Zaļā enerģētika Latvijā – neizmantotās un sagandētās iespējas 0
Piecu rakstu sērijā esam dziļāk ieskatījušies Latvijas zaļās enerģētikas realitātē, vīzijā un problēmās, kas ļāvis izdarīt dažādus secinājumus.
Zaļā gaisma vējam un Saulei
Subsīdijas zaļajai enerģijai ir nepieciešamas. Zaļo enerģiju subsidē visā Eiropā, un tas ir absolūti loģisks veids, kā palīdzēt attīstīt ražošanu, kas nākotnē ļaus atteikties no naftas, dabasgāzes un oglēm. Labā ziņa ir tā, ka jau šobrīd brīžiem vēja enerģija un saules enerģija ir lētāka par fosilajiem resursiem. Tuvā nākotnē subsīdijas vēja parkiem un saules enerģijai vairs nebūs nepieciešamas. Jau šobrīd Latvijā grib ienākt vēja parku attīstītājs, kas var saražot elektrību bez valsts atbalsta.
Vēja parki ir tuvākā enerģētiskā nākotne gan izmaksu, gan klimata ziņā. Diemžēl Latvijā ar vēju saražo nepilnus 70 MW enerģijas, kas ir pat noziedzīgi mazs apjoms. Bet varētu 1200 MW. Mēs pavisam vienkārši varētu kļūt arī par elektroenerģijas eksportētāju, par kādu ar konkrētu enerģētisko politiku kļuvusi, piemēram, Zviedrija. Attīstot vēja parkus, mēs ne tikai spētu eksportēt elektrību, bet arī izpildīt klimata mērķus.
Saules enerģija ir otrs enerģijas avots, par kuru jau šobrīd jādomā arvien aktīvāk. To pierāda gan “Salaspils siltuma” veiksmīgais piemērs, gan vairāku zemnieku saimniecību pozitīvais novērtējums.
Mazie HES būtiski jāizvērtē
Hidroelektrostacijas ir jāsadala lielajās un mazajās. Uz Daugavas esošās HES ir ļoti nozīmīgas Latvijas enerģētikā. Tās nodrošina ļoti lielu Latvijā saražotās elektrības daudzumu. Jā, šī elektrība ir saražota, neatgriezeniski ietekmējot vidi, taču nojaukšanas vietā gudrāk noteikti būtu domāt par zivju ceļu īstenošanu pie Rīgas HES. Kamēr tādu nav, tikmēr nav jēgas arī no jau izbūvētā zivju ceļa pie Ķeguma HES.
Mazās HES ir vismazāk nepieciešamais enerģijas ražošanas veids Latvijā. Subsīdijas tiek saņemtas lielas, atdeve ir niecīga, bet iespaids uz dabu – ievērojams. Tikai trijās mazajās HES izveidoti zivju ceļi, kuri turklāt nav efektīvi. Būtu nopietni jādomā un jāpēta, kuras mazās HES ir likvidējamas.
Vēl viena HES nav nepieciešama gan no ekonomiskā, gan sociālā, gan vides aspekta.
TEC apburtais loks
Rīgas termoelektrostacijas (TEC) ir kā koks ar diviem galiem. Pirmkārt, valsts atbalsts, kas ņemts no tās pašas kulītes, no kuras barota īsta zaļā enerģija, ir nonsenss, kas vismaz jāizbeidz esošajā redakcijā. Šī situācija atbalstu zaļajai enerģijai tautas acīs padarījusi par bubuli, kaut gan lielākā daļa subsīdiju šo gadu laikā aizgājusi tieši dabasgāzes darbinātajām Rīgas TEC stacijām.
Otrkārt, TEC ir nepieciešams. To pierāda arī Rīgas Tehniskās universitātes pētījums, kurā secināts, ka bez TEC gan pieaugtu elektrības rēķini, gan samazinātos enerģētiskā drošība. Tomēr tajā pašā laikā secināts, ka atbalsta apjomu var samazināt par 25%, “Latvenergo” finanšu rādītājiem būtiski no tā neciešot.
TEC situācija izveidojusi apburto loku. Atbalsts TEC tiešā mērā ietekmē “Latvenergo” peļņu. Ja atbalsta nebūs, uzņēmums gūs mazāku peļņu. Jo mazāka peļņa, jo mazākas dividendes varēs izņemt uzņēmuma akcionārs – Latvijas valsts. Tas savukārt nozīmē, ka būs mazāk līdzekļu, ko novirzīt dažādiem mērķiem, piemēram, skolotāju vai mediķu algām. Taču, lai šo lielo peļņu iegūtu, cilvēkiem nākas maksāt par TEC subsīdijām. Tādējādi TEC ar vienu roku dod, bet ar otru roku – ņem. No 2021. gada OIK plānots uzlikt uz budžeta pleciem, kas nenozīmē OIK atcelšanu, par ko runāja gada sākumā. Tas nozīmē subsīdiju uzlikšanu uz to pašu cilvēku pleciem, tikai mazliet citādākā veidā.
Biomasas un biogāzes koģenerācijas stacijām nākotne nav tik spoža, jo tās nekad nespēs darboties bez subsīdijām. Taču nevar nenovērtēt to nozīmi valsts enerģētikā. Bez koģenerācijas stacijām Latvijā būtu ievērojami augstāki rēķini gan par elektrību, gan siltumenerģiju. Nedrīkst pieļaut koģenerācijas staciju saražotās siltumenerģijas nelietderīgu izmantošanu.
