Gatavo makaronus pats! Recepte ir pavisam vienkārša – proporcijas pēc izjūtām 0
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Nav ko audzēt tikai zāli – dārzā vai uz palodzes jāatrod arī vieta kaut kam ēdamam. Ar bioloģiskām metodēm audzētam produktam ir cita garša,” mudina Māris Lācis, zemnieks no Viesītes puses.
Ieteikums paša pārbaudīts – kopš saimnieko bioloģiskām metodēm, uzlabojusies veselība, arī par ienākumiem nevar sūdzēties.
Vispirms Mārim un viņa sievai Zanei bijusi konvencionāla saimniecība. Taču tad nākuši neražas gadi, kas likuši darbību pārtraukt. Piemēram, pļaušanai gatavos rapšu laukus novākusi krusa.
Kad postījumi aprēķināti, tad viena no lielākajām zaudējumu daļām bijuši tie līdzekļi, kas ieguldīti par pesticīdu, herbicīdu iegādi.
Pargāja uz bioloģisko saimniekošanu
Kādu laiku ieturēta pauze, tad atkal saņemta drosme un atsākta darbošanās lauksaimniecībā. Taču tagad – strādājot ar bioloģiskām metodēm.
Pāreja uz bioloģisko saimniekošanu devusi vēl kādu labumu. Kamēr saimniekots konvencionāli un strādāts ar dažādu ķīmiju, saimniekam radušās pamatīgas veselības problēmas, kurām ārsti nevarēja atrast cēloni.
Sakritība vai ne, bet, mainot saimniekošanas veidu, uzlabojās arī veselība.
Tagad Lāči aprēķinājuši, ka ienākumi no bioloģiskās saimniecības ir apmēram tikpat lieli, kā no vidēji ienesīgas konvencionālās saimniecības. Taču visus pāriet uz bioloģisko saimniecību un atteikties no pesticīdiem u.c. vielām saimnieks nemudina.
Viņš uzskata, ka būtu muļķīgi praktizēt alternatīvas metodes, piemēram, ap Jelgavu, Bausku, kur ir izcilas zemes, lieli lauki un kas ir Latvijas maizes klēts.
Taču salīdzinoši nelielām saimniecībām, kā Lāčiem, kam ir ap 100 hektāru zemes vai mazāk, Zaļais kurss ir labi piemērots.
Meklē savu nišu
Turklāt šādās saimniecībās var ļauties arī eksperimentiem. Piemēram, šogad sasēti visi Latvijas selekcijas kviešu šķirņu graudi, lai noteiktu, kurā ir visvairāk lipekļa – glutēna.
Izmēģināti speltas kvieši un “durum” jeb cietie kvieši. Tas svarīgi, lai attīstītu vienu no saimniecības nozarēm, kas cieši saistīta ar graudkopību – bioloģisko makaronu ražotni.
Iepērkoties saimnieks iesaka palasīt preces sastāvu. Arī makaronos reizēm ir garum garais vienkāršam ēdājam nesaprotamu vielu saraksts.
Jādomā arī par it kā veselīgiem produktiem. Piemēram, klijas ir šķiedrvielu avots, bet tikai tad, ja audzētas bioloģiski, jo konvencionāli audzētajos graudos dažādu atliekvielu tieši klijās ir visvairāk.
Tādēļ pat pilngraudu produkcija, kurā samalts arī graudu apvalks, var saturēt netīkamus pārsteigumus.
Ne visai veselīga var izrādīties arī modernā bezglutēna diēta. Ja makaroni ir bez glutēna, tad kas ir tā līme, kas tos satur kopā? Varbūt tajos esošo E vielu buķete ir daudz biedējošāka par glutēnu, uzskata Māris.
Labāk gatavot pašam
Saimniece Zane makaronus no pašu saimniecībā augušiem miltiem gatavo arī ģimenei. Mārim vislabāk garšo klasiskie – no kviešu miltiem. Makaronus var dažādot, pievienojot griķu, auzu u.c. miltus. Lai mīkla turētos kopā, kā saistvielu pievieno olu.
Pašgatavoto makaronu recepte ir pavisam vienkārša – proporcijas pēc izjūtām. Vispirms iegādājas bioloģiskos miltus (pirmajai reizei labāk tīrus kviešus).
Nober uz galda kaudzīti, iesit tajā olu un mīca tikmēr, kamēr izveidojas viegli rullējama mīkla. Tad to plāni izrullē, sagriež strēmelēs un liek katlā. Gatavs!
Lāči saviem makaroniem pat sāli nepievieno. Kad pamatrecepte būs apgūta, var papildināt un variēt pēc sirds patikas.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
