Zāģlapseņu uzbrukums… Kā nosargāt ražu? 0
“Katru gadu vidēji vecai plūmei visus augļu aizmetnīšus apēd kāds kaitēklis un nogatavojas tikai pāris plūmju. Nevienai citai plūmei tik briesmīgi neuzklūp. Šķirnes nosaukums nav zināms; kad pirkām stādus, tas bija kāds no jaunajiem hibrīdiem, tolaik vēl ar ciparu apzīmējumu. Vai tie ir zāģlapsenes bojājumi? Un vai kaitēkļi šķiro kokus pēc nenogatavojušos augļu garšas? Varbūt zem koka ir kāds kaitēkļu perēklis?” VALTS V.
Iesūtītajos attēlos tiešām redzami plūmju zāģlapsenes bojājumi. Uz plūmēm un ķiršiem Latvijā ir konstatētas divas sugas – gaišā un tumšā plūmju zāģlapsene (biežāk sastopama gaišā). Nav nekāds brīnums, ka kaitēkļiem kādas šķirnes augļi garšo labāk. Arī zaķi visas ābeles neapgrauž vienādi stipri, un strazdi visus ķiršus neapēd vienlīdz ātri.
Visi augļi, kuros paspējis iegrauzties zāģlapsenes kāpurs, tik un tā nobirs. Tagad var vienīgi mēģināt nepieļaut tālākus sirojumus, jo viens kāpurs spēj sabojāt vairākas plūmes: kad vienai kauliņš izēsts, pārrāpo uz nākamo – un tā gandrīz mēnesi.
Kā plūmēm palīdzēt? Bojātos augļus nolasa no zariem un iznīcina. Jāsavāc arī visas nobirušās plūmes – tas kavēs kāpuru iekūņošanos zemē pārziemošanai. Rudenī apdobēs uzrok augsni, apvēršot to lāpstas dziļumā. Kāpurus apēd putni, plēsīgās blaktis, parazītiskie plēvspārņi, tāpēc dārzā derētu atstāt neskartu vietu, kur tie varētu mitināties. Putnus dārzam var piesaistīt, izliekot tajā būrīšus.
Nākamgad varēs jau nopietnāk pacīnīties, lai ierobežotu bojājumus. Daudz zāģlapseņu var izķert, pirms ziedēšanas koku zaros iekarinot burkas vai pudeles ar rūgstošu saldu šķidrumu (lieti noder vecs ievārījums, tāpat sula) vai izliekot baltos līmes vairogus. Ja nekas nelīdz, kokus var smidzināt ar insekticīdiem vai nu neilgi pirms, vai tūlīt pēc ziedēšanas, kad izšķīlušās zāģlapsenes lien ārā no augsnes un sāk dēt oliņas uz ziedu kausiņiem. Sevišķi labvēlīgs zāģlapseņu izlidojumiem ir sauss un silts laiks, kad temperatūra ir virs +15 °C. No olu dēšanas līdz kāpuru izšķilšanās brīdim paiet viena vai divas nedēļas. Var miglot ar 3. reģistrācijas klases preparātiem, bet tie, kuri saņēmuši apliecību par augu aizsardzības zināšanu minimuma apgūšanu, drīkst izmantot iedarbīgākus 2. reģistrācijas klases preparātus.
Ja ar pavasara zāģlapseņu uzbrukumu kaut kā izdevies tikt galā, tas nenozīmē, ka plūmēm nekas vairs nedraud. Jau jūnijā kokiem var uzklupt plūmju augļu tinējs. Šā kaitēkļa tauriņi dēj olas uz jaunajām plūmītēm. Augļi pirms laika kļūst violeti, reizēm sveķo un nobirst, bet visbiežāk vienkārši savīst vai nogatavojas ātrāk nekā veselie. Bojātās plūmes jāsavāc un jāiznīcina, tiklīdz tās pamanītas. Ar tinēju cīnīties palīdz ķeramās jostas, ko uzliek stumbriem ap Jāņiem. Var izmantot kaut vai gofrētā kartona gabalus no iepakojuma kastēm. Jostas liek zemu (10–15 cm no zemes) un atstāj līdz lapu biršanai rudenī. Uz jostām būs salīduši daudzi tinēju kāpuri ziemošanai. Rudenī stumbriem noskrāpē atmirušo mizu, jo arī zem tās pārziemo kāpuri. Atlikušos palīdzēs iznīcināt augsnes pārrakšana rudenī.
Ja izvēlas lietot insekticīdus, palīdzēs tādi paši preparāti, kādus lieto zāģlapseņu apkarošanai, bet jāmiglo vēlāk – trīs četras nedēļas pēc plūmju noziedēšanas.
