Zaļais kurss jau tagad ir trieciens pārtikas ražotājiem. Uzņēmums atklāj, ko tas nozīmē viņiem 0
Pārtikas ražotājiem šobrīd ir ļoti izaicinošs laiks saistībā ar izejvielu un energoresursu cenu kāpumu, kā arī lielais nezināmais ir zaļais kurss, kas jau tagad rada būtiskas papildu izmaksas ražotājiem, intervijā aģentūrai LETA atzina gaļas pārstrādes uzņēmuma AS “Maag Latvija”, kuram tostarp pieder zīmols “Rīgas miesnieks”, valdes loceklis Heino Lapiņš.
Pēc viņa teiktā, pēdējo mēnešu laikā liellopa un cāļa gaļas cenas ir pieaugušas par 1,5 līdz diviem eiro kilogramā, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, tostarp liellopa gaļai pieaugums pārsniedz 30%, bet cāļa gaļai – 20%. “Tas ir ļoti straujš un būtisks sadārdzinājums,” uzsvēra Lapiņš.
Viņš arī norādīja uz neskaidrību saistībā ar elektroenerģijas turpmāko cenu. “Parasti februārī, martā un aprīlī cenas iet uz leju, bet vasarā biržas cenas ir augšā. Taču šogad februāris mūs pārsteidza ar nepatīkami augstām cenām, un arī aprīļa sākums bija sarežģīts. Tas rada nestabilitāti,” teica “Maag Latvija” valdes loceklis.
Lapiņš atzīmēja, ka zaļais kurss jau tagad ir trieciens pārtikas ražotājiem un rada būtiskas papildu izmaksas ražotājiem. “Zaļais kurss, ko Latvija ir uzņēmusies pirms pāris gadiem, tagad sāk spiest arī ražotājus,” viņš sacīja.
Tostarp Lapiņš minēja, lai gan Baltijas valstis, īpaši Latvija, Eiropas Savienībā ir priekšzīmīgas pārstrādes ziņā, daudz iepakojumu var pārstrādāt un arī pārstrādā, bet, neskatoties uz to, valdība ir pieņēmusi lēmumu atkritumu pārstrādē palielināt izmaksas tieši ražotājiem, piemērojot tarifus, kurus ražotājiem jāmaksā par iepakojuma pārstrādi. “Tas ir ievērojams trieciens,” viņš atzina.
Pēc uzņēmuma pārstāvja teiktā, izmaksas ražotājiem saistībā ar zaļo kursu bieži vien ir mērāmas desmitos vai pat simtos tūkstošu eiro gadā.
“Šīs pārmaiņas tika pieņemtas valdībā 2023.gadā un sāka stāties spēkā jau pagājušā gada nogalē. Ietekme uz ražotāju makiem ir jau jūtama. Turklāt nav tik vienkārši pāriet uz pārstrādājamiem iepakojumiem, daudzviet šāda iepakojuma vēl nav, un bieži vien ar šādu iepakojumu ir izaicinoši nodrošināt nepieciešamo pārtikas drošību, īpaši gaļas produktu segmentā. To izmaksas ir būtiski augstākas, nekā šobrīd izmantotajiem iepakojumiem,” skaidroja “Maag Latvija” valdes loceklis.
Viņš uzsvēra, ka tāpēc zaļais kurss ir vēl viens lielais nezināmais, kas neveicina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Eiropā. “Katra valsts šo kursu ievieš atšķirīgi – vienā vietā kaut ko ieviesīs vien 2029.gadā, bet mums jau jāievieš 2025.gadā. Tas ir nepatīkams trieciens ne tikai gaļas pārstrādātājiem, bet arī piena nozarei un citām nozarēm. Šīs izmaksas arī turpmākajos gados turpinās pieaugt,” teica Lapiņš.
LETA jau vēstīja, ka 2023.gadā “Maag Latvija” strādāja ar 54,473 miljonu eiro apgrozījumu un 183 507 eiro peļņu. Kompānijas 2024.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.
“Maag Latvija” ietilpst Igaunijas pārtikas koncernā “Maag Grupp” un ražo produkciju ar zīmoliem “Rīgas miesnieks”, “Rakvere”, “Tallegg” un “Jelgava”. Kompānija reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2 214 064 eiro, liecina informācija “Firmas.lv”.
“Maag Grupp” ietilpst Igaunijas uzņēmumi “Farmi Piimatoostus”, “Tere”, “Rannarootsi Lihatoostus”, “Nigula Piim”, “Nigula Pollumajandusuhistu”, “Mest Food”, “Meieri Transport”, “Poultry Meat”, “Maag Kinnisvara”, “Nordic Milk”, “Eesti Piimatoostus”, “Deary” un “Estonian Dairy”, Latvijas – “MG Piens”, Somijas – “Pouttu”, Lietuvas – “Mest Food” un Polijas – “Avalon Foods”.
