Zaļā partija pata stāvoklī 4
Piektdien, 13. janvārī, apritēja 27 gadi, kopš dibināta viena no senākajām atjaunotās Latvijas politiskajām organizācijām – Latvijas Zaļā partija (LZP). Svinīgais bankets gan krietni aizkavējās, jo partijas domei vajadzēja pavadīt četras stundas sasāpējušu jautājumu risināšanai. Problēmas partijai sagādā ne vien Jūrmala, kur ar kārtējiem galvu reibinošajiem manevriem izcēlies Gatis Truksnis, negaidīti paziņojot par atkāpšanos no pilsētas mēra amata, bet arī neskaidrība par saraksta līderi Rīgas domes vēlēšanām.
“Varbūt ne gluži haoss, bet īsts pata stāvoklis gan,” kāds no LZP domniekiem pirms sēdes izmantoja šaha terminoloģiju, lai raksturotu situāciju partijā ar Rīgas mēra kandidātu izvirzīšanu. Pašvaldību vēlēšanās Rīgā LZP plāno startēt plecu pie pleca ar saviem sabiedrotajiem no Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kopīgā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstā. Plāns paredz, ka abas partijas izvirza savus kandidātus, bet galavārds pieder ZZS valdei. Tomēr zaļajiem šis uzdevums izrādījies pārāk grūts. Sākotnēji LZP valde mēra amatam bija izvirzījusi partijas līdzpriekšsēdētāju Viesturu Silenieku. Taču pēc viņa izrunāšanās par iespējamo sadarbību ar “Saskaņu” ātri vien kļuva skaidrs, ka ZZS valde viņa kandidatūru neatbalstīs. Turklāt daļa biedru uzskata, ka Silenieka izvirzīšanas process bijis nelikumīgs, jo kandidāti vispirms jāizvirza no reģionālajām nodaļām un tikai tad jāvērtē valdē. Tādēļ LZP Rīgas nodaļa, ko vada Saeimas deputāts Valdis Kalnozols, par galvaspilsētas mēra kandidātu izvirzīja Edgaru Tavaru. Taču viņam savukārt nav Zaļās partijas valdes atbalsta. LZP domnieki piektdien vairākas stundas aiz slēgtām durvīm debatēja gan par kandidātu izvirzīšanas kārtību, gan pašiem pretendentiem, bet pie īstas vienprātības nenonāca. Tādēļ domes vairākums nolēma deleģēt mēra kandidāta izvēles tiesības ZZS valdei.
Neapturamais Truksnis
Otrs problēmjautājums LZP domes darbakārtībā bija lēmums par nu jau atkal bijušā Jūrmalas mēra Gata Trukšņa biedra statusa atjaunošanu. LZP valde novembra sākumā izslēdza Truksni no partijas biedru rindām, jo viņš ignorēja partijas vadības aicinājumu nekandidēt uz Jūrmalas mēra amatu, pirms nav izklīdinātas visas aizdomas par viņa iesaisti nelikumīgā partiju finansēšanā. LZP Jūrmalas nodaļa šo partijas valdes lēmumu pārsūdzēja partijas domē, kas ir tiesīga anulēt valdes lēmumus. Tā arī notika – 20 domes pārstāvji nobalsoja par valdes lēmuma atcelšanu, bet 17 bija pret. Līdz ar to Truksnis, kurš tās pašas dienas pirmajā pusē bija atkāpies no Jūrmalas mēra amata, atguva savu LZP biedra karti. “Runa nav tikai par konkrēto gadījumu, bet arī vispār par demokrātiju partijā. Nav īsti pareizi, ka valde atbrīvo partijas biedru, nekonsultējoties ar nodaļu un neuzklausot viņa paša viedokli,” skaidroja LZP Jūrmalas nodaļas vadītājs Jānis Lediņš. (Trukšņa viedokli gan noskaidrot ir pagrūti – aizbildinoties ar veselības stāvokli, viņš izvairās gan no partijas biedriem, gan žurnālistiem. Arī uz domes sēdi Jūrmalas eksmērs nebija ieradies.) Partijas valdes priekšsēdētājs Tavars uzskata, ka līdzpriekšsēdētāji un valde, izslēdzot no LZP rindām Jūrmalas mēru, rīkojušies nepareizi. “Lēmums tika pieņemts laikā, kad biju ārpus valsts. Šis gadījums apliecina, ka mums daudz jādomā par valdes un līdzpriekšsēdētāju darba kvalitātes uzlabošanu,” teica Tavars.
Savukārt pretinieki norādīja, ka skandalozais Jūrmalas politiķis apdraud partiju kopumā. “Kā kalnos kāpējs un alpīnists labi zinu, ka viens neprognozējams komandas biedrs var apdraudēt visu komandu. Pat ja viņš ir spēcīgs un izturīgs, bet nerespektē grupas vadītāju, rīkojas neadekvāti un bīstami, tad var iet bojā pats un aizraut līdzi arī pārējo grupu,” domes sēdē teica LZP līdzpriekšsēdētājs Silenieks.
Kas notiks tālāk?
LZP domes diskusijas notika aiz slēgtām durvīm, bet partijas pārstāvji starplaikos un pēc pasākuma labprāt informēja par notikušajām diskusijām un pieņemtajiem lēmumiem. Tas ļauj izdarīt vairākus secinājumus.
* Sola nesašķelties. Neskatoties uz asajām viedokļu atšķirībām un līdzīgo balsojumu, partijas dzimšanas dienas svinības pēc sēdes LZP domnieki pavadīja draudzīgā gaisotnē, mielojoties ar desiņām un kāpostiem. Valdes priekšsēdētājs Tavars un līdzpriekšsēdētājs Līdaka, kuri iepriekš bija kritizējuši viens otra darba stilu, draudzīgi uzvilka dūmu smēķētavā, alpīnists Silenieks tērzēja ar Trukšņa aizstāvjiem no Jūrmalas nodaļas. “Esam demokrātiski pieņēmuši lēmumu, un es to respektēju, pat ja pats balsoju pret Trukšņa atjaunošanu partijā. Neviena puse to neuztver kā lielu uzvaru vai zaudējumu, tādēļ nekāda iemesla naidoties nav. Tas būtu pārāk pazemojoši un nožēlojami, ja lēmums par viena cilvēka biedra statusu varētu sašķelt vai kā citādi apdraudēt partiju,” teica Līdaka (iepriekš gan viņš vēstulē biedriem bija paudis bažas, ka skandālos iesaistītais Truksnis varētu mest ēnu ne tikai uz partiju, bet arī ZZS premjera Kučinska vadīto koalīciju).
* Trukšņa stāsts nav galā. Domstarpības gan varētu uzvirmot ar jaunu sparu, kad ZZS sāks veidot Jūrmalas sarakstu. Pametot kūrortpilsētas mēra krēslu, Truksnis solīja vasarā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās atkal kandidēt uz šo amatu. Partijas Jūrmalas nodaļas vadītājs Jānis Lediņš apstiprināja, ka nodaļa viņa kandidatūru atbalstītu. Turpretim Līdaka sola ZZS valdē balsot pret to. Jūrmalā tāpat kā Rīgā LZP kandidēs kopīgajā ZZS sarakstā, bet Zemnieku savienība līdz šim neesot izrādījusi ambīcijas virzīt savu mēra kandidātu.
* Visticamāk, zaļie paliks bez sava mēra kandidāta Rīgā. LZP domes lēmums deleģēt saraksta līdera izraudzīšanos ZZS valdei vismaz teorētiski neizslēdz iespēju, ka ZZS spice varētu izvēlēties Silenieku, Tavaru vai kādu citu gana cienīgu zaļo. Tomēr šāds variants ir maz ticams, ja reiz pati partija nav spējusi kādu ieteikt. Turklāt zemniekiem ZZS valdē ir četras vietas no septiņām, bet zaļajiem – tikai trīs. ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze informēja, ka šobrīd par Rīgas mēra kandidātiem runāt vēl esot pāragri – šonedēļ valde sākšot aktīvas konsultācijas ar iespējamiem pretendentiem. Neoficiāli iespējamo kandidātu vidū minēts arī paša Krauzes vārds.
