Datu centriem desmit gadu laikā jākļūst videi draudzīgiem. Tiesa, nav skaidrs, kā sasniegt izvirzītos mērķus 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pētījumu kompānijas “Statista” apkopotā informācija rāda, ka 21. gadsimta zelta – datu – uzglabātais apjoms datu centros visā pasaulē šogad sasniegs teju tūkstoti eksabaitu, bet nākamgad skaitlis sasniegs 1327 eksabaitus.
Jāatgādina, ka viens eksabaits ir viens miljards gigabaitu. Tik milzīga datu apjoma uzglabāšanai nepieciešami milzīgi un ārkārtīgi jaudīgi datu centri, kuri savukārt rada milzīgu enerģijas apjomu, tādā veidā atstājot jūtamu ekoloģisko nospiedumu.
Lai datu centri kļūtu zaļāki, Eiropas Komisija izvirzījusi mērķi Eiropā esošajiem datu centriem līdz 2030. gadam kļūt klimatneitrāliem.
EK digitālajā stratēģijā norādīts, ka IKT nozare patērē 5–9% no pasaulē saražotās elektroenerģijas apjoma, kā arī rada vairāk nekā 2% no visām emisijām.
“Datu centriem un telekomunikācijām būs jākļūst energoefektīvākām, atkārtoti jāizmanto atkritumu enerģija un vairāk jāizmanto atjaunojamā elektroenerģija.”
Pagaidām gan nav pilnībā skaidrs, kā tieši EK plāno sasniegt izvirzītos mērķus.
Lielāko daļu veido eksports
Maz ir tādu, kas būtu dzirdējuši par apjomīgu datu centru esamību arī Latvijā. Izrādās, ka Latvija datu centru jomā ir līdere Baltijas valstu vidū un slikti neizskatāmies arī plašākā mērogā.
Datu centriem būs jākļūst klimatneitrāliem. Kā to labāk panākt Latvijā?
Lielākais datu centru pakalpojumu sniedzējs Latvijā gan pēc aizpildīto statņu, gan pēc apgrozījuma rādītājiem ir “Tet”, kura tirgus daļa Latvijā ir apmēram 29%.
“Tet” datu centru biznesa attīstības direktors Māris Sperga “Latvijas Avīzei” sacīja, ka ļoti nozīmīgs ir datu centru pakalpojumu eksports – 2019. gadā “Tet” grupa eksportēja apmēram 70% no kopējā datu centru biznesa.
Ukrainā “Tet” ir trešais lielākais datu centru pakalpojumu sniedzējs uzreiz aiz “Amazon” un “Microsoft”. Pēdējo astoņu gadu laikā “Tet” ir uzbūvējis vai modernizējis trīs datu centrus, un tiek plānota vēl citu datu centru izveide.
Kopumā “Tet” ir pieci lieli datu centri Rīgā, kā arī nelieli iekšējie datu centri lielākajās Latvijas pilsētās. Komerciālajos datu centros elektroenerģijas kopējais patēriņš ir apmēram 1,1 MW nepārtrauktas jaudas.
Datu centru efektivitāti mēra PUE. Jo tuvāk koeficientam “1”, jo energoefektīvāks ir datu centrs. “Tet” datu centru rādītājs ir robežās no 1,2 līdz 1,6 PUE.
Sperga uzsver, ka “Tet” nepārtraukti meklē jaunākus un zaļākus risinājumus, piemēram, ugunsgrēka dzēšanas sistēmās tiek izmantota “zaļā gāze” AG-55, kas ir dabai un cilvēka veselībai draudzīga. Visi lielākie pasaules tehnoloģiju ražotāji domā, kā samazināt siltuma izdalīšanos un paaugstināt efektivitāti.
Zaļā enerģija vēl par dārgu
Viens no lielākajiem datu centru operatoriem Latvijā ir “DEAC” (Digitālās ekonomikas attīstības centrs), kas šobrīd piedāvā pakalpojumus divos pašu pārvaldītos datu centros “Grīziņkalns” un “Rīga”, kā arī virknē partneru datu centru, kuri atrodas Skandināvijā, Krievijā, Ukrainā un Rietumeiropā.
Šobrīd tiek veikta datu centra “Rīga” paplašināšana, kur īpaša uzmanība tiekot pievērsta dzesēšanas iekārtu efektivitātes palielināšanai.
Uzņēmuma pārvaldīto datu centru kopējā elektroenerģijas pieslēguma jauda ir 2,3 MW, bet šobrīd tiek plānots to palielināt vēl par 4 MW.
Savukārt faktiskā izmantotā jauda ir 1,15 MW.
Vērtējot kopējo situāciju ar datu centriem Baltijā, “DEAC” valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis uzsver, ka visas trīs valstis spēj nodrošināt lielāku resursu apjomu, nekā tas nepieciešams pašam reģionam. Tas izskaidrojams ar veiksmīgu pakalpojumu eksportu.
“Kopumā Latvijā šobrīd ir pietiekami daudz brīvu resursu un arī pakalpojuma palielināšanas iespējas ir pietiekamas. Aktuāls varētu būt jautājums tieši par tehnoloģisko atjaunojumu un modernizācijas nepieciešamību, jo šajā biznesā tehnoloģijas attīstās nemitīgi un līdz ar to arī strauji noveco.”
Datu centri sakaru operatoriem un valsts iestādēm
Liels spēlētājs ir arī Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kas piedāvā plaša spektra datu centru pakalpojumus Rīgā un reģionos. Piemēram, “TIER I” līmeņa datu centri izvietoti visā Latvijas teritorijā, nodrošinot elektronisko sakaru operatoriem savienojumu iespējas ik pēc 100 kilometriem.
Kopumā LVRTC nodrošina 30 datu centrus, un tos pārsvarā izmanto klienti, kuri LVRTC torņos izvieto savas sakaru antenas vai arī izmanto LVRTC optisko šķiedru tīklu datu pārraides pakalpojumu nodrošināšanai.
Komercklientiem pieejami arī seši datu centri Zaķusalas TV tornī. Savukārt valsts sektora iestādēm LVRTC piedāvā datu centru pakalpojumus no šogad uzlabotā Talejas ielas datu centra, kas sākotnēji tika izmantots tikai Valsts ieņēmumu dienesta vajadzībām.
“Zaķusalas TV tornī izbūvētie datu centri būtiski veicinājuši LVRTC datu centru konkurētspēju nozarē, jo nodrošina visas tās funkcionalitātes, bez kurām mūsdienīgs datu centrs nav iespējams, – nepārtraukts datu centru darbības parametru monitorings, izdevīgs elektroenerģijas tarifs, jo paši iepērkam elektroenerģiju, tādējādi varam piedāvāt klientiem konkurētspējīgu cenu, maģistrālie savienojumi ar visām kaimiņvalstīm, augsta drošība un viena no būtiskākajām priekšrocībām – pieejami vairāk nekā 40 telekomunikāciju operatoru, tostarp vairāku starptautisko operatoru, pakalpojumi,” norādīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.
LVRTC datu centru kopējais elektroenerģijas patēriņš atkarībā no gadalaika svārstās no 470 līdz 670 MWh mēnesī.
Cer uz ES atbalstu
Kā šie uzņēmumi vērtē EK nosprausto klimatneitralitātes mērķi? Gailītis no “DEAC” spriež, ka ir svarīga vairāku elementu saprātīga virzīšana CO2 neitralitātes virzienā, nedeformējot ekonomiku.
Viņš min gan pašas enerģijas patēriņa samazināšanu, gan izmantojamās enerģijas izcelsmes nozīmi, patēriņa ieradumu, kā arī patērētāju uzvedības maiņu.
Attiecībā uz zaļās elektroenerģijas izmantošanu, Gailītis uzser, ka tas ir ne tikai ideoloģisks pasākums, bet lielā mērā arī pieprasījuma un cenas jautājums: “Komersants nevar darboties pretēji savai būtībai un biznesa mērķiem.”
Tādēļ, viņaprāt, bez fokusētas investīciju vai atbalsta programmas sasniegt EK izvirzītos mērķus nav reāli.
“Pieejamās tehnoloģijas šī rezultāta sasniegšanai nesamazina ražošanas izmaksas, tādēļ tas radīs spiedienu uz pakalpojuma cenām. Mēģinājums līdz 2030. gadam izmantot tikai zaļo enerģiju prasīs milzīgu piepūli tīri tehnoloģiski, jo radīsies papildu riski strādājošo sistēmu pārbūves laikā. Turklāt pēdējā laikā zaļā enerģija kļūst dārgāka. Beigās panāksim to, ka klienti no Eiropas Savienības datu centriem pāries uz citiem reģioniem,” bažīgs ir Gailītis.
Risinājums varētu būt dotācija datu centru nozarei, bet diez vai tas ietilpst ES plānos. Lai gan ES šobrīd “Horizon 2020” projekta laikā finansē Zviedrijā esošo Bodenes datu centra projektu, kas atradīsies teju pie arktiskā loka.
Tas pārspēšot visus datu centru efektivitātes rekordus. 500 kW datu centru darbinās atjaunojamā enerģija, tajā neizmantos baterijas vai dīzeļa ģeneratorus. Dzesēšana būs t. s. iztvaikojošā, un tajā neizmantos nekāda veida aukstumaģentus. Savukārt datu centra būvniecībā izmantos vietējos materiālus.
Rezultātā tiks radītas rekordzemas CO2 emisijas.
“Cenšamies radīt ļoti efektīvu un līdz ar to arī zemu izmaksu sistēmu, kas ļautu konkurēt arī mazākiem datu centiem. Es domāju patiesi mazus datu centrus, kuru jauda ir mazāka par 100 kW,” norādījis britu iztvaikošanas dzesēšanas uzņēmuma “EcoCooling” izpilddirektors Alans Beresfords.
“Tet” pārstāvis Māris Sperga atgādina, ka par šo iniciatīvu ES runā jau kādu laiku, tomēr vēl nav izstrādāts skaidrs mehānisms un regulējums.
Savukārt LVRTC vadītājs Beļskis norāda, ka datu centru un to infrastruktūras vidējais dzīves cikls ir aptuveni 10–12 gadi, kas nozīmē, ka jau tagad ir jāplāno pasākumi, kas atstāj mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi.
LVRTC līdz 2030. gadam plāno izpildīt Nacionālā enerģētikas un klimata plāna prasības.
“Ir skaidrs, ka nozarei kopumā ir jādomā par to, kā ilgtspējīgi izmantot datu centru jaudas jeb siltumu, kas rodas datu centru dzesēšanas procesā. Tāpat ir skaidrs, ka dzesēt dažus, bet lielus datu centrus būs zaļāk nekā vairākus mazus. Centralizēti izvietojot resursus, kļūstam arī videi draudzīgāki.”
Dīzeli grib aizvietot ar ūdeņradi
Viena no inovatīvajām jaunajām vēsmām datu centros ir potenciālā ūdeņraža degvielas elementu izmantošana rezerves ģeneratoriem. Šobrīd rezerves ģeneratoru darbībai izmanto dīzeļdegvielu.
Nozarē gan uzsver – tā kā tos darbina ārkārtīgi reti, tie būtībā nerada izmešus, taču tie prasa milzīgas sākuma un uzturēšanas investīcijas. “Microsoft” vasarā paziņoja, ka veicis pirmo ūdeņraža darbināta ģeneratora izmēģinājumu.
“DEAC” tehniskais direktors Rihards Kaļetovs skaidro, ka budžets jaunu tehnoloģiju ieviešanai un izpētei ir ne tikai tādiem milžiem kā “Microsoft”, bet arī mazākiem spēlētājiem. Arī “DEAC” cer, ka esošos dīzeļģeneratorus varētu izdoties aizvietot ar alternatīvām tehnoloģijām.
