Slēgtais adrešu reģistrs Latvijā rada kļūdainas situācijas piegādes un navigācijas kompānijām. Kad atvērs reģistru? 2
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dati ir mūsdienu zelts. Turklāt gudras datu izmantošanas rezultātā iespējams radīt pavisam jauna veida biznesa nišas. Datu pieejamība ne tikai sekmē uz datiem balstītu pakalpojumu un produktu izveidi, bet arī veicina efektīvākus valsts un privātā sektora pakalpojumus, nodrošina to kvalitāti un atbalsta datos balstītu lēmumu pieņemšanu.
Mūsdienu ekonomikas stiprināšanā atvērtajiem datiem būs milzīga nozīme. Pēdējo pāris gadu laikā datus arvien vairāk atver arī Latvijā, ko izmanto dažādi ārvalstu uzņēmumi un organizācijas.
Piemēram, Covid-19 saslimstības statistiku izmanto Pasaules veselības organizācija, bet sabiedriskā transporta sarakstu atvērtos datus savās lietotnēs ir integrējusi “Google”.
Atrod jaunu lietojumu
Atvērto datu būtība paredz, ka jebkura tajos ieinteresēta trešā puse var izmantot tos saviem nolūkiem. Kā skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes pētniece Anastasija Ņikiforova, šis nolūks var visai būtiski atšķirties no tā, kādiem nolūkiem šie dati tika sākotnēji uzkrāti un izmantoti.
Tādējādi būs brīži, kad datus izmantos veidos, kuri citiem nebija un nebūtu ienākuši prātā.
“Tas ir arī viens no atvērto datu potenciālajiem veiksmes faktoriem – katrs var datiem piemeklēt savu lietojumu. Viss ir atkarīgs no uzstādītajiem mērķiem un aplūkotās problēmas.”
Latvijā par atvērto datu pārvaldību atbild Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Ministrijā norāda, ka atvērto datu izmantošanas gadījumus pilnībā nevar apzināt, jo datus var lejupielādēt ikviens, bet Latvijas Atvērto datu portālam dienā esot vidēji 400 apmeklētāju, kurus visvairāk interesē dati par Covid-19, valsts iepirkumiem, oficiālo statistiku un uzņēmumiem.
Kopumā atvērto datu portālā izveidotas 442 datu kopas no vairāk nekā 80 dažādiem datu publiskotājiem. Līdzšinējā tendence rāda, ka portālā publicētās datu kopas ik gadu aug par vairāk nekā 100 datu kopām.
Tāpat atvērto datu kopas pieejamas “geolatvija.lv”, Centrālajā statistikas pārvaldē, “ZZ Dats” un citās vietnēs. Uz Eiropas fona neizskatāmies nemaz tik slikti. Eiropas Komisijas veidotajā atvērto datu brieduma novērtējumā 2019. gadā Latvija ierindojās 10. vietā Eiropas Savienībā, norādot, ka Latvija strauji tuvojas ES atvērto datu līderiem.
Jāpiebilst, ka datu kopu skaitu izvērtējumā vērā ņem maz. Lielāka nozīme ir šo datu kopu lietojamībai, piekļūstamībai un ietekmei. Kā norāda VARAM, piemēram, Čehijā datu sadrumstalotības dēļ ir 136 209 datu kopas.
Mums tuvāki rādītāji ir Igaunijā (787 datu kopas) un Lietuvā (947). Ņikiforova uzskata, ka daudz prātīgāk ir veidot mazāk datu kopu, bet lietotājiem draudzīgākā veidā.
Ļoti strauji atvērtie dati attīstoties Igaunijā, kur īsā laikā datu kopu skaits kļuvis divreiz lielāks, arī datu atkalizmantošanas piemēru skaits strauji audzis.
Ļauj pelnīt jaunos veidos
Viens no veiksmīgākajiem datu “atvērējiem” un arī šādu datu izmantotājiem ir “Latvijas valsts meži” (“LVM”), kuru rīcībā ir simtiem datu slāņu par tūrisma infrastruktūru, atpūtas un apskates vietām, dabas takām, mežu autoceļiem, kvartāliem, nogabaliem utt.
“Vienā brīdī sapratām, ka mums ir jāpiedalās datu atvēršanā Latvijā, varbūt kaut kādā mērā jārāda piemērs citiem. Kāpēc gan mēs nevarētu atvērt datus, kuros nav komercinformācijas, ierobežotas pieejamības informācijas vai netiek pārkāpta personas datu aizsardzības regula?
Mans mīļākais datu slānis ir sāls laizītava – negribu analizēt, kam un kādiem mērķiem šie dati var būt noderīgi, bet, ja kādam tie ir noderīgi, mums par to ir tikai prieks,” stāsta “LVM” biznesa sistēmu risinājumu izpilddirektors Māris Kuzmins.
Uzņēmumi parasti uz datiem lūkojas sev ierastā veidā, bet citu uzņēmumu pārstāvji datos var ieraudzīt ko pavisam citu. “LVM” datus piedāvā gan “LVM GEO” mājaslapā, gan atvērto datu portālā, gan dažādos datu servisos.
“Mums tas neko nemaksā,” piebilst Kuzmins. Datu atvēršana pat ekonomē līdzekļus un laiku, jo samazinās manuālo datu pieprasījumu skaits, kas “LVM” speciālistiem jāapkalpo, – tagad ikviens interesents tos var paņemt dažādos portālos bez “LVM” speciālistu iesaistes.
“Nenosaukšu konkrētus uzņēmumus, bet zinu, ka mūsu dati palīdz strādāt dažādiem mērniecības, būvniecības, projektēšanas, pilsētplānošanas uzņēmumiem un būvvaldes iestādēm. Zinu, ka Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) atvērtos lāzerskenēšanas datus izmanto, piemēram, pilskalnu meklēšanā. Iespējams izmantot reljefu modeļus, punktu mākoņus, kurus var pārvērst trīsdimensionālos modeļos un atrast lietas un vietas, kas paslīdējušas garām iepriekšējiem pētniekiem.”
Visiem saprotams atvērto datu izmantojums ir navigācijas iekārtās. Diez vai mūsdienās kāds cilvēks manuāli pēta satelītattēlus un zīmē ceļus. Ja šādi dati netiktu publiskoti, navigācijas rīkiem būtu nepilnīga informācija par Latvijas autoceļiem.
Māris Kuzmins gan nebaidās būt arī kritisks. Viņš uzsver, ka atvērto datu portālā ar publicētajām datu kopām jābūt uzmanīgiem, jo ne visi publicētie vienumi tiešām aizved līdz reāliem datiem.
“Dati tiks atrasti par visiem “LVM”, mūsu klientu un sadarbības partneru meža nogabaliem, bet Valsts meža dienesta kopas aizved uz nekurieni. Diemžēl šādu datu kopu ir daudz.”
Salīdzinot Latviju ar kaimiņiem un citām ES valstīm, viņš atzīst, ka mazliet atpaliekam. Viņš gan ir priecīgs, ka Latvijā netrūkst entuziastu, kas pēc savas iniciatīvas panāk dažādu datu atvēršanu.
“Arī VARAM ir šādi cilvēki, kuri regulāri baksta ministrijas un iestādes, lai tās beidzot atver datus. Cits jautājums ir par tehnisko izpildījumu. Ir tāda slavena “Inspire” direktīva. Šīs direktīvas ieviešana Latvijā būtu pelnījusi atsevišķu grāmatu. Problēma ir tā, ka iestādes, kuras gribētu publicēt datus atbilstoši šai direktīvai, to nevar izdarīt, jo nezina, kā to izdarīt. Arī es esmu veltījis daudz laika, lai izprastu direktīvu, un nonācis pie pretrunīgiem viedokļiem par to, kuriem datiem kurās datu kopās jābūt,” uzsver Kuzmins.
Kad atvērs adresāciju
Vieni no Latvijā attīstītākajiem atvērtajiem datiem, ja runājam par to skaitu un vērtību, ir ģeotelpiskie dati. Mērniecības datu centra izpilddirektore Una Krutova saka, ka šo datu izmantošanas jomā ir izveidojusies dīvaina situācija.
Ir atvērti un sabiedrībai brīvi pieejami LĢIA radītie dati, kas ļoti noder ģeotelpisko datu apstrādes profesionāļiem. Piemēram, savietojot dažādu gadu ortofotokartes, var sekot līdzi, kā mainās Baltijas jūras krasts, vai neaizaug pļavas, vai nav parādījušās nelegālas būves.
Savukārt digitālos virsmas modeļus labprāt izmanto gan mērnieki, lai atvieglotu uzmērīšanas darbus, gan vēsturnieki, lai meklētu pilskalnus vai kara laiku liecības.
“Savukārt jau vairākus gadus finansējuma meklējumos ir iesprūdusi adresācijas datu atvēršana. Es uzskatu, ka tie ir primāri atverami ģeotelpiskie dati. Adreses sevī ietver gan administratīvo teritoriju robežas, gan konkrētu vietu adreses. Administratīvo teritoriju robežas ir izmantojamas, piemēram, lai savietotu Centrālās statistikas pārvaldes datus ar pašvaldību robežām,” uzsver Krutova.
Vairāki uzrunātie eksperti norādīja, ka iespējami ātri būtu jāatver Latvijas adrešu reģistrs.
Māris Kuzmins stāsta, ka šobrīd katrs uzņēmums Latvijas adrešu informāciju iegūst no cita avota, kas brīžiem rada komiskas un kļūdainas situācijas tādu uzņēmumu kā “Bolt”, “Wolt” un “Waze” darbā.
Satelītattēli mainīs spēles noteikumus
Nākotnē “LVM” cer izveidot unikālu loģistikas informācijas sistēmu, kas balstītos uz atvērtajiem datiem arī no citām iestādēm. Kā zināms, “LVM” jāspēj nodrošināt klientiem piegādes paredzamā laikā un plānotā apjomā.
Lai to paveiktu, liela nozīme ir meteoroloģiskajiem apstākļiem, autoceļu stāvoklim, tostarp uz tiem uzstādītajām ceļa zīmēm. Kamēr informācija par valsts ceļiem ir pieņemama, lielas problēmas esot ar pašvaldību ceļiem.
“Nezinām, vai uz ceļa veic remontdarbus, vai ceļu var izmantot smagās mašīnas, kas sver vairāk par septiņām tonnām. Ja mums nav līguma par šī ceļa izmantošanu, nevaram to izmantot. Lai nonāktu līdz kaut kādai ticamai informācijai, jāveic garš, manuāls darbs. Tas viss kopumā ievērojami palielina izmaksas,” pikts ir Māris Kuzmins.
Tāpat viņš cer, ka Eiropa pārskatāmā nākotnē nonāks līdz augstas izšķirtspējas satelītattēlu pieejamībai atvērto datu veidā.
Šobrīd esot brīvi pieejami “Sentinel” satelītu attēli 10 un 20 metru izšķirtspējā, kuri arī ir noderīgi, bet augstas izšķirtspējas attēli ļautu dzimt pavisam jauna veida pakalpojumiem.
Kura ir šī brīža lielākā atvērto datu problemātika Latvijā?
