Zaļajā pārtikas iepirkumā ik gadu tērē 110–120 miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas. Cik lietderīga ir tās izmantošana? 5
Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijā zaļajā publiskajā pārtikas iepirkumā (ZPI) valsts un pašvaldības ik gadu tērē 110–120 miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas. Cik lietderīga ir tās izmantošana?
Pasūtītāji – valsts un pašvaldības iestādes – drīkst iepirkt vien produktus, kas atbilst nacionālajām pārtikas shēmām, bioloģiskās lauksaimniecības shēmas vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām.
Pavisam nesen Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI) pabeidza pētījumu “Paaugstinātas kvalitātes pārtikas produktu potenciāls zaļajos publiskajos iepirkumos”, ar kura plašāku izklāstu sola iepazīstināt tuvākajā nākotnē.
Ko pētnieki secināja? Visvairāk paaugstinātās kvalitātes produktus (to izejvielas ir pirktas no bioloģiskajiem un integrētajiem audzētājiem, pārstrādes produktam noteikti ir jābūt zaļajai vai bordo karotītei) pērk izglītības iestādes (66,6%).
Ar 2,15 eiro nepietiek
Ar krietnu distanci otrajā vietā paaugstinātas kvalitātes produktu iepirkumos ir bruņotie spēki (15,6%), sociālās aprūpes iestādes (8,6%), kā arī veselības aprūpes iestādes un sodu izciešanas vietas.
Tātad izglītības iestādes – skolas un bērnudārzi – pārtikas produktiem tērē aptuveni 70–80 milj. eiro gadā.
AREI Bioekonomikas nodaļas pētniece Elita Benga atzīst – pērn 1. septembrī valsts noteiktais 2,15 eiro atbalsts viena bērna ēdināšanai jau kļūst nepietiekams tāpēc, ka iepriekšējo 1,42 eiro lielo atbalstu noteica 2008. gadā.
Šajā laikā piena produkti sadārdzinājās par 48%, zivis un zivju produkti – par 38%, graudu pārstrādes produkti – par 30%, bet gaļa un gaļas produkti – par 19%. Izaicinājums ir, vai varēs iepirkt vairāk Latvijā audzētos augļus, dārzeņus un vai pašvaldībai bērnu ēdināšana ir prioritāte, teic E. Benga.
Arī Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ingvilda Grosberga uzsver – produktu cena, darbinieki un viņu atalgojums, enerģijas resursu un nomas maksas sadārdzinājums jau patlaban liekot uzskatīt valsts piešķirto 2,15 eiro lielo ēdināšanas maksu par nepietiekamu.
No ES likumu skatpunkta – publiskajam sektoram būtu jācenšas iepirkt tādus pakalpojumus un produktus, kam dzīves ciklā ir iespējami mazāka ietekme uz vidi, un iepirkums ir jāpielāgo mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) vajadzībām. ES Direktīvā ir paredzēta iespēja veikt iepirkumu sadalīšanu kā obligātu, tātad pirkt atsevišķi noteiktas dārzeņu grupas, augļus, pienu un citus produktus.
Pētnieki ir izpētījuši, ka pārtikas un ēdināšanas produktu iepirkumos galvenokārt uzvar vairumtirdzniecības bāzes. Kāpēc tā? Iemesli ir vairāki: vieglāk ir vienā iepirkumā paredzēt plašu piegādājamo produktu klāstu, nevis rīkot, piemēram, 15 iepirkumus, kas tādējādi apgrūtina MVU dalību konkursā.
Nepietiekamās zināšanas/pieredze (ir jābūt ekspertam daudzās nozarēs, ja vienam speciālistam jāgatavo dokumentācija dažādiem iepirkumu veidiem – būvniecībai, pārtikai –, labi jāpārzina vietējais/lokālais tirgus), kā arī nepietiekami veiktā tirgus izpēte. Proti, pašvaldības iepirkumu speciālists ne vienmēr zina, ko un cik lielā daudzumā ražo novadā, ražotājiem trūkst informācijas par iespēju piedalīties zaļajā iepirkumā.
Aptaujātie mazie ražotāji vērsuši pētnieku uzmanību, ka gadījumā, ja novadā tiks rīkots viens centralizēts iepirkums, viņi dārgo transporta izmaksu un nereti arī nelielā ražoto produktu daudzuma dēļ piegādes nevarētu nodrošināt. Pavisam citādi būtu, ja produkti (dārzeņi, kartupeļi, piena produkti un citi produkti) būtu jāpiegādā vien nedaudzām uzņēmuma tuvumā esošām izglītības iestādēm. Tverot šo samezglojumu vēl plašāk, redzams, ka lielākā daļa ZPI tiek veikti Rīgā un Pierīgā, kas rosina monocentrisku, nevis policentrisku izaugsmi.
Vēl viena iespēja ir kooperācija, tomēr tai lauksaimnieki pārsvarā neuzticas.
Joprojām mēdz maldināt
Liels izaicinājums ir arī līgumā fiksēto un reāli piegādāto produktu izcelsme. Vairumtirdzniecības bāzes iepirkumos par saviem sadarbības partneriem uzrāda vietējos augstas kvalitātes produktu ražotājus, tomēr pēc līguma slēgšanas ar viņiem nesadarbojas. Pārtikas un veterinārais dienests ziņo, ka 2022. gadā pavisam veiktas vairāk nekā 2000 pārbaudes, tomēr ne visās bija iespējams izvērtēt atbilstību ZPI prasībām.
“Vēl aizvien atsevišķos uzņēmumos uz vietas nav pieejama iepirkumu dokumentācija vai uzņēmumā notiek tikai ēdienu izdale un līdz ar to nav informācijas, kuriem no produktiem jābūt paaugstinātas kvalitātes, kā arī iepirkumos netiek piemērotas ZPI prasības. No pārbaudītajiem produktiem iepirkuma tehniskajā specifikācijā noteiktajām paaugstinātas kvalitātes prasībām neatbilda nedaudz mazāk kā 9%.
Pārbaudēs tiek konstatētas arī citas neatbilstības līguma nosacījumiem, toskait – augļi vai dārzeņi nav piegādāti no tehniskajā specifikācijā noteiktā audzētāja vai arī tiem ne uz iepakojuma, ne pavaddokumentos nav norādīta izcelsme, līdz ar to nevar pārliecināties par produkta atbilstību nosacījumiem. Inspektori arī fiksē šādus pārkāpumus: marķējumā vai pavaddokumentos norādīta maldinoša informācija par produkta izcelsmi, bez saskaņojuma ar iepirkuma veicēju mainīts līgumā norādītais produktu ražotājs vai piegādātājs, vai produktu izcelsmes valsts, piegādātie produkti neatbilst specifikācijas produkta aprakstā noteiktajām sastāva, kvalitātes vai iepakojuma prasībām u. c.,” teic PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilga Zepa.
Uzsākot kontroli, 2018. gadā neatbilstības tika konstatētas 80% no veiktajām pārbaudēm, salīdzinoši šobrīd ne vairāk kā 60%. ZPI prasībām neatbilstošu produktu īpatsvars samazinājies no 20 līdz 9%.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
