Ko darīt ar vecajām riepām? Diemžēl līdz pārstrādei joprojām nonāk tikai daļa no tām 4
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan nolietoto riepu pārstrādes rūpnīcu atvēršana Jaunjelgavā, Tukumā, Līgatnē un citviet Latvijā ir liels solis ceļā uz vides piesārņojuma samazināšanu, pēc ekspertu atzinuma, Latvijā nolietoto riepu savākšana un nodošana pārstrādei joprojām nav sakārtota līdz galam.
Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas (LRAA) vadītāja Tīna Lūse uzskata, ka diemžēl līdz pārstrādei joprojām nonāk tikai daļa nolietoto autoriepu.
Pēc LRAA domām, nedaudz vairāk par trešdaļu, apmēram 30%, no nolietotajām riepām katru gadu netiek savāktas un pārstrādātas, kā dēļ izveidojies uzkrājums – apmēram 47 tūkstoši tonnu nesavāktu nolietotu riepu.
Šī riepu daļa krājas māju pagalmos, šķūnīšos vai tiek izgāzta mežā. 2019. gada laikā vairākās neatļautās izgāztuvēs pat notikuši bīstami ugunsgrēki, radot kaitējumu videi un apdraudot iedzīvotājus.
Uz jautājumu, kāpēc visas vecās riepas nenonāk līdz pārstrādei, Tīna Lūse atbild, ka, kamēr no iedzīvotājiem tiks pieprasīta maksa par nolietoto riepu nodošanu, tikmēr nekas nemainīsies – arī turpmāk tās mētāsies grāvjos vai mežā.
Viņasprāt, lai to novērstu, jāpanāk, ka pats tirgotājs pieņem vecās riepas no iedzīvotāja tai brīdī, kad pārdevis viņam jaunās. Kāpēc iedzīvotāji nenodod vecās riepas, iemesli ir vairāki – par nodošanu jāmaksā, tuvumā nav nodošanas vietu vai arī par tām viņiem nekas nav zināms.
Tiesa, aizvadītajos gados Latvijas pilsētās vairāki uzņēmumi, piemēram, “Latvijas Zaļais fonds”, “AJ Power Recycling” un citi organizējuši nolietoto riepu savākšanu no iedzīvotājiem, turklāt bez maksas. Šo pasākumu laikā izdevies savākt simtiem tonnu riepu.
Iespēju nodot ir vairāk
Tīna Lūse gan teic, ka Latvijā jau ir vairāk nekā 100 tirdzniecības vietu, kurās, nopērkot jaunas riepas, vecās var nodot bez maksas tādā pašā skaitā kā tikko iegādātās jaunās.
Jautāts, vai iedzīvotājiem vispār ir vēl kāda cita vieta, kur nodot vecās autoriepas, uzņēmuma “Eco Baltia Vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts atbild, ka pašlaik iespējas tomēr ir lielākas nekā bija agrāk.
Pašlaik Latvijā atvērti vairāk nekā 65 atkritumu šķirošanas laukumi, kuros citstarp iedzīvotāji var nodot arī nolietotās riepas. Gadā četras vieglo automašīnu riepas tajos var nodot bez maksas.
Par lielāku apjomu gan ir jāpiemaksā. Atkarībā no izmēra un veida vidēji 2 eiro par vienu riepu.
Bez maksas vai par maksu riepas pieņem arī autoservisos, kuros nodarbojas ar riepu nomaiņu. Diemžēl tirgū joprojām uzdarbojas komersanti, kuri par riepu apsaimniekošanu nemaksā valstij dabas resursu nodokli.
Iznākumā no iedzīvotāja – autoservisa klienta saņemto naudu, kurai būtu jāsedz riepu savākšana un nodošana pārstrādei, negodīgs komersants iebāž sev kabatā. Bet riepas izmet kādā atkritumu izgāztuvē. “Eco Baltia Vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts atzīst, ka diemžēl valstī nonāk liels daudzums lietotu riepu, tostarp arī no automašīnām noņemto.
Bet šo riepu ievedējiem nav pienākuma tās savākt. Pašlaik par tām netiek maksāta arī apsaimniekošanas maksa, kas rada milzīgu robu budžetā. Iznākumā šī nauda nenonāk arī līdz pārstrādei. Lai šo problēmu risinātu, valdībā jau gan spriežot par iespēju celt līdzšinējās reģenerācijas normas no 65% līdz 85%, kas varētu būt arī nākamais solis ceļā uz pārstrādes attīstību un jaudu palielināšanu.
Tomēr ar to vien vēl nemazināsies tas “vēsturiskais mantojums”, kas jau glabājas izgāztuvēs. Tā samazināšanai valstij būtu nepieciešams atvēlēt papildu naudu šo izgāztuvju sakopšanai un tajās izmesto riepu nodošanai pārstrādei.
Pārstrādā mazāk, nekā sakrājas
Jautāts, vai pašlaik nolietoto autoriepu apjoms ir lielāks nekā iespējas tās pārstrādāt otrreizējai izmantošanai, Jānis Aizbalts atbild, ka Tukumā izveidotajā jaunajā riepu pārstrādes rūpnīcā gadā varot pārstrādāt 8 līdz 10 tūkstošus tonnu riepu, kas ir gandrīz puse no gadā valstī nolietoto riepu kopapjoma.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kopējais nolietoto riepu apjoms gadā veido vairāk nekā 20 tūkstošus tonnu. Bet Latvijā jau agrāk uzkrātais nolietoto riepu apjoms sasniedz aptuveni 105 000 tonnu.
Pēc LRAA vadītājas teiktā, nolietoto autoriepu pārstrāde nesen uzņēmuma “Eco Baltia Vide” izveidotajā ražotnē Tukumā, Jaunjelgavas uzņēmumā “VVV Recycling” un vēl pāris citās vietās notiek nelielos apjomos, salīdzinot ar to nolietoto riepu daudzumu, kas ik gadu uzkrājas.
Piemēram, Ādažu novada uzņēmumā “Rubrig”, kurā pašlaik ražo, piemēram, segumus sporta un bērnu rotaļu laukumiem, to ražošanā izmanto gumijas granulas, kas jau ir nākamais posms pēc nolietoto riepu pārstrādes. Taču šo produktu pieprasījums un noiets Latvijas tirgū ir mazāks nekā ārvalstīs.
Pārstrādi kavē sistēma
Tīna Lūse spriež, ka nolietoto riepu pārstrādi pašlaik kavē valstī radītā sistēma, kas paredz, ka par to spiests piemaksāt pats pārstrādātājs. Rezultātā otrreizējās pārstrādes galaprodukts viņam nekad nebūs tāds, kas cenas ziņā spēs konkurēt ar citiem līdzīgiem produktiem tirgū.
“Latvijā šo “subsīdiju” nolietotajai riepai būtu pienākums nodrošināt nevis pārstrādātājam, bet riepu tirgotājam,” paskaidro viņa, “bet viņam ir divas iespējas.
Pirmā – maksāt dabas resursu nodokli 660 eiro apmērā par katru Latvijā realizēto tonnu riepu. Otrā – vienoties ar atkritumu apsaimniekotāju, kuram atļauts savākt nolietotas riepas, tādējādi pašam piemaksājot arī par nolietoto savākšanu un pārstrādi. Tirgotājam šie izdevumi svārstās no 75 līdz 120 eiro apmērā par katru tirgū pārdoto tonnu riepu.
Toties tas atbrīvo no dabas resursu nodokļa maksājumiem 100% apmērā. Tāpēc nolietoto riepu pārstrāde ir zināms izaicinājums un faktiski visīstākais lakmusa papīrs tam, vai aprites ekonomika valsts regulējumā ir vai nav iedzīvināta.”
Lai nolietoto riepu apriti sakārtotu, vispirms būtu jāpanāk, ka par tirgū pārdoto riepu savākšanu un nodošanu pārstrādei maksā visi riepu tirgotāji bez izņēmuma.
Diemžēl pieminētā izvēles brīvība tirgotājam ļauj nenoslēgt līgumu par apsaimniekošanu un arī nemaksāt dabas resursu nodokli.
Viņasprāt, cita nelaime ir tā, ka valstij pašai nav infrastruktūras un skaidri izstrādātas sistēmas, kā nodrošināt to riepu savākšanu, par kurām apsaimniekošanas maksas vietā tiek maksāts dabas resursu nodoklis.
“Ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) gan esam vienojušies, ka tiks vērtēts, kā iekasēt apsaimniekošanas maksu vai dabas resursu nodokli par tām riepām, kuras tirgū nonāk kopā ar automašīnām,” skaidro asociācijas vadītāja, “ministrija kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) plānojusi, ka vienlaikus ar automašīnas pirmreizēju reģistrāciju vai arī tās īpašnieku maiņu tiek iekasēts dabas resursu nodoklis vai apsaimniekošanas maksa atsevišķi par šīs automašīnas riepām.”
Reizē būtu jānodrošina publiski pieejama informācija par to, kuri riepu tirgotāji maksā par tirgū pārdoto riepu savākšanu un pārstrādi, lai nepieļautu mēģinājumus dažiem negodīgajiem izvairīties no nodokļa maksājumiem, uzskata T. Lūse.
Iedzīvotājs maksā divreiz
Savukārt iedzīvotājiem jānodrošina vienkārša un ērta nolietoto riepu nodošana bez maksas. Nebūtu pieļaujams, ka no iedzīvotājiem, kuri nopirkuši riepas pie tāda tirgotāja, kurš jau maksā par riepu apsaimniekošanu, vēl būtu jāmaksā arī par riepu nodošanu.
Iznākumā iedzīvotājs spiests maksāt divreiz. Pirmoreiz – nopērkot riepas. Otrreiz – nododot tās pārstrādei. Pastāvot šādai sistēmai, nekādi nav saprotams, kādēļ riepu tirgotājus atbrīvo no dabas resursu nodokļa maksājumiem.
Kā atklāj asociācijas vadītāja, pašlaik VARAM virza grozījumus MK noteikumos, kuri daļēji sakārtotu riepu nodošanas sistēmu, paredzot tirgotājiem un apsaimniekotājiem pienākumu nodrošināt iedzīvotājiem informāciju par riepu nodošanas vietām un noteikumiem, kā arī visiem apsaimniekotājiem uzliekot pienākumu organizēt nolietoto riepu savākšanu, citstarp arī šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumos.
Tomēr, viņasprāt, sistēmas pilnīgai sakārtošanai ar to vien nepietiks. Vēl jāpanāk, lai iedzīvotājs, kurš nopircis riepas pie tirgotāja, kurš jau maksā par riepu apsaimniekošanu, nebūtu spiests otrreiz par riepu nodošanu maksāt otrreiz. VARAM esot solījusi pētīt depozīta vai riepu reģistrācijas sistēmas ieviešanas iespējas.
Uz manu jautājumu, vai pašlaik pārstrādes ražotņu jaudas Latvijā ir pietiekamas, lai pārstrādātu visas nolietotās riepas, LRAA vadītāja Tīna Lūse atbild, ka jaudu pietiktu. Lielākā nelaime ir jau minētā – visas nolietotās riepas nenonāk līdz to pārstrādātājiem.
Kā būtu jāorganizē nolietoto autoriepu nodošana?
