No Kurzemes uz Latgali piegādāt nedrīkst. Kāpēc iestrēguši ēdināšanas iepirkumi? 0
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gada nogalē zaļā publiskā iepirkuma organizēšanu ēdināšanas un pārtikas nozarēs daļēji paralizējuši jaunpieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos.
Gribot, kā labāk, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi nosacījumus, kuriem būtu vajadzējis ēdināšanas un pārtikas iepirkumos vēl intensīvāk stimulēt kvalitatīvu vietējas izcelsmes produktu noietu un mazināt transportēšanas laikā radītās emisijas.
Diemžēl realitātē izrādījies, ka jaunās normas daudzos gadījumos nav iespējams piemērot tā, lai netiktu pārkāpts Konkurences likums, Publisko iepirkumu likums vai arī paši zaļo publisko iepirkumu regulējošie Ministru kabineta noteikumi.
Novembra nogalē īpaši rīkotā vebinārā par zaļā publiskā iepirkuma jauno prasību piemērošanu ēdināšanā un pārtikas iepirkumos VARAM pārstāvji solīja līdz pagājušā gada beigām situāciju labot, izstrādājot īpašas vadlīnijas jauno nosacījumu piemērošanai, tomēr vēl tagad – janvāra vidū – vadlīnijas ir iestrēgušas ministrijas gaiteņos. Ministrijā gan vadlīnijas sola VARAM mājas lapā līdz janvāra beigām.
Jāatgādina, ka zaļais publiskais iepirkums ēdināšanas un pārtikas sfērā ir jāpiemēro obligāti.
Iesprosto 250 kilometros
Septembrī apstiprinātie un spēkā stājušies grozījumi MK noteikumos Nr. 353 paredz, ka pārtikas iegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos tiek noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz bioloģiskās pārtikas iegādi.
Iegādājoties graudaugu pārstrādes produktus (piemēram, auzu pārslas, miltus, griķus), vismaz 20% no visas produktu masas vai vērtības jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, bet, iegādājoties pienu un kefīru, vismaz 35% (no 2022. gada – vismaz 50%) jābūt bioloģiskajiem produktiem.
Tiek noteiktas arī stingrākas prasības attiecībā uz pārtikas produktu piegādi. Kopš 12. septembra MK noteikumi pēc būtības liedz zaļā publiskā iepirkuma ietvaros iegādāto pārtikas produktu piegādi veikt attālumā, kas pārsniegtu 250 km no pārtikas produktu audzēšanas vai ražošanas vietas līdz pasūtītāja norādītajai piegādes adresei.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja Kristīne Graudumniece atklāj, ka pēdējie grozījumi MK noteikumos zaļo publisko iepirkumu organizēšanu ietekmējuši radikāli, jo tikuši pieņemti pēkšņi – bez brīdinājuma un pārejas perioda: “Šī iemesla dēļ nācās pārtraukt iesāktos iepirkumus un sākt tos no jauna, gādājot, lai prasības atbilstu jaunajiem zaļā publiskā iepirkuma noteikumiem.”
Jāteic, ka rīdzinieki maksimālā 250 km piegādes attāluma prasības var pildīt samērā veiksmīgi, lai gan, protams, tikai attiecībā uz produktiem, kas Latvijas tirgū ir pieejami. Savukārt iepirkumu veicējiem atsevišķos pierobežas novados 250 km piegādes prasība sagādā vēl lielākas galvassāpes, jo tās dēļ iepirkumā ir liegts piedalīties attālāku Latvijas rajonu ražotājiem.
Dažās produktu kategorijās piegādes attāluma nosacījums pat kļūst par šķērsli konkurences nodrošināšanai un līdz ar to nonāk pretrunā ar Publisko iepirkumu likumu. Tāpat jaunā pieeja produktu kvalitātes nosacījumiem padara teju neiespējamu, piemēram, zivju un saldētu produktu iepirkumu.
Cer uz izmaiņām vadlīnijās
SIA “Gateway Baltic” Tirgus izpētes departamenta vadītāja Zanda Vipule, kas pēc VARAM iniciatīvas organizējusi vietējā tirgus izpēti, bet pašlaik, kad pieņemti jaunie grozījumi, sniedz konsultācijas ministrijai par iespējamiem risinājumiem situācijas sakārtošanai zaļā publiskā iepirkuma jomā, uzskata, ka ministrijas izstrādātās vadlīnijas varētu būt labs risinājums pašreizējiem sarežģījumiem.
Viņas ieteikumu vidū ir, piemēram, palielināt piegādes attālumu produktu grupām, kas netiek ražotas Latvijā.
VARAM gan pagaidām nekomentē, vai SIA “Gateway Baltic” ekspertu priekšlikumi tiks ņemti vērā, izstrādājot jaunās vadlīnijas. VARAM pārstāvji iesaka vienīgi iepirkumu veikšanas procesam pienācīgi sagatavoties.
“Esam pārliecinājušies, ka ļoti bieži iepirkumi tiek sasteigti, neatvēlot tiem pienācīgu laiku,” skaidro VARAM koordinācijas departamenta direktors Māris Klismets.
“Lai veiksmīgi veiktu iepirkumu, sākotnēji pasūtītājam ir nepieciešams veikt tirgus izpēti un apzināt potenciālos zemniekus, ražotājus, kuri ražo pārtikas produkciju, ko varētu iegādāties iepirkuma ietvaros. Veicot iepirkumu, ir ļoti būtiski izvērtēt produktu sadalījumu daļās, tādā veidā nodrošinot, ka tiek izpildītas arī MK noteikumu Nr. 353 prasības. Izvirzītie zaļā publiskā iepirkuma kritēriji veicina zemnieku savstarpējo sadarbību, kooperēšanos, lai varētu veiksmīgi piedalīties iepirkumos,” tā Māris Klismets.
Svarīga iekšējā kontrole
Lai cik dīvaini tas izklausītos, uzraugošās iestādes ir secinājušas, ka daudzos gadījumos preču pieņēmēji pret zaļā publiskā iepirkuma prasībām mēdz izturēties nevērīgi, līdz ar to riskējot saņemt preci, kas neatbilst zaļā iepirkuma nosacījumiem, un to pat nepamanīt.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilga Zepa VARAM organizētajā vebinārā par zaļo publisko iepirkumu stāstīja, ka vairāk nekā 100 pārbaudēs PVD nav izdevies noskaidrot, kurš cilvēks objektā atbild par zaļā publiskā iepirkuma līguma izpildi.
Tāpat arī pavisam elementārs nosacījums ir iepirkuma dokumentācija, kas uzņēmumos nereti nav pieejama. Par to, lai zaļā publiskā iepirkuma nosacījumu ievērošanu pašiem un arī PVD būtu iespējams maksimāli ērti kontrolēt, Ilga Zepa iesaka domāt, jau izstrādājot iepirkumu konkursa dokumentāciju: “Nosakot kritērijus, būtu svarīgi, lai tie ir tādi, kurus ir vienkāršāk pārbaudīt. Šobrīd ir atsevišķi iepirkumi, kur noteikts, piemēram, ka no visas produktu grupas 20% gada laikā ir jāatbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (NPKS) prasībām. Tas nozīmē, ka ir jāskaita līdzi, cik šādu produktu saņemts. Droši vien vienkāršāk būtu, ja ir noteikti konkrēti periodi vai konkrēti produkti, kuriem ir jāatbilst šīm prasībām.”
PVD eksperte zina stāstīt, ka pārbaudēs nereti tiek konstatētas neatbilstības zaļajam publiskajam iepirkumam augļu un dārzeņu kategorijā. “Nefasēti produkti tiek sūtīti maisos bez marķējuma, kaut gan arī uz maisiem, kas tiek piegādāti no zemnieku saimniecībām, būtu jābūt minimālajam marķējumam un norādei, no kurienes produkts tiek sūtīts,” tā Ilga Zepa.
Video:
Uzziņa
Pārkāpumu mazāk
2020. gadā PVD veicis 445 pārbaudes izglītības, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un ārstniecības iestādēs, ieslodzījuma vietās, kā arī vairumtirdzniecības uzņēmumos.
Neatbilstības konstatētas 40% no veiktajām pārbaudēm (2019. gadā neatbilstību īpatsvars 62%).
Pārbaudīti vairāk nekā 7000 zaļā publiskā iepirkuma ietvaros piegādātie produkti, un no tiem 5% nav atbilduši iepirkuma tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām (2019. gadā 11% neatbilstību).
No pārbaudēs konstatētajiem neatbilstošajiem produktiem lielāko daļu veido NPKS prasībām neatbilstoši produkti (63,7%), lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas (LPIA) prasībām neatbilstoši – 24,6% un bioloģiskās lauksaimniecības prasībām neatbilstoši produkti – 11,7%.
146 gadījumos konstatētas citas neatbilstības, tostarp: augļi vai dārzeņi nav piegādāti no tehniskajā specifikācijā noteiktā LPIA prasībām atbilstoša audzētāja vai arī tiem ne uz iepakojuma, ne pavaddokumentos nav norādīta izcelsme.
Mana pieredze
Zaļā iepirkuma nosacījumi jāprecizē
Zanda Vipule, SIA “Gateway Baltic” Tirgus izpētes departamenta vadītāja: “Līdzīgi kā pašreizējos MK noteikumos iestrādātā 250 km limita nosacīts atskaites punkts ir attālums no Rīgas līdz tālākajai Latvijas robežai, Eiropā audzētiem augļiem un dārzeņiem, kas Latvijā neaug vai kam nav sezona, par nosacītu atskaites punktu varētu noteikt 3100 km – attālumu līdz Spānijai.
Ar šādu nosacījumu vajadzētu būt pietiekami, lai pārtikas iepirkumos arī turpmāk būtu iespējams iegādāties olīveļļu, lasi, mannu, cukuru, šampinjonus un citus produktus, kuru tuvākie audzētāji un ražotāji atrodas Eiropā.
Savukārt produktiem, kas tiek audzēti un ražoti vienīgi ārpus Eiropas, saistoši varētu būt 8000 km, kas ir attālums līdz Honkongai. Tas sniegtu iespēju turpināt iepirkt rīsus, eksotiskos augļus, kafiju, tēju un dažādas garšvielas.
Savukārt 250 km piegādes attālums būtu attiecināms tikai uz augļiem, dārzeņiem un ogām.
Arī nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas ietvaros nepieciešama detalizētāka pieeja attiecībā uz izvēles nosacījumiem produktu iepirkšanai, jo šobrīd daļā kategoriju MK noteikumos iestrādātos 45% prasību nav iespējams izpildīt.”
AVOTS: PVD
