“Zaļajai karotītei” līdzās būs “Bordo karotīte” 0
Sākot ar nākamo gadu, līdzās Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmai jeb “Zaļajai karotītei” darbosies arī “Bordo karotīte”, ar ko apzīmēs kvalitatīvus vietējos produktus, kuru ražošanā izmantotas importa izejvielas, šodien informēja zīmola attīstītāja – Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadītāja Ināra Šure.
Plānots, ka “Bordo karotīte” tiks ieviesta no nākamā gada. Tad darbosies gan “Zaļā karotīte”, kas nozīmēs – ražošana notiek Latvijā un 75% no izejvielām ir vietējās izcelsmes, gan “Bordo karotīte”, kas nozīmēs – izejvielas tiek ievestas, bet pārstrādes process veikts Latvijā.
Patlaban LPUF veic arī pārrunas ar Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru, lai abas karotītes integrētu preču zīmē “Rīgas marka”, kas palīdzēs uzņēmumiem produkcijas eksportā uz ārvalstīm.
Uzņēmumi, kas būs saņēmuši karotītes zīmes, ar atvieglojumiem varēs saņemt preču zīmi “Rīgas marka”, jo būs izpildījuši jau noteiktās kvalitātes prasības.
Uz biznesa portāla “Nozare.lv” jautājumu, ar kādiem līdzekļiem LPUF veiks abu zīmolu attīstību, Šure atzina, ka galvenokārt tiks izmantots Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums.
“Patlaban esam saņēmuši 300 000 latu ES finansējuma, ko ļoti taupīgi izmantojam zīmola attīstībai, kā arī plānojam piesaistīt biedra naudas,” atzina LPUF vadītāja.
Tikmēr Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Blodis atzina, ka uzņēmējiem, kuri vēlēsies iegūt vienu vai otru karotīti, turpmāk būšot ievērojams finanšu ietaupījums.
“Interesentiem būs jāmaksā par pārbaudēm stundas likme, kura turpmāk pašreizējo 30 latu vietā būs 7,50 lati. Plānojam arī samazināt laiku dokumentu izskatīšanai, neiekasēsim naudu arī par sertifikātu izsniegšanu,” sacīja balodis.
Viņš arī sacīja, ka vēlme “tikt pie karotītes” uzņēmumam varētu izmaksāt no 50 līdz 200 latiem par sertifikātu, kas turpmāk tiks pārskatīts katru gadu.
Savukārt zemkopības ministre Laimdota Straujuma sacīja, ka ar abu karotīšu ieviešanu tikšot “atdzīvināts simbols kopumā”.
“Karotīte līdz šim bija aizmigusi, jo trīs gadus tai nav bijis finansējuma. Domājam, ka ar karotīšu kritēriju pilnveidošanu ražotāji iegūs būtiskus priekšnoteikumus startam vietējo iepirkumu konkursos. Tas veicinās to produkcijas noietu tirgū. Lai atbalstītu karotītes finansiāli, iespēju robežās no Lauku attīstības fonda zīmolam varētu tikt iedalīta kāda nauda,” sacīja ministre.
Kā ziņots, ar 1.janvāri Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas kontroles funkcijas no Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pārņēma Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), savukārt jautājums par zīmola popularizēšanu vēl nebija atrisināts. Iepriekš nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā iesaistīto ražotāju kontroles funkcijas veica Latvijas Valsts agrārā ekonomikas institūta struktūrvienība Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs, ko vada Ingūna Gulbe.
Patlaban nacionālās kvalitātes shēmā iesaistīti 50 ražotāji ar 158 produktiem.
Nacionālās pārtikas kvalitātes shēma ir noteikumu kopums, kuru mērķis ir veicināt kvalitatīvu lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanu un sniegt patērētājiem garantijas par saražotā produkta kvalitāti, nosakot papildprasības Eiropas Savienības tiesību aktos un Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām vispārīgajām prasībām dzīvnieku vai augu izcelsmes produktu tirgus apritei.
