“Zaļais” prezidents ar igauņu izcelsmi 0
Jāuzklausa visu vēlētāju intereses
Zaļo partijas kandidāta Aleksandra van der Bellena uzvara Austrijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā pārsteidza ne vien starptautisko sabiedrību, bet arī pašus austriešus. Aleksandrs van der Bellens ir dzimis Vīnē 1944. gadā imigrantu ģimenē. Viņa māte bija igauniete, un Krievijā dzimušā tēva ģimenei bija holandiešu, vācbaltu un igauņu saknes. Saskaņā ar Igaunijas pašreizējo likumu Bellens varētu automātiski saņemt Igaunijas pilsonību, jo viņa vecāki bija Igaunijas Republikas pilsoņi pirms padomju okupācijas 1940. gadā. Bellens austriešu avīzē “Krone” dēvēts par “pusprezidentu”, jo vēlētāji, kas nebalsoja par viņu, pārstāv radikāli atšķirīgus uzskatus. Topošais prezidents aicina situāciju nedramatizēt un nevis akcentēt sabiedrības polarizēšanos, bet gan mēģināt veidot mazāk agresīvu komunikāciju ar FPO, lai uzklausītu un pārstāvētu arī viņu vēlētāju intereses. Bellens ciešā sadarbībā ar jauno kancleru Kernu galveno uzmanību vēlas pievērst ekonomiskajai attīstībai un bezdarba novēršanai, kas, viņaprāt, mazinās bailes par nākotni arī FPO vēlētājos. Lai gan Bellens kā ekonomikas profesors labi orientējas valsts finanšu plānošanā, prezidenta funkcijas ir stingri ierobežotas, tāpēc viņš plāno attīstības procesus valstī veicināt, “savedot kopā pareizos cilvēkus”, lai austriešos viestu ticību, ka viņu interešu pārstāvēšanai nav nepieciešama FPO. Analītiķu ieskatā ar Bellenu kā valsts galvu pārmaiņas Austrijas ārpolitikā nav gaidāmas. Oficiāli jaunais prezidents ir bezpartijisks, taču viņa kādreizējā aktīvā karjera Zaļo partijā un zaļo kustības atbalsts priekšvēlēšanu kampaņai 2,7 miljonu eiro apmērā liecina par vecu, nerūsējošu politisku mīlestību, kas varētu stiprināt “zaļo” ietekmi Austrijā. Kā atzīmē mediji, Eiropā tagad ir divi “zaļie” prezidenti – Latvijā un Austrijā.
Izglītots vēlētājs ir patstāvīgāks
Aptaujas liecina, ka vēlētāji lielā mērā balsoja nevis par Bellenu, bet gan pret labējās Brīvības partijas (FPO) kandidātu Norbertu Hoferu, kas bija izšķirošā motivācija gandrīz pusei Bellena vēlētāju. Aptuveni 68% Hofera atbalstītāju pauduši bažas par savu nākotni ne vien bēgļu politikas, bet arī, viņuprāt, Austrijai nelabvēlīgas ES politikas un lielā mērā valdības neefektīvas darbības dēļ. Jaunais kanclers Kristiāns Kerns, kura politiskajai pieejai raksturīga ne vien reprezentatīva, bet arī viņa priekštecim Faimanam trūkstošā aktīvā menedžmenta pieeja, daudzu koalīcijas biedru rindās tiek uztverts kā pēdējā iespēja vēlētājus ar darbiem pārliecināt par vadošo partiju spēju un vēlmi rūpēties par savu vēlētāju interesēm. Par mata tiesu pēc prezidenta vēlēšanām Austrijā izdevies saglabāt politisko status quo, taču tagad vadošajām partijām nāksies ne vien cīnīties par savu vēlētāju uzticības atgūšanu, bet arī pārliecināt Hofera vēlētājus, ka vadošās partijas neplāno austriešus atstāt novārtā.
Aptaujas liecina, ka izglītības līmenim ir cieša saistība ar kandidēta izvēli. Aptuveni 76% Bellena vēlētāju ir augstākā izglītība, savukārt vēlētāji ar zemāku izglītību sliekušies par labu Hoferam. Vēlētāju grupas, kuras par prezidenta pilnvarām ir mazāk informētas, vienkāršāk ir mobilizēt ar populistiskiem solījumiem, kā to darīja Hofers, solot rūpēties par dzīvokļu īres maksas samazināšanu, lai gan prezidentam Austrijā ir galvenokārt ceremoniālas funkcijas. Bellenu galvenokārt izvēlējušies vēlētāji zem 29 gadu vecuma (54%), lai gan viņa vecums (72 gadi) salīdzinājumā ar 45 gadu veco Hoferu tika uzskatīts par vienu no viņa vājajiem punktiem.
Eiropas labējie nostiprinās
Par vēlēšanu rezultātiem atviegloti uzelpo ne vien Izraēla, kura oficiāli atsakās sadarboties ar galēji labējo FPO, bet arī liela daļa starptautiskās sabiedrības. Francijas demokrātiskie spēki bija īpaši noraizējušies par Hofera iespējamās uzvaras ietekmi uz prezidenta vēlēšanām Francijā 2017. gadā, kurās labas izredzes prognozētas arī galēji labējās Nacionālās Frontes pārstāvei Marinai Lepēnai. Par spīti starptautiskai kritikai un vēlēšanu rezultātiem Hofers apsveica savus vēlētājus ar FPÖ uzvaras gājienu, jo partiju pirms 11 gadiem atbalstīja tikai trīs procenti vēlētāju. Galēji labējo politisko spēku nostiprināšanās Polijā, Ungārijā un to attīstība citās valstīs ir nopietns izaicinājums ES politikai, kuru vēl vairāk būtu sarežģījis nacionālistiski noskaņots prezidents Austrijā. Politiskie analītiķi aicina situāciju uztvert nopietni un vēlēšanas Austrijā neuztvert kā stabilu uzvaru pār FPO. Partija pēdējās desmitgades laikā strauji progresējusi, savukārt vecās valdošās partijas turpina zaudēt vēlētājus.
Vēlētāji vairo politisko teikšanu
Lai gan vēlēšanu rezultāti daudzos radīja vilšanos un raizes par labējās partijas veiksmes gājienu, vēlētāju politiskā teikšana piedzīvoja nelielu renesansi, jo abi pēdējā kārtā iekļuvušie kandidāti bija opozīcijas pārstāvji. No vienas puses, austrieši vadošajiem politiskajiem spēkiem devuši skaidru signālu par viņu varas nestabilitāti, no otras, Bellens un vairāki tieslietu eksperti pauduši bīstamības faktoru varas stabilitātei kopš 1929. gada spēkā esošajā konstitūcijā, kurā prezidentam dotas tiesības atlaist valdību un parlamentu. Šī konstitūcijas punkta laikmetīgumu pārbaudīs tieslietu eksperti un par tā nākotni un prezidenta pilnvaru varbūtēju ierobežošanu tiks lemts Bellena prezidentūras laikā. Jautājums par prezidenta varu šajās vēlēšanās bija īpaši aktuāls, jo Hofers draudēja atlaist valdību, ja tā, viņaprāt, nepārstāvēs austriešu intereses un uzvaras gadījumā, solīja tautai parādīt, cik liela teikšana patiesībā ir prezidentam.
Austriešu politologs Pēters Filzmaiers intervijā raidsabiedrībai ORF teica, ka aptuveni 20% balsojušo lēmumu par labu konkrētam kandidātam pieņēmuši priekšvēlēšanu kampaņas pēdējo dienu laikā, jo citi motivēti vēlētāji aktīvi socializējušies, lai iegūtu savam kandidātam papildu atbalstītājus. Kopumā vēlēšanās piedalījās aptuveni 72,7% balsstiesīgo. Vēlētāju paaugstinātā aktivitāte skaidrota ar iepriekšminētajām bažām par Austrijas un savu nākotni.
