Foto – LETA

Jautājums. Cik bieži jākaļķo un jāmēslo augsne zālājā? ANDRIS ALŪKSNES NOVADĀ

Lasītākie

Nosauktas desmit bīstamākās valstis Eiropā ceļošanai ar auto. Sarakstā iekļauta arī Latvijā. Kuru vietu tā ieņem?

Kokteilis

Pasaki, kurā datumā esi dzimis, un saņem pārsteidzoši precīzu numerologa izklāstu 3

Ukrainas riskantais mēģinājums, iespējams, atmaksāsies – Putinu gaida kaunpilns pazemojums 75

Lasīt citas ziņas

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības konsultante Laura Kirsanova norāda, ka augsnes paskābināšanos veicina regulāra minerālmēslu lietošana, tāpēc ik pēc pieciem sešiem gadiem jāveic augsnes agroķīmiskās analīzes.

Lielākajai daļai zālaugu sugu (piemēram, timotiņam, pļavas auzenei, ganību airenei, pļavas skarenei) der augsnes pH 6. Lucerna ir jutīgāka, prasīgāka, tai optimālais augsnes skābums ir pH 6,5–7. Augsnē ar pH 5,5 var augt bastarda āboliņš, taču nodrošināt augstražīgu ganību zelmeni tad nav iespējams. Palielinātā skābumā (pH zem 5,5) neaug neviena vērtīgā stiebrzāle, līdz ar to iegūt kvalitatīvu ganību zelmeni nevar. Paaugstināts skābums traucē augu barošanos, stipri pazemina augsnē iestrādāto minerālmēslu un organisko mēslu efektivitāti, pasliktina gumiņbaktēriju darbību, rezultātā zelmenis noveco.

Itālijai atkal neizdodas plāns: jūras spēki nogādā atpakaļ 43 uz Albāniju aizvestos migrantus

Izskan informācija, ka aizturētais publicists Lato Lapsa ir atbrīvots no cietuma

Krimināls

Policija ar droniem un kinologiem Rēzeknes novadā meklē pazudušu mazuli, kurš dzimis 2023.gadā

Kaļķošanu veic agri pavasarī vai rudenī ganīšanas sezonas beigās. Jau ierīkotā zālājā (augošiem augiem) ieteicamāk iestrādāt – virspusēji izkliedēt – lēnas iedarbības kaļķošanas materiālu, ko apzīmē ar ķīmisko formulu CaCO3 (piemēram, lopbarības krītu, kaļķakmens miltus).

Ganības ir jāmēslo katru gadu – pavasarī un rudenī, citādi samazināsies zelmeņa botāniskais sastāvs, tajā ieviesīsies mazvērtīgās smilgas.

Pavasarī slāpekļa mēslojumu (piemēram, amonija salpetri, karbamīdu vai šķidros organiskos mēslošanas līdzekļus) izmanto, kad atjaunojas veģetācija, zāle sāk augt un var uzņemt barības vielas. Ja zālāju plānots izmantot intensīvi, slāpekļa mēslojuma devu var sadalīt vairākās daļās, dodot to visas sezonas garumā, t.i., līdz augusta beigām (pēc pirmā pļāvuma vai pēc katras noganīšanas), lai straujāk ataugtu zāle, stiebrzāles labāk cerotu un augi tiktu vienmērīgāk nodrošināti ar barības vielām.

Rudenī pēc pēdējās noganīšanas (septembrī) svarīgi dot fosfora un kālija mēslojumu, lai sekmētu zālāja pārziemošanu un rezerves barības vielu uzkrāšanos saknēs. Jāņem vērā – trūkstot fosforam augsnē, iznīkst vērtīgie zālaugi, tādējādi krītas zelmeņa kvalitāte.