Zaļā zelta Eldorādo – koka izmantošanai būvniecībā tiek prognozēta un arī gatavota spoža nākotne 0
Āris Dreimanis, ZAZA TIMBER zīmola un mārketinga vadītājs, žurnāls “Baltijas Koks”
Koku izmanto arvien vairāk, arī lielu dzīvojamo un biroju būvju celtniecībā. Ir arī valstis, kas noteikušas prasības publiski finansētu ēku būvniecībā iekļaut koka konstrukcijas. Varētu šķist, ka darbošanās šajā nozarē nozīmē drošus un labus ienākumu, tomēr tā nebūt nav – lai pārvērstu zaļo zeltu par dzelteno, jāpieliek ne mazāk lielas pūles kā citās jomās. Vismaz tāda ir mūsu uzņēmumu grupas uz Jelgavas pilsētas robežas strādājošā ZAZA TIMBER pieredze.
Lai arī pagājušais gads mūsu trim uzņēmumiem – līmētā koka konstrukciju ražotājam, projektētājam un būvniekam – kopsummā nesa apgrozījuma pieaugumu (tas pieauga līdz 6,3 miljoniem eiro, kas ir par 14% vairāk nekā gadu iepriekš), priekšā vēl ir daudz darāmā, lai izaugsme sāktu atspoguļoties arī peļņas rādītājos.
Latvijā bez pārmaiņām
Situācija Latvijā līdzinās Ēriha Marijas Remarka romāna Rietumu frontē bez pārmaiņām nosaukumam. Ja neskaita restaurācijas projektus, atpūtas namiņus un karkasa mājas, nozīmīgu vai vērā ņemamu koka konstrukcijas būvju ir maz. Par to liecina arī ikgadējie gada labāko būvju konkursi, kur kategorijā Koka būve otrajā kārtā nonāk uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi pieteikumi. Lai būvētu no koka kaut ko lielu vai nozīmīgu, jāsakrīt daudziem apstākļiem. Mūsu lielākais projekts Latvijā šogad ir TZMO biroja un loģistikas centra būvniecība, kuram koka konstrukciju montāža sākās maijā. Projektā mums ir trīs lomas – esam projektētājs, gareniski līmētā (glulam) koka konstrukciju ražotājs un koka konstrukciju būvnieks.
TZMO biroja un loģistikas centrs būs viena no pēdējo gadu lielākajām koka būvēm Latvijā. Pirmajā kārtā tiek būvēts 18,9 metru augsts loģistikas centrs ar platību 3226 m2, kura nesošās konstrukcijas ir no koka.
Ceļš līdz šim projektam bija ilgs. Pirmkārt, mums paveicās, ka šīs būves arhitekts ir Vents Grietēns. Ar Ventu Grietēnu mums jau bija sadarbība pie brīvdabas koncertzāles Mītava Jelgavā jumta izbūves. Viņš principiāli vēlas, lai TZMO būve būtu no koka. TZMO būvprojektu mūsu projektēšanas komanda izauklēja un izstrādāja jau pirms trim gadiem. Pēc tam vairākus gadus notika manevrēšana, lai projektu realizētu. Kā jau tas notiek, tika veiktas izmaiņas projekta būvapjomos. Arī projekts tiek realizēts pa kārtām, pirmajā kārtā uzbūvējot loģistikas centru un pamatus blakus esošajam birojam, bet biroja ēkas virszemes daļas būvniecību atstājot uz nākotni. Papildus tam ieguldīts laiks un resursi, lai pārliecinātu pasūtītāju, ka vietējais būvnieks, nevis būvfirma no Polijas būtu laba izvēle. Kādā brīdī pasūtītājs pat nopietni apsvēra būvfirmu piedāvājumus būvi celt nevis no koka, bet citiem materiāliem. Kā daudzos projektos, arī šajā bija jāpārliecina, ka esam piemērotākais ražotājs un koka daļas būvnieks, nevis kāds cits, kurš spēj piedāvāt zemāku cenu un kuram nav pieredzes ar šāda veida būvēm. Šie notikumi labi ilustrē situāciju Latvijā – lai būvētu no koka kaut ko lielu, ir jābūt gan apstākļu sakritībai, gan arī potenciālajam pakalpojumu sniedzējam jācīnās, lai ieceri novestu līdz galam un tā netransformētos citā materiālā. Nevienā no mūsu eksporta projektiem nav ielikti ne tuvu tik lieli resursi, lai iegūtu tiesības sniegt pakalpojumus.
Būvniecība Ziemeļvalstīs
Varētu šķist, ka eksporta tirgos ir vieglāk, bet tur saskaramies ar citiem izaicinājumiem. Būvniecībā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs darbaspēka kustība un pakalpojumu sniegšana ir brīva, tomēr katrā tirgū ir dažādas barjeras, ar kādām vietējās valstis aizsargā savu tirgu. Mūsu būvniecības uzņēmumam bija nepieciešams apmēram gads, lai izpildītu visas prasības un iestātos Zviedrijas arodbiedrībā – kopš šā gada jūlija esam tās biedrs. Turklāt, lai iestātos arodbiedrībā, tuvākajā laikā bija jābūt plānotam būvprojektam Zviedrijā. Līdzīgi bija arī Norvēģijā. Norvēģijas Būvniecības aģentūras apstiprinājuma (Central aproval jeb Sentralt godkjent) saņemšanai bija vajadzīgs apmēram gads. Vieglāk iet Dānijā – kamēr nenodarbinām dāņu speciālistus, pietiek, ka izpildām vietējās normatīvo aktu prasības attiecībā un darba drošību un atalgojumu.
Ziemeļvalstīs koka būvniecība ir uz viļņa, projekti ir lieli. Tas dod iespēju plānot brigāžu darbu pusgadu un pat gadu uz priekšu.
Norvēģijā maijā pabeidzām 2022. gadā iesākto darbu pie septiņstāvu biroju ēkas Aker Tech House netālu no Oslo. ZAZA TIMBER veica nesošo koka konstrukciju projektēšanu, ražošanu un visu koka konstrukciju montāžu. Septiņu cilvēku komanda montāžu veica 18 nedēļās. Mūsu atbildība bija ēkas fasāde un divas lielas virsgaismas konstrukcijas (t. s. skylight). Fasādes garums ir 78,9 metri, augstums – 33,8 metri, platums – 4,0 metri. Skylight platība ir 2 x 428 m2. Nesošajām konstrukcijām mūsu rūpnīcā izgatavojām līdz 24 metriem garas līmētā koka konstrukcijas ar kopējo apjomu 218 m3. Kā papildu uzdevumu veicām visu (arī citu ražotāju piegādāto) koka konstrukciju virsmas apstrādi būvobjektā, lai nodrošinātu tām augstu vizuālo kvalitāti, jo koks šajā būvē ir arī interjera elements.
Savukārt Dānijā piedalāmies elektroauto uzlādes staciju tīkla būvniecībā, visā valstī būvējot elektrouzlādes staciju jumtu moduļus no koka. Būvēm ir t. s. zaļie jeb seduma jumti. Pie šo staciju būvniecības strādājam jau trīs gadus; Norre Alslev pilsētiņā šobrīd norit simtā jumta moduļa būvniecība. Šajā projektā esam projektēšanas, ražošanas un būvniecības partneris un piedalāmies pie projekta adaptācijām un pilnveidošanas, to skaitā būvniecības ātruma un efektivitātes. No klientiem arvien vairāk dzirdam, ka sadarbība ar vienu uzņēmumu, kas uzņemas atbildību par visiem trīs aspektiem – koka konstrukciju projektēšanu, ražošanu un būvniecību –, ir liels ieguvums un šādi iespējams izvairīties no daudzām problēmām, kas rodas, kad ir dažādi pakalpojumu sniedzēji, bez vienotas atbildības un savstarpējās koordinācijas.
Piemēram, viena no lielākajām problēmām koka būvniecībā ir koka konstrukciju nepareiza uzglabāšana būvlaukumā pirms un pēc montāžas, kā arī nepietiekama aizsardzība kraušanas laikā, jo priede un egle ir mīksts koks. Lai arī ir iespēja izmantot lakas, kas konstrukcijas aizsargā no mitruma, tās nepasargā no situācijām, kad laka tiek bojāta, mitrums ir pārmērīgs, tas nokļūst zem lakas utt. Arī lietojot aizsargplēves, jāseko līdzi, lai konstrukcijas tiktu vēdinātas, neveidotos kondensāts, rasas punkts utt. Jo vairāk iesaistīto pušu būvlaukumā bez pieredzes un ar šauru atbildības jomu, jo lielāka iespēja, ka ar koka konstrukcijām kaut kas atgadīsies, tās būs uz vietas jāpārslīpē un jāveic atkārtota virsmas apstrāde.
Eksotiskie tirgi
Šogad pie uzņēmuma eksporta tirgiem ar lieliem pasūtījumiem klāt nākusi Austrālija un Maroka. Austrālijā, Sidnejas vēsturiskajā Darlingas ostā, no Latvijā ražotām koka konstrukcijām būvē jumtu Tumbalong parka estrādei. Šim projektam izgatavojām 281 lielizmēra liektu līmētā koka būvkonstrukciju ar iestrādātām tērauda detaļām to savienošanai. Kopējais apjoms: 94 m3, stiprības klases: 28h un 30c. Pasūtītājs mūs pamanīja Linkedin platformā.
Savukārt Marokas klientam mūs ieteica cits Latvijas uzņēmums. Rezultātā izgatavojām vairāk nekā tūkstoti liektu liela izmēra līmētā koka būvelementu, no kā Marokā tagad būvē jumta konstrukcijas Pasaules Bankas grupas un Starptautiskā Valūtas fonda gada sanāksmei. Liektu līmētā koka konstrukciju ražošana ir viena no mūsu specializācijām. Šim projektam vajadzēja izgatavot 1424 līmētā koka konstrukcijas trīs izmēros – ar garumu no 7,7 līdz 9,4 metriem. Ar lielformāta CNC iekārtu katrā detaļā veicam augstas precizitātes zāģējumus un urbumus montāžas stiprinājumu ievietošanai. Veicam arī virsmas apstrādi, kas iekļauj aizsardzību pret termītiem. Kopējais ražošanas apjoms – 466 m3. Ražošana tuvojas noslēgumam.
Eksotiskajos projektos izaicinoša ir ne vien ražošanas daļa, bet arī norēķinu daļa – nauda reizēm aizceļo strupceļā, jo klienta korespondentbanku tīkls nesaskaras ar mūsu, arī klients reizēm izdomā veikt norēķinus nevis līgumā noteiktajā eiro valūtā, bet sev ērtākā vietējā valūtā, nepadomājot par sekām. Bet viss ir saprotams – cik mums šie tirgi šķiet eksotiski, tik eksotiski viņiem liekamies arī mēs.
