Žakešu vietā šuj maskas. Krāslavas uzņēmums pārprofilē ražošanu un ziedo maskas Itālijai 0
Autores: Ilze Kalve, Sandra Dieziņa
Krāslavas šūšanas uzņēmums “Nemo” ir teicams piemērs tam, kā pusotras nedēļas laikā iespējams pārprofilēt ražošanu no sarežģītu mēteļu šūšanas uz vienkāršu sejas masku izgatavošanu.
Tas jau paspējis ziedot daļu no pirmajām maskām koronavīrusa smagi skartajai Itālijas pilsētiņai Rodengo-Saiano Lombardijas reģionā. Uzņēmums ne tikai piedāvā darbu savā fabrikā, bet arī organizē šuvēju darbu no mājām.
Materiālus dabūt grūti
Uzņēmuma specifika ir kvalitatīvu un sarežģītu kostīmu un mēteļu izgatavošana, gatavā produkcija pārsvarā tika eksportēta uz Eiropas Savienības valstīm.
Taču, sākoties koronavīrusa pandēmijai, aizvien vairāk pienāca zvani ar jautājumiem, vai šūšanas fabrika neražo maskas. “Man bija pilnas rokas ar citiem pasūtījumiem, es, protams, sākumā atteicu,” stāsta uzņēmuma vadītāja Inga Zemdega-Grāpe, “taču tad, kad sāka samazināties pasūtījumi no mūsu Eiropas klientiem un Itālija vairs nepiegādāja materiālus, sapratu, ka būsim spiesti meklēt, kā nodrošināt savus cilvēkus ar darbu. Protams, dīkstāves pabalsti ir laba lieta, bet vēl labāk ir strādāt!”
Šūšanas fabrikai tas bija pamatīgs izaicinājums, jo darbinieki nav raduši strādāt ātri, bet gan kvalitatīvi un nepavisam nebija sajūsmā, uzzinot, ka būs jāpāriet no sarežģītām žaketēm uz sejas maskām.
Izstrādāti pirmie trīs prototipi – vienkāršākā maska, anatomiskā ar filtru, kas atkārto sejas formu, un klasiskā ar filtru, ko uzsāks ražot pavisam drīz.
Grūtības bija ar nepieciešamā materiāla iepirkšanu – čehi uzreiz pateica – nē, bet franči vispār nav atbildējuši.
“Bija milzīgs izaicinājums atrast īpašo materiālu. Negribēju šūt no parasta auduma, bet no speciāla aizsargājoša materiāla.
Apzvanīju visus ES ražotājus, kas ar to speciali nodarbojas, un nekur nav iespējams materiālus dabūt, pat gumijas tagad ir deficīts! Viss notiek ar ātro izplēšanas metodi, kur nu ir kādi pāris tūkstoši metru, tur pērkam, ko var nopirkt.
Tā kā specializēto materiālu nedabūju, tad nolēmu – labāk lai ir parastas maskas nekā nekādas. Specializētās ķirurģiskās maskas ir domātas mediķiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem, bet cilvēkiem, kuriem masku vajag ikdienā, tomēr ir ērtāk un izdevīgāk šādas te mazgājamās maskas, nevis vienreiz lietojamās, kuras pēc tam izmet ārā,” spriež Inga Zemdega-Grāpe.
Šūt var visi!
Šobrīd, zinot, ka uzņēmumā iespējams iegādāties sejas maskas, telefons zvana nepārtraukti. Šūšanas fabrika solās ņemt darbā gandrīz jebkuru strādātgribētāju, jo maskas šūšanai nekādas īpašas iemaņas nevajag.
“Tie, kuri bažījušies, ka neprot šūt, tagad uz masku šūšanu gan var nākt pilnīgi droši. Taisnā vīle, un uz priekšu! Mēs piedāvājam darbu šuvējiem mājās, piegādāsim materiālu un samaksāsim par nodotajām maskām.
Īpaši vecās šuvējas, kuras tagad ir pensijā, un vēlētos nedaudz pastrādāt, to tagad varēs darīt,” Inga Zemdega-Grāpe ir optimistiska par nākotnes plāniem.
“Pārsvarā koncentrējamies uz Krāslavu un Gulbeni, tūlīt sūtām 500 masku piegrieztnes, jau sagādatas vairākas šujmašīnas, tur ir diezgan daudz cilvēku, kuri gribētu šūt.” Uzņēmēja īpaši ir gatava piegādāt materiālu ceļa posmā Rīga – Krāslava, lai varētu operatīvāk organizēt darbus.
Pirms sazināmies ar “Nemo” vadītāju, iepriekšējā dienā viņai piecas reizes zvanījis klients no Somijas ar uzstājīgu lūgumu šūt maskas.
Taču uzņēmēja spiesta atteikt, jo trūkst darbaroku. Nedēļā varot sašūt papildus aptuveni 60 tūkstošus masku, vairāk nav iespējams, taču somu partnera piedāvājums ir 1,8 miljoni masku.
Jau izskanējis aicinājums šūt citas mediķiem nepieciešamās preces, taču nav iespējams tik ātri pateikt, cik, piemēram, maksās kombinezons ar rāvējslēdzēju. Turklāt tad būtu jāinvestē uzņēmumā, bet laiks negaida.
Atteikuma skaidrojumu viņa jau uzrakstījusi Aizsardzības ministrijai, jo lielo pasūtījumu ārzemēs dēļ uzņēmums nav gatavs izpildīt vietējos pasūtījumus.
Te nu viņa gatava runāt par valsts politiku. “Latvija savulaik skaidri nodefinēja, ka būsim pakalpojumu industrijas, nevis ražošanas lielvalsts. Un gandrīz viss atbalsts tika piešķirts IT, tehnoloģiju industrijām. Līdz šim valstī nav bijis industriālās politikas. Tagad esmu pārsteigta, ka premjers runā par vietējo ražošanu,” norāda I. Zemdega-Grāpe.
Mirušo ir simtiem
Itālijā, Lombardijas reģiona pilsētiņā Rodengo-Saiano, kur dzīvo tikai deviņi tūkstoši iedzīvotāju, atrodas uzņēmējas biznesa partneri un draugi, kuri arī darbojas šūšanas industrijā.
“Kad koronavīruss tikai sākās, rakstīju un prasīju – kā jums tur iet, vai nav traki,” atceras uzņēmēja. “Un tad viņi atbildēja – mūsu valdība pārspīlē, pilnīgas muļķības, tikai sagraus biznesu!
Nu mēnesis pagājis, viņu uzņēmums jau slēgts, atkal rakstu, prasu, vai visi veseli. Viņš atbild, jā, visi veseli, paguvuši savam uzņēmuma iepirkt maskas, pārējās ziedojuši vietējai slimnīcai.
Un es atkal – varbūt man atsūtīt maskas, varbūt jums vajag? Un viņš saka, zini, labāk sūti pa taisno. Un atsūta man profesora telefonu un adresi. Tā nu maskas sūtīju nevis draugam, bet sūtīju cilvēkam, kurš organizē piegādi slimajiem.
Profesors savāc tās maskas un izdala cilvēkiem, kuri nevar atļauties ne nopirkt, ne paši uzšūt. Ir izveidota pašpalīdzības kustība, jo viņi jūtas kā cīņā ar ciklopu – mirušo ir simtiem, pat nevar normāli apglabāt, ir masu kapi, izvada bez klātesošajiem… Briesmīgi.”
Latvijā ražotās maskas Itālijā saņemtas, profesors Luigi Caimi jau maskas atzinis par labām. Drīz uz Itāliju ceļos nākamais ziedojums no Latvijas.
Taču vai šādas auduma maskas aiztur vīrusu? “Man nav iespēju tagad veikt masku pārbaudi speciālā laboratorijā,” neslēpj uzņēmēja, “taču esmu diezgan pārliecināta, ka aiztur gan. Bez pilienu infekcijas aizturēšanas maskai ir ārkārtīgi svarīgs efekts – tā neļauj mums ar rokām pieskarties sejai. Ļoti nenovērtēta maskas funkcija, kas tiešām dod labumu,” iesaka uzņēmēja.
