Zaļā ceļa rādītāji: straujākās izmaiņas gaidāmas tieši autobūvē un auto tirdzniecībā 8
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Komisija 14. jūlijā nāca klajā ar visaptverošu Zaļo paketi jeb jauniem tiesību aktu priekšlikumiem “Fit for 55”. Tie ir saistīti ar mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Lai 21. gadsimta vidū sasniegtu klimatneitralitāti.
Pagājušajā mēnesī Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinātais Klimata akts padara piecdesmit piecu procentu mērķrādītāju saistošu.
Taču komisijas agrāk izdarītās aplēses liecina, ka šobrīd Eiropas Savienības rīcībā esošie instrumenti nav pietiekami, jo tie neļautu 2050. gadā panākt izvirzīto klimatneitralitātes mērķi. Tāpēc likumos iestrādājami skaidrāki orientieri.
Mezglu punkti
Būtiskākās pārmaiņas un arī sekas varētu izrietēt no ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) reformas.
Komisijas priekšlikumi paredz sašaurināt apritē esošo kvotu apjomu un atteikties no bezmaksas kvotām (veido ap 40%), kas tiek piešķirtas vairākām nozarēm, piemēram, tērauda un alumīnija vai cementa ražotnēm un naftas pārstrādes uzņēmumiem.
Ekspertu vērtējumā bezmaksas kvotas nav savienojamas ar ieviešamo Oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, kas ir vērsts pret t. s. oglekļa emisiju pārnesi un tiks piemērots importa precēm no valstīm, kur ražošanas procesā nav jāievēro ES mērauklām atbilstoši dekarbonizācijas standarti.
Abu šo mehānismu vienlaicīgs pielietojums var nonākt pretrunā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumiem.
Tāpat komisija iesaka pakļaut oglekļa tirgus prasībām aviācijas nozari un kuģniecību, kā arī izveidot no 2026. gada “atsevišķu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu autotransporta degvielas un ēku kurināmā izplatīšanai”.
Minētais priekšlikums ir izraisījis varbūt visvairāk iebildumu, jo novedīs pie cenu kāpuma.
Kaut gan pastāv nosacījums, ka “noteikta daļa ieņēmumu no jaunās autotransportam un ēkām paredzētās sistēmas būtu jāvelta tam, lai novērstu iespējamo sociālo ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem”.
Straujākās pārmaiņas gaidāmas tieši autobūves un auto tirdzniecības sektorā. Tiek ierosināts līdz 2030. gadam samazināt vieglo automobiļu radītās CO2 emisijas par 55% un furgonu emisijas par 50%, bet 2035. gadā jauniem vieglajiem automobiļiem vispār jāpārstāj emitēt CO2.
Tas faktiski nozīmē aizliegumu pārdot automašīnas ar iekšdedzes dzinēju.
Lai nodrošinātu pāreju uz bezemisiju braucamrīkiem, pārskatītajā Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulā tiks noteikts, ka “lielākajās maģistrālēs” jāuzstāda “uzlādes un uzpildes punkti: ik pēc 60 km elektrouzlādei un ik pēc 150 km ūdeņraža uzpildei”.
Diezgan daudzi un pirmām kārtām auto rūpnieki un izplatītāji tomēr apšauba šīs ieceres atbilstību realitātei.
Kopā un atsevišķi
Formāli ņemot, 2030. gadam izvirzītais mērķis par piecdesmit pieciem procentiem ir kolektīvs un katras dalībvalsts plānotais ieguldījums nav saistošā veidā fiksēts.
Tāpēc Kopīgo centienu regulā tiks vairāk konkretizēti sasniedzamie emisiju samazināšanas radītāji atsevišķos sektoros, “atzīstot katras dalībvalsts dažādos sākumpunktus un iespējas”.
Minētā tēma par kolektīvo un individuālo atbildību līdz šim arī bijusi diskusiju iemesls.
Ziemeļvalstis, kuras jau ieguldījušas cīņā ar klimata pārmaiņām ievērojamus līdzekļus, gribētu redzēt līdzvērtīgus pūliņus citu izpildījumā, savukārt citi, piemēram, Polija, ir gluži pretējās domās.
Galvenais tomēr būs kopējais devums, tāpēc vērts pieminēt vēl dažus skaitļus. Enerģijas ražošanas un izmantošanas jomā (trīs ceturtdaļas no ES emisijām) paredzēts līdz 2030. gadam panākt, lai 40% enerģijas ieguves balstītos uz atjaunīgajiem avotiem.
Energoefektivitātes direktīvā būs noteikts, ka publiskā sektora ietvaros ik gadus renovējami 3% ēku.
Būvniecības nozarē tādējādi varētu rasties 160 000 “zaļo darba vietu”. Līdz 2035. gadam eiropiešiem būtu jāsasniedz klimatneitralitāte zemes izmantošanā, mežsaimniecībā un lauksaimniecībā.
Gatavi mērķrādītājam?
Kā jau ierasts, vēl pirms “Fit for 55” publiskošanas labi informētajos medijos parādījās gan atbalsts, gan šaubas un kritika. Daži automobiļu ražošanas biznesā iesaistītie uzbūra visai apokaliptiskas nākotnes ainas.
Jāpiezīmē, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons nedēļas sākumā tikās ar nozares pārstāvjiem un apņēmās Briselē aizstāvēt hibrīda automašīnu mūža pagarināšanu.
Valstis, kurās ir attīstīts tūrisms, tajā skaitā Spānija, Portugāle un Grieķija, nepavisam nav iepriecinātas par ETS nosacījumu piemērošanu ES iekšējiem aviopārvadājumiem.
Radikālās nevalstiskās organizācijas izceļas ar skarbiem vērtējumiem – “Greenpeace” pat nodēvējusi šos priekšlikumus par “svētku uguņošanu virs atkritumu izgāztuves”.
Bet pārsvarā satraukums izskan sakarā ar sabiedrībā iespējamo spriedzi, kādu varētu izprovocēt cenu celšanās. Komisijas ierosinājums izveidot Klimata sociālo fondu, kas tiktu finansēts no ES budžeta, skeptiķus nepārliecina.
Tādu netrūkst arī valdošajās politiskajās aprindās, tāpēc jāprognozē asas diskusijas gan Eiropas Parlamentā, gan Padomē, kuras varētu ilgt divus vai pat trīs gadus.
Turklāt Eiropa nav vienīgā spēlētāja – ES rada astoņus procentus no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām, bet atvēl trešdaļu finansējuma, kas pasaulē tiek izmantots cīņai ar šo parādību.
Būs nepieciešama, mūsdienīgi izsakoties, globālās klimatrīcības kāpināšana. Respektīvi, vajadzēs vēl arī daudz ko darīt.
Viedokļi
Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja: “Fosilā kurināmā ekonomika ir nonākusi galapunktā. Mēs vēlamies nākamajai paaudzei atstāt veselīgu planētu, kā arī labas darbavietas un izaugsmi, kas nedara pāri dabai.
Eiropas Zaļais kurss ir mūsu izaugsmes stratēģija, kas virza mūs uz dekarbonizētu ekonomiku. Eiropa bija pirmā pasaules daļa, kas paziņoja, ka būs klimatneitrāla līdz 2050. gadam, un tagad mēs esam pirmie, kuriem ir konkrēts plāns.”
Franss Timmermanss, EK priekšsēdētājas pirmais izpildvietnieks jautājumos par Eiropas Zaļo kursu: “Šī ir izšķirīgā desmitgade cīņā pret klimata un biodaudzveidības krīzēm. Eiropas Savienība ir noteikusi vērienīgus mērķrādītājus, šodien mēs nākam klajā ar iecerēm, kā tos sasniegt. Lai nākotne būtu zaļa un veselīga visiem, ievērojamas pūles jāpieliek visās nozarēs un dalībvalstīs.”
Kadri Simsone, EK enerģētikas komisāre: “Zaļā kursa mērķu sasniegšana nebūs iespējama, ja nepārveidosim mūsu energosistēmu – tā rada lielāko daļu no mūsu emisijām. Lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, mums atjaunīgo energoresursu evolūcija ir jāpārvērš revolūcijā un jānodrošina, ka ceļā uz mērķi enerģija netiek izšķērdēta. Šodien iesniegtajos priekšlikumos ir izvirzīti vērienīgi mērķi, likvidēti šķēršļi un izveidoti stimuli, lai mēs vēl ātrāk virzītos uz bezemisiju energosistēmu.”
