600 000 eiro “Zaļajai klasei”: skapītī degvīna glāzes, galds medījumu sadalīšanai…. Vai labās idejas kalpoja tikai kā aizsegs? 48
Anita Jaunbelzere, Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pastāvot aizdomām par nesamērīgu un necaurredzamu līdzekļu izlietošanu vides izglītības projektā “Zaļā klase”, šomēnes no SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētāja amata atbrīvots Aivars Tauriņš.
Lai pārbaudītu trauksmes cēlēja ziņojumu, uzņēmumā tiek veikts audits, kura rezultāti gaidāmi pēc divarpus nedēļām.
600 000 eiro iztērēti vides izglītošanai paredzēta objekta – guļbūves un saimniecības ēkas – “Zaļās klases” būvniecībai un iekārtošanai.
Tā kā pie saimniecības ēkas atrodas arī galds, kas paredzēts medījumu sadalīšanai, un svira, ar kuras palīdzību tos var pacelt, bet guļbūves virtuves skapī atrastas degvīna glāzes, “Zaļā klase” masu medijos ironiski nosaukta par medību namiņu.
To var atrast adresē “Rīgas brieži” Ikšķiles novadā netālu no Ogres mežniecības, blakus briežu dārzam. “Latvijas Avīzes” žurnālisti brauca lūkot.
Mežā būvēt dārgāk
Arhitekts Arnis Kleinbergs, kuram piederošā firma “Arhis” modernizējusi Motormuzeju, Rīgas lidostu, uzsver, ka arhitekti šajā projektā saredzējuši jaunu pieeju bērnu izglītošanā vides un dabaszinību jomā, jo šeit ir iespēja ieraudzīt meža augšanu un izmantošanu no sēklas līdz kokmateriālam un te pilsētā audzis bērns var uzzināt visu, kas un kā mežā notiek.
To, ka šeit bija paredzēts izglītot arī jaunos medniekus, A. Kleinbergs vērtē pozitīvi: “Medību tēma ir aktuāla, un mēs, arhitekti, vēlējāmies, lai bērni to visu apgūst modernā, estētiski augstvērtīgā vidē, kur dzirdētais labi saistītos ar redzēto un paliktu atmiņā.”
Runājot par tāmi, Kleinbergs vērš uzmanību uz to, ka jāņem vērā, ka meža vidū būvēt vienmēr ir dārgāk – jāpievelk elektrība, jāierīko dziļurbums, nepieciešama moderna, visām sanitārām prasībām atbilstoša kanalizācija ar bioloģisko attīrīšanas sistēmu.
Vēl vajag labu ceļu un stāvlaukumu.
Guļbūvi pārcēla un pārbūvēja
Sākotnēji šī bija gatava guļbūve, kuru būvnieki izjauca un pārveda uz Ogres mežniecību. “Būtībā šo māju izglābām no bojāejas,” atklāj A. Kleinbergs.
“Mums nācās pilnībā pārstrādāt plānojumu. Vajadzēja ierīkot nelielu zāli. Guļbūvē to izdarīt nav tik vienkārši. Nācās dot tai pilnīgi jaunu funkcionālu lietojumu. Lai otrā stāvā varēt iegūt tik lielu atvērumu, izmantojām metāla sijas.
Gribējām parādīt dažādus veidus, kā var apkurināt ēku. Viens no veidiem – ar malku, ko iegūstam mežā. Paralēli tam esam izbūvējuši siltumsūkni, kas ir ļoti moderns, mūsdienīgs enerģiju taupošs apkures veids.
Izmantojam zemes siltumu. Vēdināšanas sistēma ir ar rekuperāciju, tas nozīmē, ka, vēdinot ēku, no izvadītā gaisa siltums tiek atgūts. Ēkas iekšpusē iebūvēti īpaši kanāli, kas nodrošina gaisa apmaiņu. Protams, ka šāda ventilācijas sistēma arī prasa nopietnus ieguldījumus.”
Guļbūvē iebūvēti augstas kvalitātes koka logi, kuros iestrādāta īpaša, dabīgai vēdināšanai paredzēta iespēja. Vasarā tie nodrošina gaisa apmaiņu telpā arī tad, kad logi aizvērti un mehāniskā ventilācija izslēgta. Lai baļķi būtu no ārpuses redzami, ēka siltināta no iekšpuses un apšūta zāģētavā sagatavotiem dēļiem.
Tāme zināma vai saskaņota?
Cik izmaksājusi projekta īstenošana? Aivars Tauriņš skaidro, ka sākotnēji projektā bija paredzēta arī lapene vai vasaras māja – stiklā būvēta, kur nodarbības notiktu siltajā gadalaikā, bet apmeklētāji būtu pasargāti no vēja un lietus. Taču no šīs idejas nācies atteikties gan funkcionālu, gan finansiālu apsvērumu dēļ.
Aivars Tauriņš: “”Zaļās klases” būvprojekta tāme par tās pirmo un otro kārtu iesniegta būvvaldei un apstiprināta 2017. gadā. Tur var redzēt visas infrastruktūras izveidošanas izmaksas, līdz pat zibensnovedēja uzlikšanai.
Kopējā summa – 600 000 eiro, kas šobrīd investēta, nav pārspīlēta, jo ietver arī komunikāciju tīklu izveidošanu pie otras, saimniecībai paredzētās ēkas.
Katls, kas rada siltumu, tikai tagad tika uzstādīts saimniecības mājā, bet “Zaļajā klasē” siltums pagaidām nāk no kamīna un elektrības. Ceļa būve, ūdensvada ierīkošana, šīs izmaksas attiecas uz abām mājām, un ir tās grūti nodalīt. Tur tad vajag nopietnu speciālistu.”
Aivars Tauriņš, kurš SIA “Rīgas meži” vadījis 14 gadus, teic, ka nekad neesot slēpis, ka šis projekts izmaksās dārgi.
“Ienākumu ziņā 2018. gads bija izcils, uzņēmumam parādījās brīvi līdzekļi, un ķērāmies klāt. To, ka mums ir šāds investīciju projekts, un to, cik daudz naudas vēlamies iztērēt (pilnīgi pabeigta visa “Zaļā klase” izmaksātu nedaudz virs 900 tūkst. eiro), to visu saskaņojām ar uzņēmuma daļu turētāju.”
Pašlaik gan Rīgas domes, gan “Rīgas mežu” amatpersonas meklē kādu dokumentālu saskaņojumu šai tāmei. Tauriņš taisnojas: “Katru gadu esam saskaņojuši savus investīciju plānus. Tiesa, 2020. gada budžetu un investīciju plānus mums apstiprināja šā gada janvārī, kas ir kliedzoši.”
Investīciju plāns saimniecības ēkas būvdarbiem šim gadam 282 tūkstošu eiro apmērā ir apturēts līdz audita pabeigšanai.
Vēl par 57,5 tūkstošiem eiro bija ieplānots saimniecības ēkai iegādāties mēbeles, piemēram, piecus zviedru “Lammhults” firmas klubkrēslus par 464 eiro katru (bez PVN) un virtuves aprīkojumu, kas paredzēts medījumu apstrādei – vācu elektrisko ķēžu vinču par 2217 eiro, divus ozolkoka ciršanas galdus, septiņus nerūsējošā tērauda virtuves galdus, sešmetrīgu plīti. Arī šis iepirkums apturēts.
Paredzēta mednieku audzināšanai
Medību popularizēšana ir tikai viens no daudzajiem plānotajiem darbības virzieniem, atbild Aivars Tauriņš.
“Attieksme pret to sabiedrībā ir dažāda, tāpēc jaunajai paaudzei jāsniedz par to visu priekšstats. Kā izturēties pret medījumu – šo jauno mednieku apmācību vēlējāmies uzticēt profesionāļiem – Latvijas Mednieku savienībai un Latvijas Mednieku asociācijai.
Paši savukārt būtu bērniem devuši iespēju strādāt ar dabiskiem materiāliem, arī nomedīto zvēru ragiem vai ādu, no kā var izgatavot gan rotaslietas, gan somiņas, naudasmakus u. c. Tas jau sen iekļauts “Zaļo klašu” programmās Skandināvijas valstīs,” skaidro Tauriņš.
“Zaļajā klasē” virtuves skapītī atrodas degvīna glāzes. Kāpēc? Tauriņš stāsta, ka glāzes nopirktas komplektā ar visiem virtuvei nepieciešamajiem traukiem, kas ar piemērotu dizainu caur internetu atrasti Vācijā.
“To apliecina pavadzīmes, kuras varu uzrādīt.” Tomēr viņš noklusē, ka traukus kopā ar glāzēm pircis ar uzņēmuma kredītkarti komandējuma laikā Vācijā.
“”Zaļā klase” atrodas adresē “Rīgas brieži”, tāpēc izvēlējāmies krūzītes, uz kurām ir šī dzīvnieka attēls. Klasē ir virtuve, un tajā trauki ir vajadzīgi gan pašu darbiniekiem, gan ciemiņiem. Te pieredzes apmaiņā jau bijuši kolēģi gan no Austrijas, gan mūsu pašu novadiem.
Pagājušās vasaras nogalē pirms vēlēšanām arī Rīgas domes deputātu kandidāti no dažādām partijām, to vidū arī tie, kuri šobrīd nosaka Rīgai piederošo mežu nākotni. Viņi tika iepazīstināti ar “Zaļās klases” izveidi, darbu, nākotnes plāniem un no šiem traukiem dzēra – tēju, kafiju, ūdeni. Ko nu kurš,” atceras A. Tauriņš.
Labas idejas kalpoja kā aizsegs
Kā projektu “Zaļā klase” vērtē SIA “Rīgas meži” valdes locekle Anita Skudra, kura šobrīd pārņēmusi uzņēmuma vadības grožus?
“No brīnišķīgas idejas par to, kā bērniem mācīt zaļo domāšanu, uzstādot mērķus, lai sabiedrība mainītu savu attieksmi pret dabu un izglītotos šajos jautājumos, diemžēl ir sanācis tā, ka šis labi domātais projekts kalpojis par aizsegu lietām, kas ar šo to nav savienojamas.
Paskatoties uz izdevumiem – naudu, kas iztērēta projektā “Zaļā klase”, tad nesamērīgi lieli izdevumi plānoti tieši būvniecībai, bet, kas attiecas uz izglītojošo daļu, tad līdzekļi nav tērēti.”
Kas notiks tālāk? A. Skudra sola, ka projekts “Zaļā klase” noteikti paliks, bet tam jāatdzimst citā veidolā, runājot par to, kas jādod bērniem, nevis par to, kas jāzina medniekiem, jo rādīt, kā sadala medījumu, nav saistāms ar bērnu izglītošanu.
