Zakulis: jādara viss, lai neatkārtotos “Krājbankas” gadījums 0
Ir jādara viss, lai neatkārtotos tādi gadījumi kā ar “Latvijas Krājbanku”, kuras darbība tika apturēta, ceturtdien žurnālā “Ir” publicētā sarunā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja amata kandidāts Kristaps Zakulis.
Pēc Zakuļa teiktā, galvenos uzdevumus FKTK jaunais vadītājs ir mantojis no pērnā gada – tos noteikusi “Latvijas Krājbanka” un baumas.
“Krājbankas gadījums ir interesants no visām pusēm. Negatīvā pieredze tagad ir, un jāizdara viss, lai nebūtu tāda līmeņa nākamā gadījuma. (..) Latvija vienu pēc otra pārdzīvo banku [krahu], vajadzētu tam pielikt punktu,” viņš sacīja, piebilstot, ka krīzes menedžmenta lielākā māksla ir izdarīt visus mājas darbus pēc tam, kad saspringtākais brīdis garām.
Atbildot uz jautājumu, vai uzraugs “Latvijas Krājbankas” gadījumu varēja novērst un nelikumīgos darījumus – korespondējošos kontos esošās naudas ieķīlāšanu – nepieļaut, Zakulis norādīja, ka bankas pārzina uzraudzības vidi un to, kā palikt nepamanītiem. Vienlaikus sabiedrība prasa atbildību no uzrauga un nevēlas kraha atkārtošanos. “Esmu par to, ka šīm pozīcijām kaut kur jāsaiet kopā, jāatrod kopēja izpratne,” viņš teica, skaidrojot, ka uzraudzībai jāpaliek samērīgai, tomēr lielajām bankām prasības varētu būt stingrākas.
“Kamēr spēlējies ar saviem miljoniem – uz priekšu, dari to, ieguldi mašīnās, pērc ražotni vai vēl ko. Tikko savus darījumus sāc finansēt ar citu naudu, tad ir skatīšanās uz pirkstiem,” skaidroja FKTK priekšsēdētāja amata kandidāts
Par savu otro lielo uzdevumu viņš minēja “Latvijas nacionālā sporta – brīvdienās stāvēt [rindās] pie bankomātiem” izskaušanu. Viens virziens, saskaņā ar Zakuļa teikto, ir ilgtermiņa – vairot sabiedrības izpratni par bankām. Otrs – uzlabot komunikāciju krīzes brīžos. Zakulis klāstīja, ka “Swedbank” ieraušana baumu virpulī parādīja, ka līdzšinējā konservatīvā komunikācijas stratēģija – pēc iespējas ilgāk neko neteikt, lai arī sabiedrībā jau sākusies viļņošanās – neder. Tāpat nepietiek saukt “koeficientus” – banku darbības rādītājus, kas vairākumam neko neizsaka. “Jāsāk komunicēt konkrēti. Ja baumo, ka kaimiņvalstī bankomātu tīkls it kā nedarbojas, mūsdienu tehnoloģijas uzreiz ļauj parādīt, ka tā nav taisnība,” viņš sacīja.
Baumas par banku darbību tiek izplatītas biežāk, nekā tas kļūst zināms, tikai nesasniedz masu psihozes stāvokli, piebilda Zakulis.
Līdzšinējo pieredzi, kas ir tālu no finanšu uzraudzības, Zakulis vērtēja nevis kā trūkumu, bet kā pievienoto vērtību, ko varētu dot FKTK. “Drošība, risku vadība – to es varētu pielikt klāt tam, kas tur gadiem ilgi ir krāts,” viņš teica. Tāpat viņš vērsa uzmanību uz to, ka FKTK nav vienvaldība. Komisiju pārvalda padome, kurā ir speciālisti ar dažādu izglītību un pieredzi – summējot tās, tiek pieņemti koleģiāli lēmumi. “Protams, atbildību prasīs no priekšsēdētāja, to apzinos. Esmu pieradis atbildēt, ko daru,” uzsvēra Zakulis.
Vērtējot FKTK priekšnieka vietnieka Jāņa Brazovska paustās bažas par neskaidro ekonomisko situāciju pasaulē, kas var satricināt arī Latviju, Zakulis norādīja, ka 2012.gadā arī tika prognozēts pasaules gals. “Neviens vairs nevar solīt, ka viss kaut kad atgriezīsies normālās sliedēs, paliks stabilāk, konservatīvāk, atkal iestāsies miers un pārticības gadi,” piebilda Zakulis, taču pieļāva, ka, iespējams, vēl nenojauš to, kas zināms Brazovskim, tāpēc to nenovērtē un vēlāk varbūt teiktu ko citu.
Jau vēstīts, ka finanšu ministrs Andris Vilks un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pēc konsultācijām FKTK vadītāja amatam apstiprināšanai Saeimā virzīs kompānijas “Lattelecom” Drošības nodaļas vadītāju Zakuli.
Zakulis ir ieguvis augstāko izglītību Latvijas Universitātē ‒ bakalaura grādu ekonomikā un maģistra grādu biznesa vadībā, pārzina finanšu sektoru, viņam ir pieredze sadarbībā ar valsts drošības un tiesību aizsardzības iestādēm, kā arī iegūta tiesību zinātņu speciālista kvalifikācija un pieredze naudas atmazgāšanas novēršanas darbā. Zakulis pieredzi ir ieguvis valsts drošības iestādēs, kā arī darbā banku un informācijas tehnoloģiju (IT) nozarēs, kur vadījis drošības struktūras. Savukārt no 1995. līdz 2000.gadam Zakulis strādājis Satversmes aizsardzības birojā, bet no 2000. līdz 2009.gadam ‒ par “Swedbank” Drošības daļas vadītāju,” informēja Finanšu ministrijā.
Plānots, ka Saeima varētu izskatīt un apstiprināt FKTK vadītāju šogad janvārī.
Ziņots arī, ka Saeima 8.decembrī no amata atbrīvoja līdzšinējo FKTK priekšsēdētāju Irēnu Krūmani. Krūmane, kura komisiju vadīja kopš 2008.gada 28.aprīļa, iesniedza atlūgumu pēc “Latvijas Krājbankas” darbības apturēšanas.
Komisijas vadītāju Saeima apstiprina pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra ieteikuma.
FKTK nodarbojas ar Latvijas banku, krājaizdevu sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas starpnieku, finanšu instrumentu tirgus dalībnieku, kā arī privāto pensiju fondu uzraudzību. Komisija sāka darbu 2001.gada 1.jūlijā.
