Onkoloģisko pacientu veselības aprūpē ienāks ievērojami ES struktūrfondu līdzekļi 4
Sākot ar nākamo gadu, onkoloģisko pacientu veselības aprūpē ienāks ievērojami ES struktūrfondu līdzekļi. 2015. gads arī būs Vēža profilakses gads. Vai tas būs pagrieziena punkts onkoloģijas jomā, rādīs laiks.
Ļaundabīgo audzēju ārstēšanā arvien skaļāk izskan bioloģiskās terapijas lobiju balsis, aizmirstot pieminēt šīs terapijas milzīgās izmaksas, kā arī tās blakusparādības, tāpat visu laiku tiek uzsvērts arvien pieaugošais ar vēzi slimo pacientu skaits, aizmirstot norādīt, ka statistika atspoguļo kopējo pacientu skaitu līdz pat viņu mūža beigām, tātad daudzi ir veiksmīgi ārstējušies un dzīvo joprojām.
Pētījumi apliecina, ka vairāk nekā 30% no vēža izraisītajiem nāves gadījumiem varētu novērst, mainot uzvedības un diētas riska faktorus, t. i., liekais svars, uzturā iekļauts maz augļu un dārzeņu, mazkustīgums, smēķēšana. Tātad arī mums pašiem jābūt atbildīgiem par savu veselību, novēršot šos riska faktorus.
Varam arī veikt valsts apmaksātās profilaktiskās pārbaudes agrīnai dzemdes kakla, krūts vai zarnu vēža atklāšanai. Jautājums – vai esam to izdarījuši? Jāatgādina, ka pacientiem, kam šajās pārbaudēs tiek atklāts audzējs, turpmākajiem izmeklējumiem ir dots “zaļais koridors” – tas nozīmē, ka nav jāgaida rindā uz tālākajiem izmeklējumiem un ārstēšanu par valsts naudu, to var saņemt uzreiz, saka Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos Egita Pole. Arī ģimenes ārsti saņem papildu piemaksu par kvalitātes kritērija izpildi, ja pacientiem jau agrīnā stadijā atklāj onkoloģisko saslimšanu.
2014. gadā onkoloģisko slimību profilaksei un ārstēšanai no veselības aprūpes budžeta ir novirzīti 29,6 miljoni eiro, zāļu kompensācijai vēl 18,3 miljoni eiro. Kā informē VM komunikāciju daļas vadītājs Oskars Šneiders, onkoloģisko slimību ārstēšanai iespēju robežās valsts zāļu kompensācijas sistēmā iekļautas jaunas zāles un zāļu formas, piemēram, audzēju pretsāpju terapijai, pretvemšanas līdzekļi ķīmijterapijas saņēmējiem, zāles komplikāciju mazināšanai pēc ķīmijterapijas, zāles kaulu metastāžu ārstēšanai, inovatīvas zāles nieru vēža ārstēšanai u. c.
Sākot ar nākamo gadu, onkoloģisko pacientu veselības aprūpē ienāks ievērojami ES struktūrfondu līdzekļi (sīkāk par to lasiet “LA” 14. novembra publikācijā “Vairāk naudas vēža ārstēšanai”), 2016. gadā darbu uzsāks Nukleārās medicīnas centrs, kurā izmantotās progresīvākās medicīniskās tehnoloģijas ļaus slimību vizualizēt jau šūnu līmenī saslimšanas agrīnā stadijā, vakar atklāja Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūtu, kurā pētījumus vēža jomā veiks ar mērķi piedāvāt personalizētus un racionālus klīniskos risinājumus pacientu ārstniecībā. Jāpiemin arī universitāšu slimnīcas, kuras onkoloģisko pacientu izmeklēšanā un ārstēšanā ievieš arvien modernākas medicīniskās tehnoloģijas, kas vēzi ļauj ārstēt daudz precīzāk un pacientam saudzīgāk.
Tāpēc nevar bļaustīties ar putām uz lūpām, ka onkoloģijā viss ir tikai slikti. Jā, finansējums veselības aprūpei jau gadiem bijis hroniski nepietiekams, liekot stipri klibot arī onkoloģijai. Tomēr ir liela cerība, ka nākamais gads, ko Veselības ministrija piesaka kā Vēža profilakses gadu, būs pagrieziena punkts onkoloģijas jomā. “Nevar būt tā, ka nepietiekamā finansējuma dēļ mūsu veselības aprūpe visu laiku būs tādā bedrē kā tagad,” optimistiski bilst onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe.
