Latvijā ir tikai viens sertificēts birojs, kas apzināti mazina darbības ietekmi uz vidi 0
Pasaules Dabas fonda Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma uzņēmumiem, kas ar vienkāršiem soļiem vēlas mazināt savu biroju darbības ietekmi uz vidi. Ar tās palīdzību iespējams ietaupīt līdzekļus, samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Zaļais birojs motivē darbiniekus rīkoties videi draudzīgāk, uzlabo vides pārvaldību un kolektīvo apziņu.
Latvijā Zaļā biroja prakse ir samērā jauna, jo pirmo un pagaidām vienīgo sertifikātu ir saņēmis Pasaules Dabas fonda Latvijas birojs 2013. gada oktobrī. Pasaules Dabas fonds kopš šīs vasaras piedāvā šo vides pārvaldības sistēmu uzņēmumiem Latvijā, un šobrīd vairāk nekā desmit uzņēmumi dažādās nozarēs izrādījuši interesi par Zaļā biroja sertifikāta iegūšanu.
“Tā ir vienkārša sistēma, bet prasa noteiktu attieksmi pret vides jautājumiem uzņēmumā,” skaidro Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis, taču viņš ir gatavs dalīties savas iestādes pieredzē. “Esam neliels kolektīvs, tomēr atbildību par Zaļā biroja sertifikāta iegūšanu neuzvēlām vienam cilvēkam, kas arī ir Zaļā biroja nosacījums – uzņēmumā par Zaļo biroju atbildīgajā darbinieku grupā tiek iesaistīti trīs četri dažādu atbildības līmeņu darbinieki, jo procesā ne tikai jāievieš kas jauns, bet arī jāpieņem lēmumi kaut ko mainīt esošajā biroja saimniecībā. Tālāk speciāli Zaļā biroja izveidotajā interaktīvajā rīkā ievadām savus parametrus astoņās Zaļā biroja aplūkotajās jomās. Šīs jomas ir vides pārvaldība, enerģija, transports un pārvietošanās, iepirkums, atkritumu saimniecība, ūdens, bioloģiskā daudzveidība, darbinieki. Sākotnējos parametrus ievadām, lai būtu skaidrs, kādā izejas pozīcijā atrodamies un ko vērtēt pēc progresa sasniegšanas nākotnē.”
No visām Zaļā biroja jomām daži nosacījumi jāpilda obligāti, bet vismaz trīs prioritātes katrs uzņēmums vai organizācija nosaka paši. Šo prioritāšu izvēles pamatojumi ir visdažādākie. Ja kādā birojā ir liels papīra patēriņš, jādomā, kā to samazināt, un, rūpīgāk apsverot šo jautājumu, iespējami vairāki risinājumi, piemēram, tehnikas optimizācija, iekšējās kodu sistēmas un elektroniska dokumentu aprite, darbinieku apzinīgums.
“Pasaules Dabas fondā esam izvirzījuši trīs prioritātes. Pirmā ir transports un pārvietošanās. Cenšamies samazināt izplūdes gāzu emisiju, rūpīgi izvērtējot katru nepieciešamību doties ceļā ar auto, lai varētu apvienot vairākus darāmos darbus paredzētajā galamērķī. Tāpat izvērtējam lidojumus, cik svarīgas mums ir starptautiskās konferences un projektu grupu tikšanās. Aizstājam līdzdalības iespējas ar telefonkonferencēm. Izmantojam iespēju arī nokārtot lietas noteiktā rādiusā ap biroju, ejot kājām vai braucot ar velosipēdu.
Otrā prioritāte – elektrības patēriņa samazināšana, taupot apgaismojumu ar energoefektīvām spuldzēm, variējot izslēgšanas laiku un rūpīgi izvērtējot atbilstošu elektropreču iegādi, trešā – visdažādāko atkritumu šķirošana un to daudzuma samazināšana, tostarp domājot par lietām, kas ir vai tomēr nav jāpērk. Protams, neaizejam galējībās, atsakoties no jebkā. Strādājam normālā režīmā, risinot ikdienas darba jautājumus.”
Viens no Zaļā biroja nosacījumiem ir zaļais iepirkums, ko praktizē arī Pasaules Dabas fonds. Proti, sākot ar lielāku preču daudzuma izvēli un remontdarbiem birojā līdz pat papīra un pārtikas iegādei, izvēloties videi draudzīgus risinājumus, piemēram, pērkot no bioloģiski audzētām izejvielām ražotus pārtikas produktus vai FSC biroja papīru, salvetes.
“Tad, kad bijām tikuši skaidrībā par saviem zaļajiem risinājumiem, aicinājām ciemos somu auditorus, jo tieši viņi ir ieviesuši Zaļā biroja sistēmu, kas pašlaik Somijā jau ir ļoti populāra un ko dažviet uzņēmumi pat aizstāj ar ISO 14000 sērijas sertifikāciju. Zaļā biroja sertifikāta iegūšana ir mazāk birokrātiska, balstoties uz godprātības principu, un Somijā to ir saņēmuši vairāki simti uzņēmumu, tostarp izglītības iestādes un valsts institūcijas,” atklāj J. Rozītis.
Godprātība ir viens no demokrātiskas sabiedrības brieduma rādītājiem, bet vai Latvija tam ir gatava? “Tā jau gluži nav – esi saņēmis Zaļā biroja sertifikātu un vari atslābināties. Atkārtotas pārbaudes notiek pēc aptuveni diviem gadiem, bet vienkāršotu informāciju uzņēmums apkopo katru gadu un ievada interaktīvajā rīkā virtuālajā vidē. Šis rīks ar konkrētajiem datiem ir apskatāms tikai abām ieinteresētajām pusēm. Uzņēmēji man ir jautājuši, vai tiks saglabāta datu konfidencialitāte. Protams, kaut gan tie ir ne jau uzņēmuma ražošanas, bet tikai biroja dzīves rādītāji.
Būtībā Zaļā biroja sertifikācija ir sadarbība ar Pasaules Dabas fondu, un šīs attiecības nav klasisks biznesa darījums vai konsultāciju pakalpojums, bet gan kopīgi centieni ietekmes uz vidi mazināšanai un plašākai dažādu vides jautājumu aktualizēšanai. Šis process ir vērtīgs ne vien katram darbiniekam, kas tajā piedalās, bet arī visam uzņēmuma kolektīvam kopumā, jo aplūko vides aizsardzības, resursu taupīšanas jautājumus, par kuriem ikdienā nereti runājam, bet praksē joprojām bieži piemirstam.”
UZZIŅA
Šobrīd pasaulē Zaļā biroja programmai pievienojušies 180 uzņēmumi un organizācijas, kuru 512 birojos iesaistīti vairāk nekā 63 000 darbinieku.
Sistēma izstrādāta Somijā un tiek īstenota vēl 12 valstīs, tostarp Latvijā.
