Zaļā gaisma Baidena komandai. Kā notiek oficiālais varas pārejas process? 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējušā demokrāta Džo Baidena komanda saņēmusi par varas tranzītu atbildīgās ASV Vispārējo pakalpojumu pārvaldes (GSA) vadītājas Emīlijas Mērfijas vēstuli, kurā atzīta Baidena uzvara.
Līdz ar to beidzot sācies oficiālais varas pārejas process no republikāņa Donalda Trampa administrācijas pie Baidena. Procesu uz divām nedēļām bija aizkavējusi Trampa liegšanās atzīt sakāvi. Tramps, lai arī neapstrīd GSA lēmumu, turpina apgalvot, ka vēlēšanas “nozagtas”.
GSA vadītājas vēstule nosūtīta pirmdienas pēcpusdienā, apstiprinot Baidena tiesības izmantot pārvaldes resursus un pakalpojumus. GSA ir valsts iestāde, kas atbildīga par varas nodošanas un pieņemšanas procesa koordināciju, mainoties prezidentu administrācijai.
Tramps “Twitter” kontā negribīgi atzinis, ka piekrīt institūcijas lēmumam, taču to darot ne tādēļ, ka atzīst zaudējumu, bet tāpēc, ka tā labāk valstij: “Es vēlos pateikties Emīlijai Mērfijai no GSA par viņas stingro uzticību un lojalitāti mūsu valstij. Viņa tika vajāta, apdraudēta un pakļauta vardarbībai – un es nevēlos redzēt, ka tas notiek ar viņu, viņas ģimeni vai GSA darbiniekiem.
Mūsu lieta SPĒCĪGI turpinās, mēs turpināsim uzturēt cīņu, un es ticu, ka mēs uzvarēsim! Tomēr mūsu valsts labākajās interesēs es iesaku Emīlijai un viņas komandai darīt to, kas ir jādara attiecībā uz sākuma protokoliem, un savai komandai es esmu pateicis darīt to pašu.”
Novērotāji aizrāda, ka Trampam jāpatur prātā – šķēršļu likšana varas maiņas procesam, ko reglamentē 1963. gadā pieņemtais īpašais likums, nozīmētu šī likuma pārkāpumu, kas savukārt tiek traktēts kā nopietns ASV valsts un tās pilsoņu drošības un labklājības apdraudējums.
Mērfija, kuru amatā savulaik iecēla Tramps, uzsvērusi, ka lēmums sākt pārejas procesu pieņemts pilnīgi patstāvīgi. “Lūdzu, jums jāzina, ka pie sava lēmuma nonācu patstāvīgi, balstoties likumā un esošajos faktos. Es nekad neesmu tikusi pakļauta tiešam vai netiešam spiedienam no kādas izpildvaras amatpersonas puses – ieskaitot tās, kas strādā Baltajā namā vai GSA, – attiecībā uz mana lēmuma būtību vai termiņiem. Lai būtu skaidrs, es neesmu saņēmusi nekādas norādes kavēt lēmuma pieņemšanu,” teikts telekompānijas CNN rokās nonākušajā Mērfijas vēstulē Baidenam.
Baidens nosauc komandu
Baidena komandai tagad ir pieejami 6,3 miljoni dolāru, kas GSA paredzēti gludai varas pārejai no viena prezidenta pie otra. Jaunā ASV prezidenta līdzstrādnieki nu drīkst oficiāli tikties un komunicēt ar esošās valdības, kā arī specdienestu amatpersonām, pieņemt darbā personas valsts pārvaldes aparātam – pirms GSA vadītājas slēdziena tas bija liegts.
Johanness Abrahams, kurš vada pilnvaru pārejas procesu Baidena komandā, informējis par pārejas amatpersonu tikšanos ar federālajām amatpersonām jau tuvākajās dienās. Abrahams norādījis, ka jāapspriež jautājumi, kas saistās ar Covid-19 pandēmiju, vakcinācijas plāniem, jāsaņem pilna atskaite par ASV nacionālās drošības situāciju un jāgūst pilnīgs priekšstats “par Trampa administrācijas centieniem iztukšot valdības aģentūras”.
Oficiālās atļaujas aizkavēšanās nav traucējusi Baidenam izraudzīties kandidātus valsts aparātam vēl pirms GSA sprieduma. Pirmdien kā potenciālais ASV Valsts departamenta vadītājs nosaukts agrākais valsts sekretāra vietnieks prezidenta Baraka Obamas administrācijā Entonijs Blinkens.
Par Baidena padomnieku nacionālās drošības jautājumos kļūs viņa padomnieks no laikiem, kad Baidens pildīja viceprezidenta pienākumus Obamas administrācijā, Džeiks Salivans. ASV Nacionālā izlūkdienesta priekšgalā iecels agrāko Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktora vietnieci un Obamas padomnieka nacionālās drošības jautājumos vietnieci Evrilu Heinsu.
Tāpat agrākais valsts sekretāra vietnieks iekšējās drošības lietās Alehandro Majorkass būs iekšējās drošības ministrs, bet bijušais valsts sekretārs Džons Kerijs – īpašais prezidenta vēstnieks klimata jautājumos.
Trampa spītība
Tramps arī pirmdien turpināja apgalvot, ka Baidens un demokrāti 3. novembra vēlēšanās uzvarējuši, tikai pateicoties “masveida falsifikācijām”. Šīs esot bijušas “viskorumpētākās vēlēšanas Amerikas politiskajā vēsturē”. Tādi paziņojumi skan par spīti faktam, ka tiesas dažādos štatos jau noraidījušas vairāk nekā 30 Trampa juristu iesniegtās sūdzības, nedēļas sākumā vēlēšanu iznākums oficiāli apstiprināts arī Mičiganas štatā, kur Trampa ļaudis mēģināja nobremzēt apstiprināšanas procesu, taču tam nepiekrita pat štata republikāņu amatpersonas.
Mičiganā Baidens uzvarēja ar 155 000 balsu pārsvaru – desmit reižu lielāku par to, kādu šajā štatā Tramps ieguva 2016. gada vēlēšanās. Tāpat rezultātus pagājušajā piektdienā ratificējusi Džordžija, kurā arī bija mēģinājumi apturēt balsu pārskaitīšanu, jo Trampa juristi apgalvoja, ka vēl nepieciešams salīdzināt parakstus – vai vēlētāja autogrāfs pa pastu sūtītajā biļetenā un vēlētāju reģistrā sakrīt.
Oficiālie vēlēšanu rezultāti ASV vēl nav izziņoti, taču Baidens savu sāncensi pārspējis vismaz par sešiem miljoniem balsu. Baidens sev nodrošinājis 306 elektoru balsis, kamēr Tramps – 232. Kā zināms, galīgo lēmumu par uzvarētāju pieņem Elektoru kolēģija. Prognozē, ka jaunais ASV prezidents Džo Baidens amata zvērestu dos 2021. gada 20. janvārī.
