Pārmaiņas ir sākušās! Pirmo reizi ES no atjaunīgajiem energoresursiem ir ticis saražots vairāk elektroenerģijas nekā no fosilajiem 12
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā gadā pirmo reizi Eiropas Savienībā no atjaunīgajiem energoresursiem ir ticis saražots vairāk elektroenerģijas nekā no fosilajiem.
Kā apgalvots domnīcas “Ember” pētījumā, saules, vēja, ūdens un citu atjaunīgo avotu izmantošanas apjoms pērn sasniedzis 38 procentus, ogļu un gāzes īpatsvars bijis par vienu procentu mazāks, bet atlikusī, respektīvi, ceturtā, daļa elektrības, saražota atomelektrostacijās.
Pārmaiņas tikai sākušās
Iepriekš minētais apliecina, ka Eiropas Zaļā kursa ietvaros ir iezīmējušās svarīgas pārmaiņas. Tomēr tās diezgan daudzu novērotāju uztverē nav pietiekami visaptverošas.
Patlaban atjaunīgie resursi veido piekto daļu no ES enerģētikas nozarei kopumā nepieciešamā, bet tuvākajos desmit gados šo pienesumu vajadzētu dubultot, ņemot vērā nesen decembrī izvirzīto jauno starpposma mērķi, proti, līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada rādītājiem.
Nerunājot par galveno mērķi – sasniegt klimatneitralitāti līdz gadsimta vidum.
Konkrēti elektrības ražošanas jomā būtiski pieaugusi saules un vēja izmantošana, un šie divi avoti nodrošina ap divdesmit procentiem ES patērētās elektroenerģijas.
Taču pastāv krasas atšķirības starp pirmrindnieci Dāniju (62%), kur attiecīgās jaudas ir strauji kāpinātas, un vairākām valstīm (Itāliju, Portugāli, Rumāniju u. c.), kur infrastruktūras attīstība jau ilgstoši iestrēgusi.
Jābeidz kurināt ogles
Viens no steidzamākajiem uzdevumiem ir pārtraukt ogļu kurināmā lietošanu. Piemēram, Nīderlandē un Spānijā to izdevies samazināt uz pusi, tikmēr Polijā kritums ir tikai astoņi procenti.
Jāpiebilst, ka šīs nedēļas sākumā Katovicē noritēja Polijas valdības ministru tikšanās ar ieinteresēto kalnrūpniecības arodbiedrību pārstāvjiem, lai apspriestu strādājošo sociālās prasības saistībā ar raktuvju paredzēto slēgšanu, kas savukārt ietekmēs visa Silēzijas novada nākotni.
Pārkārtojumi izmaksās ārkārtīgi dārgi, tāpēc sarunas pārsvarā notiek par Polijai atvēlētās ES fondu naudas piešķīrumiem Silēzijai, un vienošanās labākajā gadījumā gaidāma februāra vidū.
Piesārņojošais transports
Pārmaiņas neizbēgami skars arī autobūvi un sauszemes transporta tīklus. Saskaņā ar Eiropas auto rūpnieku asociācijas datiem šobrīd ES kravu pārvadājumu tirgū iesaistītas apmēram 6,2 miljoni lieltonnāžas jeb smago automašīnu (visvairāk – 1,2 miljoni – reģistrēti Polijā), ko galvenokārt darbina dīzeļdegviela.
Tikai aptuveni 2300 kravas transporta līdzekļus var uzskatīt par zaļiem, kas nerada oglekļa izmešus. Bet, kā aplēsts, vajadzēs simtkārt vairāk, lai īstenotu 2030. gada starpposma mērķi.
Citiem vārdiem, ātri jāpievēršas elektrisko un hibrīda transportlīdzekļu masveida izlaidei, ko vairāk vai mazāk veiksmīgi jau dara vieglo automašīnu ražotāji. Tam atkal ir nepieciešami atbilstoši ieguldījumi un jauna veida “paneiropas mēroga infrastruktūra”, kādu prasa nozares uzņēmēji.
Pastāv vairākas ES valstis vienojošs projekts par elektroauto bateriju ražošanu, kuru vēriena ziņā salīdzina ar “Airbus” un kuru jau sāk iedzīvināt Francijas konsorcijs “ACC” un Zviedrijas “Northvolt”. Tas varētu mazināt atkarību no Āzijas piegādēm. “Uz spēles ir likta Eiropas suverenitāte,” kā šajā sakarā teicis Emanuels Makrons.
Taču iezogas vēl cita problēma, un tā, iespējams, liks sevi manīt, kad Īlona Maska uzņēmums “Tesla” atvērs Berlīnes apkārtnē ražotni, kura laidīs apgrozībā ne vien 500 000 automašīnas gadā, bet tāpat – un varbūt pat daudz lielākā apjomā – baterijas, kas ieplūdīs Eiropas tirgū.
Un izkonkurēs vietējo produktu, jo amerikāņu tehnoloģijas ir vairāk attīstītas un elektroauto aprīkojuma ražošanas izmaksas krietni zemākas. Var arī sacīt – eiropiešu investīcijas pētniecībā un inovācijās bijušas pārāk pieticīgas.
Covid-19 palīdzēja
Atgriežoties pie “Ember” ziņojumiem, jāsecina, ka domnīcas fiksētās tendences 2020. gada pirmajā pusgadā (par kurām arī rakstījām) izskatījās cerīgākas nekā otrajā, kuru iespaidoja Covid-19 atkārtots uzliesmojums.
Dažādu ierobežojumu dēļ pieprasījums pēc elektroenerģijas saruka, līdzīgi kā saruka ogļu termoelektrostaciju un atomelektrostaciju ģenerētā jauda, bet dabasgāze, kļūdama par nosacīti lētu fosilo kurināmo, nedaudz atguva pozīcijas, kaut gan visumā arī izrādījās mazāk pieprasīta.
Tāpēc netrūkst ekspertu, kas apšauba “Nord Stream-2” lietderību un rentabilitāti. Neaizmirstot, ka Eiropas Zaļais kurss un bieži piesauktā suverenitāte savstarpēji saistīti.
