Zaļais kurss prasa paradumu maiņu 1
Eiropas kuģis ir uzņēmis stingru zaļo kursu. Patīk vai nepatīk, mēs visi tur sēžam un traucamies uz resursu taupības un dabas saudzēšanas salu.
Cimdiņu kustība
Eiropas izsludinātā Zaļā kursa pasākumi skars visus – no indivīda līdz valsts pārvaldei. Energoefektivitātes forumā “Paradumu maiņa – mazs solis lieliem mērķiem” tika stāstīts par šiem uzdevumiem un izvērtēti kustības “Dzīvo siltāk” (ar cimdiņu logo) desmit gadu darba rezultāti.
Kustības dalībnieki šajos gados organizējuši vairāk nekā 400 informatīvos pasākumus. Ik gadu nodrošināta dalība mājokļu, būvniecības, enerģijas un vides izstādēs, kā arī noorganizēts konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā”.
Aktivitātēs piedalījušies vairāk nekā 46 000 dalībnieku, kas nodrošinājuši ap 900 000 iedzīvotāju izglītošanos. Izmantojot paredzamā ietaupījuma (ex-ante) aprēķinu metodiku, aprēķināts, ka kustības devums periodā no 2014. līdz šim gadam ir 1,8% jeb enerģijas ietaupījums vairāk nekā 13,8 miljoni eiro. Kopā sasniegts CO2 ietaupījums 24 991 t apmērā un enerģijas ietaupījums – 241 GWh.
Viss sākas skolā
Lai motivētu skolas aktīvāk iesaistīties zaļo mērķu sasniegšanā, Vidzemes plānošanas reģionā 2019. gadā tika realizēta programma “Efektīvs enerģijas patēriņš izglītības iestādēs”. Tajā tika iesaistīti 3760 skolēnu, kas mācās 23 skolās. Paredzēts, ka trešdaļa no projekta laikā gūtā ietaupījuma paliek pašvaldības budžetā un divas trešdaļas – skolai.
No tās pusi var izmantot programmā iesaistīto darbinieku atalgošanai. Vismaz trešdaļa jāizlieto jaunai enerģijas patēriņa samazināšanai, ko var panākt, iegādājoties efektīvus gaismekļus, kustību sensorus un procesa monitorēšanai nepieciešamās mērierīces.
“Veids, kā taupīt iestādēs, ir “Zaļās nomas līgums”. Tas ir līgums starp īpašnieku (pašvaldību) un nomnieku (iestādi), kurā nomnieks apliecina saistības enerģijas patēriņa samazināšanai,” stāsta energoefektivitātes eksperts Jānis Ikaunieks.
“Līgumā tiek paredzēts, kura puse ir atbildīga par šo pasākumu ievērošanu un uzraudzību, kā tiks tērēti esošie un ietaupītie līdzekļi. Tas ir labs veids, kā motivēt gan ēkas īpašniekus, gan īrniekus ievērot enerģijas taupīšanas pasākumus un investēt savus līdzekļus ēkā.”
Lai veicinātu energoekonomiju, skolās tika izvietoti plakāti par elektrības un ūdens taupīšanu, pie gaismas slēdžiem novietotas atgādnes un telpās novietota pamācība, kā pareizi vēdināt telpu. Klasē regulāri tika izrunātas ar energoekonomiju saistītas tēmas. “Silto džemperu dienā” tika iestatīta nedaudz zemāka temperatūra, un skolēni pārliecinājās, cik tas ir vienkārši.
Skolēnu enerģijas patruļas apzināja elektroierīces un aprēķināja to darbības laiku. Tika apsekoti radiatoru termostati un atslēgti maksimālie iestatījumi. Apkures sistēmā iestatīti brīvdienu un nakts režīmi ar pazeminātu temperatūru. Skolas un pašvaldības analizēja rezultātus un plānoja nākamos soļus. Projekta laikā iegūtie dati palīdzēs arī citām skolām uzsākt izglītojošas resursu ekonomijas kampaņas.
Mazie ieradumi
“Domājot zaļi un energoefektīvi, iespējams arī ietaupīt un viss sākas no mazumiņa!” stāsta Ģirts Beikmanis, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs.
Telpās ieteicams noblīvēt logus un durvis, lai vēdināšana būtu kontrolēta, nevis noritētu haotiski pa visām sīkajām spraudziņām.
Lai apsilde darbotos efektīvi, sildķermeņu priekšā nevajag novietot aizkarus un citus priekšmetus. Sildķermeņus nevajag lieki krāsot, jo katra krāsas kārtiņa nedaudz samazina siltuma atdevi. No radiatoriem jānotīra putekļi, un to aizmugurē var novietot siltumu atstarojošu metāla foliju. Radiatoriem jābūt aprīkotiem ar termostatiskajiem vārstiem, kas ļaus izvēlēties optimālu sildķermeņa temperatūru.
Maza viltība ir samazināt telpas gaisa mitrumu, jo sauss gaiss uzsilst ātrāk. Dažiem iedzīvotājiem jāmaina ieradums pa dzīvokli staigāt plāni ģērbtiem un radiatorus karsēt. Siltums ir jālieto taupīgi, jo, samazinot radiatora temperatūru par vienu grādu, var rēķinā ietaupīt 5–10%. Perspektīva ir zemāka telpas temperatūra, ko viegli var kompensēt ar siltu vilnas jaku un zeķēm.
Taupāms resurss ir arī ūdens. Tīrot zobus, var aizgriezt krānu, uzturēt to labā tehniskā stāvoklī, dušu un krānu uzgaļus aprīkot ar aeratoru, kas palielina strūklas apjomu.
Lietojot trauku mazgājamo mašīnu, ūdens patēriņš ir līdz deviņām reizēm mazāks. Lai taupītu elektrību, protams, vispirms jālieto LED spuldzes. Tad jāizmanto tāds mājas apgaismojums, kura gaisma tiek virzīta uz vietām, kur tā nepieciešama.
Tur, kur elektrība nav nepieciešama, tā jāizslēdz. Arī aizejot no mājokļa, izslēdz elektrību. Mājoklī pareizi jāizvēlas elektrotehnika, skatoties pēc tās energoekonomijas klases. Pārāk liels un produktiem piebāzts ledusskapis nosaldē daudz elektrības. Arī lieka cepeškrāsns durtiņu virināšana tērē enerģiju. Ja izvēlas pareizo režīmu, veļu var kvalitatīvi izmazgāt 30–40 grādu temperatūrā. Pagatavojot ēdienu, pannai un katlam jāuzliek vāki, izslēdz plīti.
Māja ir vienota
Jāatceras, ka mājas siltumapgādes sistēma ir speciālistu sabalansēts mehānisms, kurā nepraša nedrīkst iejaukties. Lai izvairītos no siltuma patvaļīgas regulēšanas, apkures sistēmas siltummezglam jābūt slēgtam un katra veiktā darbība jāfiksē žurnālā.
Tāpat sistēmas ir rūpīgi jābalansē un jāizvairās no siltumizolācijas mehāniskas bojāšanas. Kāpņu telpas termostatiskajiem vārstiem jāatrodas fiksētā stāvoklī. Mājas energoefektivitāti palīdz nodrošināt arī jumtu, pagrabu un bēniņu pareiza ekspluatācija. Lai cik tas nebūtu skumji, uz standarta jumtiem nedrīkst kāpt sauļoties un izvietot antenas un kabeļus.
Mājas lūkas jātur ciet aizslēgtas. Ar beramo vati siltinātos bēniņos nedrīkst staigāt pa minerālvati, kārt veļu un novietot mantas. Pagrabos jātur ciet logi un jārūpējas par siltinājuma slāņa veselumu. Arī tehniskajos gaiteņos mantas nedrīkst glabāt. Labi saimnieki labiekārtos arī apkārtni – izveidos atkritumu šķirošanas, bērnu rotaļlaukumus un pārdomātu autostāvvietu.
