Zaķim jābūt! Veidošanas pamācība 0
Kad ģimenē mazi bērni, svētkiem ir pavisam cita noskaņa. Tad gribas rosīties, pasakas pārvērst par īstenību. Kas mājās nomaina Ziemassvētku rūķus? Tie ir Lieldienu zaķi un cāļi! To vēstījums ir vienkāršs – auglības simbols. Internetā atrodama versija, ka Lieldienu zaķis pirmo reizi minēts 1555. gadā. Bet iesākums bijis ar skumjāku noti – zaķa cepetis tika slavēts kā svētku mielasta neatņemama sastāvdaļa.
Tikai pēc kādiem 130 gadiem dzīvnieciņš pārvērties par pozitīvo pasaku tēlu un tam piedēvēja spēju dēt krāsainas olas. Plašajā vācu zemē katrā reģionā bija cits Lieldienu dzīvnieks – Hesenē olas dējusi lapsa, Saksijā – gailis, Elzasā – stārķis, bet Bavārijā – dzeguze. Tomēr zaķis uzvarēja un iekļuva starptautiskajā apritē. Tagad katrs pieaugušais reiz izdzīvo zaķa lomu, slēpdams olas.
Man Lieldienu zaķis vairāk asociējas ar pūpoliem – mīksts un pūkains. Radošo darbu iedvesmas vietnē Pinterest ieraudzīju no pūpoliem veidotu zaķi. Tik mīlīgs un jauks, mazliet līdzīgs pīlei. Protams, es arī tādu varu uztaisīt! Vāzē tieši sāka birt noziedējušie pūpoli. Lai arī skaistāks būtu no mīlīgi pelēkajiem, mans mazliet dzeltenīgais zaķis tāpēc nav sliktāks. Kolēģi gan teic, ka līdzinoties pūcei!
Mazliet pacietības, un zaķis gatavs!
• No salvetēm uztaisa divus ovālus (līdzīgus olām) – viens būs zaķa ķermenis, otrs – galva. Notin ar diegu, lai stingrāki.
• Cieši citu pie cita uz salvešu ovāliem līmē pūpolus. (Izmantoju universālo līmi.)
• Acis un rozā filcs ausīm iegādāts hobijpreču veikalā.
• Salīmē kopā galvu ar ķermeni. Lai noslēptu negludumus – ap kaklu apsien krāsainas lentes. (Visgrūtāk padevās ausu nostiprināšana un sejas veidošana.)
Katram savs zaķis visskaistākais!
