Zaglis palicis zem sitiena kancelejas vadītāju 9
Mīklainā datoru pazušana no parlamenta plenārsēžu telpas varētu maksāt amatu ilggadējam Saeimas kancelejas vadītājam Mārim Steinam.
Datoru zādzība Saeimas namā notikusi jau pirms vairākām nedēļām, un par to informēta Valsts policija, kas ierosinājusi kriminālprocesu, bet atklātībā šī lieta nonāca tikai pagājušonedēļ. Pēc tam slēgtā sēdē prezidijs nolēma pieprasīt paskaidrojumu no Saeimas kancelejas direktora Māra Steina, kurš esot atbildīgs par Saeimas ēkās notiekošo, tostarp arī par drošību. Pašlaik Steina vadībā notiek iekšējā izmeklēšana, kas noskaidrojusi, kurš konkrētajā laikā bija pieprasījis plenārsēžu telpas atslēgas.
LTV jau ziņoja, ka no Saeimas sēžu zāles nozagti trīs portatīvie datori, ar kuriem sēžu laikā strādāja prezidija locekļi Andrejs Klementjevs (“SC”), Dzintars Rasnačs (NA) un Jānis Vucāns (ZZS). Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (“Vienotība”) un priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres datorus zaglis nav aizticis. Saeimas pārstāvji skaidro, ka nozagto datoru vienīgā funkcija bijusi sēdes laikā nodrošināt prezidija locekļus ar aktuālo informāciju. Tajos nav glabājusies nedz slepena, nedz valsts noslēpumu saturoša informācija. Turklāt tie jau tāpat bijuši nolietoti un prezidija locekļi apgādāti ar jauniem datoriem.
Neoficiāli avoti Saeimā pieļauj, ka šis starpgadījums varētu kļūt par pēdējo punktu kancelejas direktora atlaišanai. Steins parlamenta kanceleju vada jau 24 gadus, šos pienākumus viņš sāka veikt 1990. gadā vēl Augstākās padomes kancelejā. Taču pēdējos pāris gadus kancelejas direktora attiecības ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu ir, maigi izsakoties, vēsas un attiecīgi viņa krēsls kļuvis pavisam nestabils. Portāls “Pietiek.com” jau pirms vairākiem gadiem vēstīja, ka tiek gatavota kancelejas direktora nomaiņa, bet toreiz prezidija plānus izjauca Valda Zatlera “rīkojums numur divi”.
Steina atbalstītāji apgalvo, ka prezidijs mēģina ar viņu izrēķināties, jo kancelejas direktors nepieļaujot šaubīgus darījumus. Turpretim viņa pretinieki uzskata, ka ilgajos gados Steins ir iesūnojis un neesot pietiekami saimniecisks. Tā, piemēram, 2013. gada maijā īpaši izveidota komisija kancelejas direktora amata prasmes novērtēja ar viszemāko vērtējumu “D”. Tik zemu vērtējumu no 391 Saeimas darbinieka saņēma tikai viņš vienīgais. Tā paša gada oktobrī Steins saņēma rājienu, ka veicis kancelejas struktūrvienību vadītāju atlaišanu un pienākumu izpildītāju iecelšanu bez prezidija ziņas. Toreiz viņam arī tika pārmests, ka vairākus mēnešus aizkavējās divu likumprojektu nonākšana Saeimas atbildīgajā komisijā, jo tie izsūtīti uz nepareizām e-pasta adresēm. Prezidijs kancelejai arī tika pārmetis, ka Zolitūdes traģēdijas piemiņas dienā karogi sēru noformējumā bijuši izkārti tikai pie dažām Saeimas ēkām.
