pirmajam vietniekam, turklāt tiem padoti piekritīgās jomas ģenerāldirektorāti.
Pēctecības lielā ietekme
Pavērtējot, cik lielā mērā komisija ir atjaunojusies, redzam, ka astoņi komisāri ir no pašreizējā Žana Kloda Junkera komisijas sastāva, turklāt trīs ietekmīgākie – Timmermanss, Vestagere un Dombrovskis – paliek līdzšinējās un vēl ietekmīgākās pozīcijās. Jā, interesanti, ka iepriekšējo EK priekšsēdētāju prakse bija komisāru obligāta aizrotēšana no vienas jomas citās (atcerieties, ka Piebalgs pabija gan enerģētikas, gan attīstības komisāra postenī).
Šoreiz Dombrovskis un Vestagere paliek savās pozīcijās vēl ietekmīgākā statusā. Arī tas ir novērtējums.
“Tas nozīmē, ka man būs iespēja turpināt iesāktos darbus Eiropas ekonomikas stiprināšanā pret iespējamiem satricinājumiem, kas īpaši būtiski, ņemot vērā starptautiskos tirdzniecības konfliktus un ekonomiskās izaugsmes bremzēšanos,” to savā “Facebook” kontā secina Valdis Dombrovskis. “Tāpat turpināšu darbu finanšu tirgus jomā, strādājot pie banku savienības un kapitāla tirgus savienības tālākas attīstības.”
No pašreizējiem komisāriem atbildīgāku un ietekmīgāku amatu saņēmis arī Latvijā labi pazīstamais īru zemnieks – lauksaimniecības komisārs Fils Hogans (atbildēs par tirdzniecību), čehiete Vera Jourova (būs vietniece), arī slovāks Marošs Šefčovičs.
Līdzsvarots rezultāts
Pēc lielo amatu dalīšanas (ES Padomē, Parlamentā, Komisijā un Eiropas Centrālajā bankā) apdalītas jutās Centrālās un Austrumu Eiropas dalībvalstis. Tagad, piešķirot portfeļus dažādos varas pakāpienos, jaunievēlētā EK priekšsēdētāja norāda uz panākto līdzsvaru.
“Priekšsēdētāju līmenī – līdzsvars, izpildvietnieku līmenī – līdzsvars. Politiskās partijas plus ģeogrāfiskais dalījums plus dzimumu līdzsvars!” preses konferencē lepojās Leiena. Ar priekšsēdētāja vietniekiem “pārstāvēti dažādi Eiropas Savienības reģioni. Ja palūkojaties uz izpildvietniekiem – viņi pārstāv katrs savu partiju”. Arī solīto dzimumu līdzsvaru Leienai izdevies nodrošināt: pašreizējo astoņu deviņu sieviešu komisāru vietā jaunajā komisijā būs 13 sievietes, ieskaitot bijušo skaistumkaralieni un filmu zvaigzni no Maltas.
Kas jauns, tas zaļš un digitāls
“ES ir jāvirza pāreja uz veselīgu planētu un jaunu, digitalizētu pasauli,” pārliecināta Urzula fon der Leiena. Viņa vēlas, lai EK būtu ģeopolitiska, tas ir, lai komisija “būtu vairāk līderis nekā sekotājs”. Tāpēc ne tikai ekonomikai, bet arī finansēm jākļūst zaļām un digitālām. Dombrovskim kā finanšu komisāram jaunais virziens būs darbs pie “ilgtspējīgām jeb zaļām finansēm, nodrošinot privātā kapitāla piesaisti ilgtspējīgai ekonomikas transformācijai”. Valdim Dombrovskim uzdots koordinēt darbu pie “tādas ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā”. Ar interesi gaidīsim izvērsumu sociālās ekonomikas kursam.
Latvijas vai Igaunijas valdībām tas nebūs jaunums, bet turpmāk EK Kolēģijas sanāksmes būs bezpapīra un digitālas.
Jaunās komisijas mērķis būšot atvieglot dzīvi cilvēkiem un uzņēmumiem. Kad izstrādās jaunus tiesību aktus, tā piemēros principu “one-in, one-out” (pieņemot vienu jaunu tiesību aktu, atcelt vienu spēkā esošu tiesību aktu).
Tāpat kā iepriekšējie EK priekšsēdētāji, fon der Leiena sola būt tuvāk pilsoņiem un domāt par Eiropas nākotni. Viņa noteikusi, ka visiem komisāriem pusgada laikā jāspēj apmeklēt visas 27 dalībvalstis, tas ir, nedēļā – viena.
Turpinājums sekos…
Vēl pāragri visiem drukāt bildes un censties iegaumēt uzvārdus – Eiropas Savienības Padomei tagad ir jāpieņem šis saraksts un jāpublicē ES oficiālajā vēstnesī. Septembra beigās un oktobra sākumā gaidāma visu komisāru kandidātu noklausīšanās Eiropas Parlamentā.
Kad Eiropas Parlaments būs devis savu piekrišanu, Eiropadome oficiāli iecels Eiropas Komisiju, un tās pilnvarām būtu jāstājas spēkā 1. novembrī.
Taču jāņem vērā, ka iepriekšējie Eiropas Parlamenta sastāvi sekmīgi apstrīdēja kandidatūras, pār kurām klājās šaubu ēna. Nav grūti paredzēt, ka šis vēl sadrumstalotākais un vēl kareivīgākais parlaments noteikti noraidīs pāris kandidatūras – kaut vai tāpēc, lai ierādītu, kam galvenā teikšana.
Visvairāk jautājumu krustugunīs varētu nonākt rumāniete Rovana Plumba par saistību ar korupcijas skandālu 2017. gadā, polis Janušs Vojcehovskis, kuru izmeklē ES pretkorupcijas birojs OLAF, un Lāslo Tročāņi, kurš bija Ungārijas tieslietu ministrs laikā, kad EK pārmeta tiesiskuma neievērošanu viņa valstij.
Citāts
Urzula fon der Leiena: “Šī komanda veidos Eiropas ceļu: mēs veiksim drosmīgus pasākumus pret klimata pārmaiņām, pilnveidosim partnerību ar Amerikas Savienotajām Valstīm, definēsim attiecības ar pašpārliecinātāku Ķīnu un būsim uzticama kaimiņiene, piemēram, Āfrikai. Šai komandai būs jāiestājas par mūsu vērtībām un pasaules līmeņa standartiem. Es vēlos tādu komisiju, kas tiek vadīta apņēmīgi, kas nepārprotami pievēršas aktuālajiem jautājumiem un kas sniedz atbildes. Es vēlos, lai tā būtu līdzsvarota, elastīga un mūsdienīga komisija. Šai komandai tagad jāiegūst parlamenta uzticība. Mana komisija būs ģeopolitiska komisija, kas ar apņēmību īstenos ilgtspējīgu politiku. Es vēlos, lai Eiropas Savienība būtu multilaterālisma sargātāja. Jo mēs zinām, ka mēs esam spēcīgāki, kopā veicot to, ko nespējam paveikt atsevišķi.”
