Olafs Zvejnieks: Vairāk par Ukrainā notiekošo satrauc briestošs tirdzniecības karš starp ASV un ES 48
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējās divas nedēļas politiķus abpus Atlantijas okeānam daudz vairāk par Ukrainā notiekošo karu satrauc cits briestošs karš – iespējamais tirdzniecības karš starp ASV un Eiropas Savienību.
Problēma saistīta ar šī gada 16. augustā ASV prezidenta Džo Baidena parakstīto “Inflācijas samazināšanas aktu” (“Inflation Reduction Act” – IRS), kas stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī. Tas paredz 430 miljardus ASV dolāru lielas subsīdijas oglekļa dioksīda emisiju mazināšanai, zaļās enerģijas ieguvei, ASV nodokļu maksātāju veselības aprūpes izmaksu samazināšanai un citiem jauki skanošiem mērķiem, tādiem kā ražošanas veicināšana ASV, kritisko izejmateriālu iepirkšana no partneriem, kuri atbalsta brīvās tirdzniecības principus, nozīmīgu tehnoloģiju komercializācijas veicināšana un tamlīdzīgi. Kur tad ir konflikts un kurš gan varētu iebilst šo itin pozitīvo mērķu uzskaitījumam?
Āķis, kā jau vienmēr, slēpjas detaļās. Lai gan 370 miljardu dolāru lielās subsīdijas zaļās ekonomikas attīstībai ASV skan labi, Eiropas valstis uztrauc, ka šādu apmēru subsīdijas pārvilinās iecerētās investīcijas Eiropas Zaļā kursa īstenošanai uz ASV. Tieši tāpat kā Baidena apsolītā 7500 ASV dolāru lielā nodokļu atlaide visiem, kas pirks ASV komplektētos elektriskos automobiļus apdraud Eiropas autoindustrijas konkurētspēju šajā segmentā.
Eiropas autoražotāji ne bez pamata uzskata, ka šādas subsīdijas padarīs ASV par pasaules līderi elektrisko automobiļu ražošanā un paveiks to tieši uz Eiropas uzņēmumu rēķina. Līdzīga situācija ir visā citā ar nākotnes zaļo ekonomiku saistītajā. Šo detaļu kopums, pēc ES likumdevēju un valstu vadītāju domām, liecina par ASV diskriminējošo attieksmi pret Eiropas uzņēmumiem, jo piedāvā lielas subsīdijas par ASV ražoto produkciju, tādējādi nostādot ārpus ASV esošos uzņēmumus nevienlīdzīgās pozīcijās. Īpaši satraukti ir Eiropas ražotāji, jo tie jau tā atrodas nevienlīdzīgās pozīcijās krasi pieaugušo energoresursu cenu dēļ. Viņi uzskata, ka investīcijas Eiropā šī likuma dēļ kļūs mazāk pievilcīgas, bet tas savukārt draud ar desmitiem un simtiem tūkstošu darba vietu zaudējumu. Un, lai gan ASV atzīst, ka likumam ir trūkumi, labot to paredzēts nav.
Šim ekonomikās vides sarežģījumam jau ir konkrētas sekas. Piemēram, “Volkswagen” bija iepriekš izziņojis, ka Austrumeiropā plānots būvēt elektrisko mašīnu akumulatoru gigarūpnīcu. Pirms dažām dienām uzņēmums paziņoja, ka atliek lēmuma pieņemšanu šajā jautājumā līdz brīdim, kad kļūs skaidrāks jautājums par ekonomiskajām perspektīvām un enerģijas cenām Eiropā. Bet Zviedrijas “Northvolt” jau klaji pateicis, ka dos priekšroku akumulatoru rūpnīcas būvei ASV, nevis Eiropā.
Mēģinot rast risinājumu briestošajam konfliktam, notikušas jau vairākas tikšanās, tostarp ASV–ES tirdzniecības un tehnoloģiju padomes sēde un Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizīte ASV, bet pagaidām nekāds būtisks risinājums nav rasts. Eiropā skan aicinājumi pēc koordinētas ES atbildes ASV ar savu subsīdiju paketi, kā arī aicinājumi vērsties Pasaules tirdzniecības organizācijā ar sūdzību par vienlīdzīgas konkurences pārkāpumu. Ņemot vērā to, cik maz laika atlicis līdz gadu mijai un līdzšinējo neveiksmīgo sarunu gaitu, labākajā gadījumā šajā likumā var paspēt saskaņot tikai dažus kosmētiska rakstura labojumus, taču būtībā nekas nemainīsies, uzskata aicinātāji uz vienotu ES atbildi. Vēl ir cerība, ka izdosies pierunāt ASV šajā likumā attiecināt uz ES izņēmuma statusu, kas pienākas valstīm, kuras noslēgušas ar ASV brīvās tirdzniecības līgumu, taču šādas sarunas starp Eiropu un ASV prezidenta D. Trampa laikā izjuka.
Pieņemot, ka kritiķiem taisnība un IRS likums stāsies spēkā tādā izskatā, kāds tas pašlaik ir, ES ir divi iespējamie ceļi, pa kuriem iet. Viens ir ieviest līdzīgi diskriminējošus noteikumus pret visu, kas tiek ražots ārpus ES, un subsīdijas ražošanai Eiropā. Šāda atbilde nav izslēgta, taču šobrīd mazāk ticama, jo nostādītu abus sabiedrotos – ASV un Eiropas Savienību – uz klaja tirdzniecības kara takas. Arī no Latvijas viedokļa raugoties, tirdzniecības karš starp sabiedrotajiem noteikti negatīvi ietekmētu drošības situāciju Eiropā un atbalstu Ukrainas cīņai par brīvību.
Pastāv arī otrs atbildes ceļš, kurš jau iezīmējas Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas nesen teiktajā, uzstājoties Eiropas koledžā Beļģijas pilsētā Brigē, ka ES jākoriģē noteikumi, lai atvieglotu valsts (!) investīcijas ekoloģiskajā transformācijā, kā arī vēlreiz jāizvērtē šīs transformācijas finansējuma aspekti. Taču jautājums paliek – cik ātri iespējams spert šādus soļus savienībā, kur viss jāsaskaņo 27 valstu vidū, un vai šāda atbilde būs pietiekama.
Kopumā situācija liecina, ka ASV vismaz ekonomikas jomā arvien vairāk priekšplānā izvirza savas intereses – tendence, kas sākās Trampa laikā, taču nav beigusies arī Baidena prezidentūras laikā. Attiecībā uz Eiropu valda arī zināms aizkaitinājums par to, ka Eiropa neatbalstīja ASV attiecībā uz sankcijām Irānai, kā arī veido Zaļo kursu, rēķinoties ar nozīmīgu ekonomisko sadarbību ar Ķīnu izejmateriālu ziņā, neskatoties uz to, ka ASV attiecības ar Ķīnu kļūst arvien saspringtākas. Šķiet, ka abas puses ir neapmierinātas viena ar otru un nav vēl zināms, cik tālu briestošais konflikts var novest.
