Zaļais iepirkums, kurš nebūt nav zaļš 0
Jāievieš stingrāka kontrole – tā domā nozares ražotāji, komentējot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) nesen atklātos pārkāpumus. Dienests šogad pirmajos mēnešos veicis 184 pārbaudes uzņēmumos, kuri apņēmušies piegādāt zaļajam publiskajam iepirkumam (ZPI) atbilstošus produktus.
Vairums jeb vairāk nekā 160 pārbaudes veiktas izglītības iestādēs, taču pārbaudītas arī sociālās aprūpes un veselības iestādes, ieslodzījuma vietas, kā arī vairumtirdzniecības uzņēmumi, kas veic pārtikas produktu piegādes. Pārbaužu rezultātā neatbilstības PVD konstatējis 100 uzņēmumos.
PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilga Zepa norāda: galvenais pārkāpums – produkti neatbilst paaugstinātiem kritērijiem.
Pārbaudēs secināts, ka atbilstošu produktu vietā piegādāti produkti, kas neatbilst iepirkuma prasībām. Konstatēti arī gadījumi, kad ne uz iepakojuma, ne pavaddokumentos nav bijusi norādīta produkta izcelsme, līdz ar to nav bijis iespējams pārliecināties par produktu atbilstību zaļā publiskā iepirkuma nosacījumiem. Tāpat atklāti gadījumi, kad bez saskaņojuma ar iepirkuma veicēju produkti piegādāti no ražotājiem, kas nav paredzēti līgumā, tostarp arī mainīta produktu izcelsmes valsts. Šogad veiktajās pārbaudēs pārkāpumi konstatēti trijos no pārbaudītajiem sešiem vairumtirdzniecības uzņēmumiem.
“Dodoties pārbaudēs uz skolu un bērnudārzu virtuvēm, pārtikas inspektors zina, kam pievērst uzmanību. Zaļā publiskā iepirkuma gadījumā inspektori salīdzina reāli piegādātos produktus, to oriģinālo marķējumu un pavaddokumentus ar līguma tehniskajā specifikācijā norādītajiem paaugstinātas kvalitātes kritērijiem. Ja visi dokumenti ir uz vietas, tad noslēpt, ka Latvijas produkts aizstāts ar Polijas vai kaut vai citu Latvijas, bet iepirkuma prasībām neatbilstošu, produktu, īsti nav iespējams,” atklāj Ilga Zepa.
“Problēmas sākas tad, ja pārtikas uzņēmums vai iestāde kaut kādu iemeslu dēļ pārbaudes brīdī nevar uzrādīt iepirkuma līgumu dokumentāciju, lai gan tam būtu jābūt obligāti. Šajā mācību gadā inspektori konstatēja 31 uzņēmumu, kur nebija iespējams veikt pārbaudi, jo tie nevarēja uzrādīt iepirkuma dokumentāciju,” piebilst inspektore.
Kooperatīvās sabiedrības “Mūsmāju dārzeņi” valdes locekle Edīte Strazdiņa uzskata, ka prasībām jābūt stingrākām pret tiem starpniekiem, kas iesaistās pārtikas izplatīšanā. “Mans priekšlikums – šiem starpniekiem būtu jāsaņem speciāla atļauja, lai viņi varētu piedalīties zaļajā iepirkumā. Tāpat viņiem jāpierāda produktu izsekojamība,” skaidro Strazdiņa. Izstrādājot iepirkumu konkursus, būtu jāņem vērā katra uzņēmuma spēja nodalīt produktus fiziski, lai izslēgtu gadījumus, kad tie tiek sajaukti kopā. Svarīgi apmācīt preces iepircējus, kam jāuzņemas atbildība.
“Pašlaik daudziem galvenais sakārtot papīrus un uzvarēt konkursos, bet kas notiek tālāk, nevienu neinteresē,” tā uzņēmēja. Vajagot arī bargākus sodus un gadījumā, ja pārkāpumi pieļauti vairākkārt, šādiem pretendentiem vajadzētu liegt iespēju piedalīties zaļajos iepirkumos.
“Šis jautājums nav viennozīmīgs. Noteikumi jau šobrīd ir pietiekami stingri, bet to realizācija – sarežģīta. Galvenais jautājums – kurš par to ir atbildīgs? Teorētiski var teikt – pašvaldība, taču līgumu ar ēdinātāju slēdz skola un tai būtu jāveic stingra kontrole,” uzskata asociācijas “Latvijas dārznieks” vadītājs Jānis Bērziņš.
Viņš arī piebilst, ka bieži vien ēdinātāji nevar iekļauties noteiktajā cenā 1,42 eiro par skolēna pusdienām, jo inflācija augusi, bet šī cena jau vairākus gadus nav mainījusies. Šobrīd ar ļoti zemu cenu tirgū spraucas iekšā lietuvieši, zina teikt Bērziņš.
PVD atgādina – zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilst produkti, kas audzēti vai iegūti Latvijā un atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas marķējumiem “Zaļā karotīte” un “Bordo karotīte”, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības vai lauksaimniecības integrētās audzēšanas prasībām. Konstatējot pārkāpumus, PVD inspektori uzņēmumiem izskaidrojuši noteikumu prasības, pārkāpumus pārrunājot ar iestādes vadību un ēdināšanas uzņēmumu darbiniekiem un uzdevuši termiņu to novēršanai. Līgumi par zaļo publisko iepirkumu ir divu pušu līgumvienošanās un šīs vienošanās pārkāpuma gadījumā dienests nevar piemērot sodu. To var darīt tikai gadījumos, ja tiek konstatēti pārkāpumi pārtikas apritē.
Zemkopības ministrijā skaidroja, ka kopumā šī sistēma funkcionē labi, tomēr darbs pie tās pilnveides jāturpina. Pašlaik Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas ir atbildīgā iestāde par ZPI sistēmas funkcionēšanu valstī, uzsākusi darbu pie prasību pārskatīšanas. Tas nozīmē, ka jāmaina Ministru kabineta noteikumi nr. 353.
Viena no nozīmīgākajām problēmām, kas būtu jārisina, ir nepietiekama ZPI līgumos noteikto prasību kontrole no pasūtītāja puses. Piemēram, iestādei netiek piegādāti ZPI līgumos paredzētie bioloģiskās lauksaimniecības vai “zaļās karotītes” prasībām atbilstošie produkti, taču no pasūtītāja puses atbilstošas konsekvences neseko un to savās pārbaudēs secina PVD. Šeit liela nozīme ir izglītošanas un apmācību faktoram, lai pasūtītājs ne tikai formāli, bet arī praktiski dzīvē ieviestu ZPI prasības – stingrāk kontrolētu pasūtījuma izpildi un vērstos pret līguma saistību nepildītāju, kā to nosaka MK noteikumi.
Katrā ziņā normatīvā regulējuma pārskatīšanas procesā ir jāmeklē efektīvāki risinājumi tam, lai jau pašreiz spēkā esošie ZPI principi tiktu ievēroti. Aktuāla ir arī PVD finansiālās kapacitātes stiprināšana, lai ZPI līgumu uzraudzība notiktu vēl intensīvāk, norāda ZM.
