Zaļais pēriens. Pirtnieces padomi slotiņu izvēlei un pirts rituāliem 0
Dodoties uz pirti, kāds iztiek ar vienu pirtsslotu, savukārt cits nemaz nesāk kurināt krāsni, iekams nav sasējis 23 dažādas. Kā uz peramo iedarbojas katrs no zaru saišķīšiem, stāsta pirtniece un pirtsslotu meistare DAIGA LIEPA, kura ir arī Lietuvas čempione slotiņu siešanā.
Ar Dievu runāties
Zināšanas par šo jomu Daiga krājusi pamazām, vairākus gadus skolojoties gan pie sertificēta pirtnieka, dziednieka un reiki skolotāja Ziedoņa Kārkliņa, gan akreditētā pirtsskolā Rīgā, gan pie pirtnieka un masiera Gvido Zinkeviča un pirtnieces Sarmītes Krišmanes. – Jo ilgāk mācos, jo lielāka apjausma, ka par pirtī iešanu jāzina daudz: ne vien kura slotiņa pērienam piemērotāka, bet arī kā jātur zaru saišķis rokā, lai perot nenogurtu, kā notiek enerģijas apmaiņa, kā pareizi jāmasē peramais, un daudz kas cits. Ir ko mācīties līdz mūža galam.
[wrapintext][/wrapintext]
Viena no svarīgākajām mācībām ir tā, ka pirtniekam jāprot paņemt spēku no Zemes un no Visuma, lai līdz ar pērienu to nodotu uz lāviņas guļošajam. Tikai tad, kad to māk, drīkst ar zaru slotiņām pērt citus. – Daži man ir pārsteigti vaicājuši, kā es spēju piecas stundas no vietas karstumā enerģiski darboties, ja viņi jau pēc 20 minūtēm jūtas pārguruši, – smej Daiga un turpinot izskaidro šo fenomenu. – Viņi per no sevis, izmantojot savu spēku. Tā nedrīkst darīt. Pirtnieks ir instruments Dieva rokās. Senajiem latviešiem pat ir teiciens, ka pirtiņā nāk ar Dievu runāties.
Pirtī notiek ne vien fiziska, bet arī garīga attīrīšanās. Ikdienas sārņi un stress tiek nomazgāts, un cilvēks spēj uz dzīvi palūkoties no cita skatpunkta.
Nevajag laist pa apli
Kad ierodamies pie Daigas Mārupes novadā, viņa jau paguvusi no rīta izstaigāt mežu Bauskas novada Dāviņu pagastā, kur atrodas viņas lauku īpašums, sagriezt zarus un sasiet pirtsslotas. – Arī šim procesam piemīt dziedinošs spēks, jo esi dabā, kur viss zaļo un smaržo, dzied putni un kurkst vardes. Nav pilsētas stresa un trokšņu.
Pirtniece redzējusi, ka pieci seši cilvēki iztiek ar vienu pirtsslotu, bet tā nevajadzētu rīkoties, jo zaļās lapiņas paņem uzkrājušos negatīvo enerģiju no viena, otra un trešā, un tad pēdējam tiek buķete negāciju. Ja nav īstas pārliecības, vai notiek enerģijas aprite, pierādījums ir tas, ka pēc sestā pēriena zaru saišķis ir kārtīgi paplucis, vairs nav svaigs un labs, tajā nav pirmatnējā spēka. – Ar apsi noteikti nevajadzētu pērties vairākiem pēc kārtas, jo tā visaktīvāk paņem negatīvo enerģiju, savukārt bērzs tā nedara, taču zaudē savu iedarbības spēku. Pēc katra pēriena pirtsslota noteikti jānoskalo aukstā ūdenī, lai tā attīrītos enerģētiski.
Katra koka zariem un lapām piemīt sava smarža, enerģija, bet to pieskāriens rada atšķirīgas sajūtas. Dziednieks un pirtnieks Ziedonis Kārkliņš neatzīstot slotas no vairāku veidu augiem. Tādas pārsvarā sien pilsētnieki, jo negrib ar daudzām slotām iet uz publisko pirti. Daiga saka – noteikti spēcīgāka ir no viena koka zariem sieta pirtsslota, jo tajā koncentrējies augam piemītošais spēks. Ja paņem pa zariņam no bērza, ozola, apses, ievas un alkšņa, pirtsslotā ir tikai pa kripatiņai šo koku enerģijas. – Griežot zarus, var arī paļauties uz intuīciju – pēc kuriem roka sniedzas, tie tobrīd cilvēkam vairāk vajadzīgi. Man, piemēram, vienu gadu ļoti prasījās pelašķi. Tolaik nezināju, ka slotiņu var siet arī no augiem.
