“Vecsiljāņi”: OIK vietā jārod cits risinājums 1
Saimniecības “Vecsiljāņi” saimnieks Juris Sprukulis atbalsta OIK atcelšanu, taču tā vietā jārod cits risinājums tiem lauksaimniekiem, kas izveidojuši biogāzes stacijas un nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu.
“Esmu par OIK atcelšanu kā tādu, jo pēc būtības šis pasākums ir šķērsām izgudrots. Proti, tagad visa sabiedrība maksā faktiski par OIK, ko veido 70% dabasgāzes no Krievijas, un tas ir absurds,” pauž Juris Sprukulis. Tomēr jārod risinājums ražojošajiem lauksaimniekiem, kas investējuši biogāzes stacijās un saražoto izmanto pilna cikla nodrošināšanai.
“Lauksaimniecības uzņēmumi – tādi kā mēs – biogāzes stacijas uzbūvēja speciālas programmas ietvaros, ko izsludināja Zemkopības ministrija, un mums kā lauksaimniekiem ar lielu lopu skaitu valsts parādīja virzienu, sakot – tas ir pareizais ceļš. Uzskatu, ka tas bija pareizi no Zemkopības ministrijas puses. Arī Rietumeiropas piemēri ar biogāzes stacijām lopkopības uzņēmumos par to liecināja. Pirms pieciem gadiem palielinājām ražošanu, aizņemoties bankā prāvas summas, palielinājām piena ražošanu – no 250 līdz 500 slaucamām govīm,” stāsta J. Sprukulis.
“Vecsiljāņos” izveidots noslēgts ražošanas cikls, kur viena no sadaļām ir biogāzes ražošana. Tieši pateicoties biogāzei, šo ciklu izdevies izveidot. “Visu, ko izaudzējam saimniecībā – graudus, zāli, kukurūzas skābbarību –, dodam govīm, tās savukārt dod pienu, bet tajā pašā laikā diennaktī rodas 80 tonnas kūtsmēslu. Tos pārstrādājot, rodas sausais digestāts, ko izmantojam govīm pakaišiem, kas atkal iet ražošanai un biogāzei, tādējādi visu pārstrādājot,” par savu saimniekošanu stāsta saimnieks.
Ja OIK tiks atcelts un spēles noteikumi mainīti, “Vecsiljāņi” apturēs biogāzes ražošanu. Tas var nozīmēt problēmas ar bankām – būs jāatmaksā ieguldītās investīcijas biogāzes stacijā, un ļoti lielas izmaiņas ražošanā.
Bez tam no 50 strādājošajiem nāksies atlaist septiņus. Izvērtējot ražošanas bilanci, Juris Sprukulis stāsta, ka, atbrīvojot septiņus strādājošos, atlikušajā atbalsta periodā valsts nodokļos nesaņems ap 200 tūkstošu eiro, bet no ražošanas nodokļos netiks nomaksāts teju miljons, proti, 970 tūkstoši eiro.
Ja valsts, kas ir uzņēmusies saistības pret uzņēmējiem, lauzīs līgumus, nozarē strādājošie komersanti plāno sākt tiesvedību. “Vecsiljāņu” saimnieks lēš, ka viņa saimniecība tiesas ceļā varētu prasīt pusotru miljonu eiro neatgūto investīciju, kas pēc pašreizējās bilances attiecināmas tieši uz biogāzi.
Saimnieks arī atgādina valsts saistības pret Eiropas Savienību, kas attiecas uz siltumnīcefektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas samazināšanu. Ja tiks likvidētas biogāzes stacijas, valstij nāksies risināt kūtsmēslu jautājumu, jo zemnieki tos uzglabās kā organiskus kūtsmēslus, attiecīgi pieaugs SEG emisija. Tieši biogāzes stacija palīdz risināt emisijas jautājumu, t. sk. amonjaka emisijas, bet, sistēmu likvidējot, problēma saasināsies.
Jāatgādina, ka lauksaimnieki ir vieni no lielākajiem SEG emisiju radītājiem. Pēc 2020. gada Latvijai ir jānodrošina SEG emisiju samazinājums par 6%, taču, ražošanai attīstoties, jau pašlaik vērojams 25% kāpums. Turklāt Eiropā svarīgs ir uzstādījums nodrošināt pilnu barības aprites ciklu.
