Zaļā gaisma koridora galā? 0
Kad izmeklējumu rezultāti pēc krūts, dzemdes kakla vai kolorektālā vēža skrīninga rada aizdomas par onkoloģisku slimību, šiem pacientiem turpmākie izmeklējumi pienākas ārpus kopējās rindas. Tāpēc lieto zaļā koridora jēdzienu, lai gan ne pacientiem, ne visām ārstniecības personām ir skaidrs, kā un kad to izmantot.
Pēdējos 10 gados Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs mirstība no vēža samazinās vidēji par 1%, turpretī Latvijā šajā statistikā nekas nemainās. Speciālisti pārliecināti, ka ES mirstības samazinājums ir agrīnas diagnostikas dēļ. Rietumvalstīs krūts audzējus atklāj 1. vai 2. stadijā, jo bieži vien sievietes pašas tos satausta un neatliek vizīti pie ārsta. Turklāt šajā brīdī ārstēšana vēl ir ļoti saudzīga. Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Eglītis apstiprina – arī Latvijā sekmīgi veic operācijas, pēc kurām nepaliek ne kosmētisks, ne estētisks defekts.
Tomēr Latvijā mērķi nesasniedz pat valsts apmaksātie izmeklējumi. Pērn dzemdes kakla vēža skrīningam atsaucās tikai 28% uzaicinājuma vēstules saņēmušo sieviešu, krūts vēža skrīningam – ap 36%. Vēl mazāk – vien ap 10,5% – abu dzimumu pārstāvji ir veikuši zarnu vēža skrīningu. Zemās atsaucības iemesliem ir ne mazums aizbildinājumu. Vieni ir aizņemti darbā, citi – ar karjeru, bērniem u. tml., veselības pārbaudi atliekot uz vēlāku laiku. Citi neiet uz izmeklējumiem bailēs dzirdēt šausminošu diagnozi. Trešajā grupā ir tie, kuri domā – gan jau tāpat viss būs kārtībā.
Dažkārt viss patiešām beidzas labi – skrīningā laikus var atklāt pavisam neliela izmēra audzējus. Tos iespējams veiksmīgi operēt, bet, ja šo brīdi novilcina, ir sāpes, ciešanas, smaga, ilgstoša ārstēšana, iznākums nav vairs tik labvēlīgs.
Mērķis – veselība – ir gan valsts finansētajai skrīninga programmai, gan tā sauktā zaļā koridora ieviešanai tiem pacientiem, kuriem izmeklējumu laikā atklāj vēzi vai ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu. Šiem cilvēkiem formāli garantētas iespējas bez rindas un ārpus ārstniecības iestāžu kvotām veikt papildu pārbaudes un sākt ārstēšanu. Tālab jāsaņem ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījums, obligāti norādot, ka izmeklējumi nepieciešami pēc vēža skrīninga veikšanas. Tas īpaši jāuzsver, arī piesakot šo izmeklējumu medicīnas iestādes reģistratūrā. Tomēr likumsakarīgi, ka līdz ar zemu atsaucību skrīningam ir arī maz pacientu, kam vajag zaļā koridora priekšrocības. Eksperte veselības aprūpes jautājumos, bijusī Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule norāda uz vēl vienu būtisku trūkumu – ne visas sievietes, kuras izmantojušas krūts vai dzemdes kakla vēža skrīninga iespējas, pēcāk interesējas par izmeklējuma rezultātiem. Medicīnas iestādei vai ārstam nav pienākuma par to informēt pacienti. Izmeklējumu rezultāti nenonāk arī pie viņas ģimenes ārsta, kurš vajadzības gadījumā varētu pacientei izsniegt nosūtījumus tālākiem izmeklējumiem un novirzīt pa zaļo koridoru.
Diemžēl ārpus rindas nekādu priekšrocību nav pacientiem, kuriem aizdomas par krūts, dzemdes kakla vai zarnu vēzi nav vis atklātas skrīninga izmeklējuma laikā, bet veicot citus izmeklējumus, kā arī citas lokalizācijas vēža atradnēs. Tāpat valsts neaprūpētas ir sievietes pēc 69 gadu vecuma – dzemdes kakla un krūts vēža profilaktiskās pārbaudes viņām jāveic par saviem līdzekļiem. Tiesa, šogad onkologa vai hematologa pirmā konsultācija pacientam ar ģimenes ārsta nosūtījumu, veiktiem izmeklējumiem un jau noteiktu diagnozi ir jānodrošina desmit darba dienu laikā. Bet, lai nonāktu pie diagnozes, dažkārt paiet mēneši, jo tik garas ir rindas uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem.
No valsts redzesloka, līdz ar to arī no zaļā koridora izkrīt pacientes, kuras apmeklē privātprakses ginekologus un veselības aprūpes iestādes, kam nav līgumattiecību ar valsti. Līdz ar to informācija par viņām veiktajiem izmeklējumiem un to rezultāti nenonāk ne valsts, ne ģimenes ārstu ziņā. To, iespējams, varētu atrisināt e-veselības sistēmas drīzāka ieviešana. Bet pašlaik?
Ģimenes ārstiem ir pieejama informācija, kurām sievietēm ir nosūtītas uzaicinājuma vēstules, viņi var izsekot, vai šīs sievietes ir apmeklējušas krūts vēža vai dzemdes kakla skrīningu. Lai veicinātu vēža atklāšanu, Veselības ministrija plāno mudināt ģimenes ārstus aktīvāk sekot savu pacientu veselības stāvoklim, paredzot finansiālu motivāciju – dāsnākus kvalitātes maksājumus par katru agrīni (1. – 2. stadijā) diagnosticētu audzēju. Esot doma ieviest arī mīnusprēmijas par katru beidzamajās stadijās diagnosticētu audzēju.
