Tuvākajos gados Baltijas reģionā kopumā elektroenerģijas cenas augs. Kas var veicināt to samazinājumu? 7
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uzņēmumu pašapgāde ar enerģiju un energoefektivitātes pasākumu ieviešana ir veidi, kā sekmēt Zaļā kursa principu ieviešanu. Kā šajā ziņā veicas Latvijā?
Daudzi uzņēmumi pasaulē domā par to, kā izpildīt klimatneitralitātes prasības. Piemēram, viens no pasaulē lielākajiem pārtikas uzņēmumiem “Nestlé” nākamo piecu gadu laikā plāno pabeigt pāreju uz simtprocentīgi atjaunojamu elektrību visos 800 objektos 187 valstīs, kurās uzņēmums darbojas.
Līdz 2022. gadam uzņēmums paredzējis nomainīt autoparku visā pasaulē uz auto ar mazāku izmešu daudzumu, kā arī samazinās un kompensēs komandējumu braucienus. Uzņēmums jau sadarbojas ar vairāk nekā 500 tūkstošiem lauksaimnieku un 150 tūkstošiem piegādātāju, lai atbalstītu reģeneratīvās lauksaimniecības metožu ieviešanu.
Kāda ir situācija Latvijā? Jau šī gada janvārī valdība apstiprināja Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030. gadam (“NEKP 2030”). Plānā noteikti Latvijas enerģētikas un klimata mērķi un iezīmēti pasākumi to sasniegšanai. Kopumā paredzētās investīcijas – astoņi miljardi eiro – gan ES finansējums, gan arī nacionālais finansējums, tomēr lielāko daļu no nepieciešamā finansējuma būs jāveido privātajām investīcijām.
Turpmākajā desmitgadē sagaidāms elektroenerģijas patēriņš pieaugums, vienlaikus tiks slēgtas TEC jaudas 2300 MW apmērā. Kā kompensēt trūkstošo?
Jaunie klimata mērķi rada vairākas jaunas biznesa iespējas Latvijas uzņēmumiem. Paredzams, ka pasaulē, bet īpaši Eiropā, būtiski pieaugs pieprasījums pēc jaunām atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijām, kas ļautu enerģiju saražot arvien lētāk. Šī ir iespēja mūsu zinātniekiem un radošiem uzņēmējiem radīt inovatīvas AER elektroenerģijas ražošanas iekārtas. Tāpat pieaugs pieprasījums pēc jaunām, izteikti energoefektīvām ražošanas iekārtām, savukārt investīcijas ražošanas modernizācijā ļaus samazināt kopējās biznesa izmaksas un paaugstinās uzņēmuma konkurētspēju.
Izaicinājumu netrūkst
Spriežot pēc “NEKP 2030”, redzams, ka viena no problēmām ir enerģētiskā drošība un ģenerējošo jaudu pieejamība. Turpmākajā desmitgadē sagaidāms ģenerējošo jaudu deficīts gan Latvijā, gan Baltijā kopumā. Baltijā tiks slēgtas ap 2300 MW jeb gandrīz puse no lielo termoelektrostaciju ģenerācijas jaudām.
Elektroenerģijas pieprasījuma segšanai pieaugoša loma būs starpsavienojumiem, pārvades tīkla pastiprināšanai un Baltijas elektroenerģijas sistēmas ciešākai integrācijai Eiropas elektroenerģijas tirgū, bet, lai turpmākajos desmit gados nesamazinātos Latvijas elektroapgādes drošums, svarīgi nodrošināt arī Latvijas ģenerācijas jaudu nesamazināšanos.
Dažādi pētījumi liecina, ka, turpinoties politiku ieviešanai klimata mērķu sasniegšanai, arvien pieaugs elektroenerģijas patēriņš. Vienlaikus šobrīd Latvijas elektroenerģijas ražošana ir lielā mērā atkarīga no dabasgāzes importa no trešajām valstīm, un tas ir viens no valsts enerģētiskās drošības riskiem.
Vēl viens izaicinājums – elektroenerģijas izmaksu mazināšana sabiedrībai. Līdzšinējais valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražošanai veicinājis kopējo elektroenerģijas izmaksu pieaugumu patērētājiem un tādējādi negatīvi ietekmējis dažādu nozaru, jo īpaši rūpniecības, konkurētspēju un attīstības iespējas.
Tieši pēdējos gados īstenotā politika risinājusi lielo un energointensīvo uzņēmumu problēmas, bet maziem un vidējiem uzņēmumiem elektroenerģijas izmaksu mazināšana ir arvien aktuāla problēma. Tieši mazajiem uzņēmumiem elektrības gala cena ir augstāka nekā līdzīgiem citu valstu uzņēmumiem Baltijas jūras reģionā.
Vienlaikus prognozējams, ka pēc 2021. gada OIK izmaksas samazināsies. Faktiski nepieciešams rast tādus neemisiju tehnoloģiju veicināšanas risinājumus, lai nodrošinātu, ka elektroenerģijas izmaksu slogs sabiedrībai mazinās.
Ņemot vērā esošo un gaidāmo jaudu nepietiekamību reģionā, ES emisiju kvotu cenu un dabasgāzes cenu prognozēto pieaugumu, prognozes liecina, ka tuvākajos gados Baltijas reģionā kopumā elektroenerģijas cenas augs, bet to samazinājumu var veicināt plašāks atjaunojamās elektroenerģijas ģenerācijas pieaugums.
Pašlaik Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēma spēj uzņemt līdz 800 MW papildu AER jaudas, kas ir aptuveni trešā daļa no visas pašreiz Latvijā uzstādītās kopējās elektriskās jaudas.
Vējš un saule
Eksperti saskata, ka neizmantots potenciāls ir elektroenerģijas ražošanai ar neemisiju tehnoloģijām. Jau vairākus gadus jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešana Latvijā stagnē.
Taču, lai nodrošinātu Latvijas enerģētisko drošību un sabiedrību ar lētu un konkurētspējīgu enerģiju, Latvijai jāpanāk AER īpatsvara pieaugums, un tas būtu izdarāms ar izmaksu efektīvām tehnoloģijām.
Pēdējā laikā elektroenerģijas ražošanas izmaksas sauszemes vēja parkos ir ievērojami sarukušas, un jaunākie pētījumi liecina, ka tās ir lētākās starp visiem jaunuzstādīto tehnoloģiju, tostarp fosilā kurināmā tehnoloģiju, veidiem elektroenerģijas ražošanai.
Projektu īstenotāji ir izrādījuši interesi un atsevišķos gadījumos sākuši īstenot vēja enerģijas projektus Latvijā bez papildu valsts atbalsta. Tomēr no vēja enerģijas nozares tiek saņemts vairāk signālu par to, ka pastāv daudz ierobežojošo faktoru straujākai šādu projektu attīstībai, kas galvenokārt saistīti ar teritorijas plānošanas nosacījumiem un administratīvajiem šķēršļiem.
To iepriekš uzsvēra “Eolus” vadība, kuru virzītais projekts pagaidām nav īstenojies. Pastāv arī cits īstenošanas stadijā esošs projekts – “Laflora” savā īpašumā esošajā Jelgavas novada Kaigu purvā izstrādātā kūdras ieguves laukā mežu ielokā plāno veidot vēja parku ar 22 vēja turbīnām, kas spētu saražot ap 300 gigavatstundas elektroenerģijas gadā un veidotu apmēram 5% no Latvijas kopējā elektroenerģijas gada patēriņa.
Saražoto elektroenerģiju uzņēmums plāno izmantot pašpatēriņam kūdras produktu ražotnē, kā arī piedāvāt publiskajā tirgū. Līdz ar vēja parku Kaigu purvā “Laflora” plāno veidot arī stādaudzētavas un dārzeņu siltumnīcu kompleksus, kuros izmantos pašu ražoto enerģiju.
Šobrīd Latvijā nav attīstīta lielas jaudas elektroenerģijas ražošana no saules enerģijas, kam varētu būt līdzīgs potenciāls kā citās Eiropas valstīs, kur šāda ražošana ir attīstīta, piemēram, Dānijā.
Viens no pēdējo gadu pozitīvajiem piemēriem – zivju pārstrādes uzņēmums “Oniors Zivis” Daugavpilī, kas kļuvis videi draudzīgāks, uzstādot saules bateriju paneļus. Uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Orlovs atklāj, ka pirmie saules bateriju paneļi uzstādīti 2015. gadā un vēlāk uzstādīti papildu paneļi. Šobrīd to kopējā jauda ir 200 kW.
“Oniors” aptuveni pusi no patērētās elektroenerģijas saņem no šiem paneļiem, bet tas notiek vasarā. Pašlaik, gada tumšākajā laikā, saražotās saules enerģijas apjoms ir niecīgs. Kopumā saules enerģija dod pienesumu ražošanā un ļauj ietaupīt energoresursus, kas zivju pārstrādes uzņēmumam veido būtisku izmaksu pozīciju.
“Mums ir saldētavas, kūpināšanas krāsnis un energoresursus ražošanā izmantojam daudz,” stāsta A. Orlovs.
NEKP uzsvērts – saules enerģijas ražošana Latvijā nav attīstījusies, tomēr pasaulē šīs tehnoloģijas ir vienas no lētākajām AER elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām, nereti konkurējot ar vēja parkiem. Tāpēc nepieciešams izvērtēt iespēju izveidot atbalsta programmu šī enerģijas veida iekārtu iegādei.
Kļūst energoefektīvāki
Tikmēr ražojošie uzņēmumi ievieš pasākumus, kas ļauj uzlabot energoefektivitāti. AS “Cēsu alus” pieredze liecina – ieguldot investīcijas energoefektivitātes pasākumos, iespējams samazināt resursu patēriņu.
“Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone skaidro: “Mēs regulāri sekojam līdzi vides mērķu izpildei un dažādiem vides rādītājiem; plānojam, kā samazināt resursu – ūdens, elektroenerģijas, siltuma, ogļskābās gāzes – patēriņu ražošanas procesā, un ik gadu veicam investīcijas energoefektivitātes uzlabošanas un iekārtu modernizācijas projektos, kas ļauj nodrošināt efektīvu darbību un samazināt resursu patēriņu.
Kopš šī gada janvāra “Cēsu alus” produktu ražošanai izmanto 100% zaļo elektroenerģiju, uzņēmumā ir ieviesta un darbojas “Vides pārvaldības sistēma ISO 14001” un “Energopārvaldības sistēma ISO 5001″.
Uzņēmums īstenojis investīciju projektus, ieguldot tehnoloģisko iekārtu modernizēšanā un jaunu iekārtu uzstādīšanā ar mērķi kļūt savas ražotnes darbībās energoefektīvākiem un mazināt uzņēmuma ietekmi uz vidi.
Ik gadu tiek veikti dažādi uzlabojumi, piemēram, visā ražotnē pakāpeniski tiek veikta LED apgaismojuma ieviešana, ventilācijas iekārtu automatizācija, saspiestā gaisa kompresora nomaiņa, ražošanas iekārtu nomaiņa un uzlabošana. Pirms pāris gadiem uzstādīta jauna stikla pudeļu mazgāšanas iekārta, kas būtiski ļauj ietaupīt resursus un nodrošināt efektīvu pudeļu mazgāšanas procesu.”
