Zāģētājiem nupat pienākusi krīze 1
Ziemeļkurzemē lielākie mežizstrādes pakalpojumu sniedzēji – SIA “Niedrāji MR” īpašnieki nolēmuši investēt jaunā biznesā.
Latvijas mežainākajā reģionā Ziemeļkurzemē astoņdesmit, deviņdesmit procentus no visiem mežizstrādes pakalpojumiem sniedz SIA “Niedrāji MR”. Firmas īpašnieks Pēteris Elsts deviņdesmitajos gados mežā sācis strādāt kā palīgstrādnieks, krāvis zarus braukšanas ceļos. Tad jau palīdzējis zāģētājam, tad sācis zāģēt, tad nopircis pats savu motorzāģi, sācis izsolīt cirsmas, līdz 2001. gadā ticis pie pirmā lietotā forvardera.
Tagad “Niedrājiem MR” pieder deviņpadsmit meža mašīnas – harvesteri un forvarderi – un viņi ir lielākie šādu pakalpojumu sniedzēji apvidū no Ventspils līdz Kuldīgai un Talsiem. Tā kā uzņēmējs beidzis Rīgas Aviācijas institūta Mašīnbūves fakultāti, sākotnēji visu meža tehniku remontējis un apkopis pats, bet tagad uzņēmumā ir serviss, kurā iespējama arī industriālās tehnikas rezerves daļu restaurēšana. P. Elsts: “Izrāvienu sākām 2004. gadā, un bija brīdis, kad mūsu kredīts sasniedza trīs miljonus eiro. Taču zvaigznes mums bija labvēlīgas, jo pieprasījums pēc mežizstrādes bija liels. Tagad tehniku esam izmaksājuši.”
Panākumu atslēga – stipra personāldaļa
Par veiksmes atslēgu, svarīgāko iemeslu, kāpēc uzņēmums visus gadus attīstījies, Pētera dzīvesbiedre Baiba, kas studējusi tiesību zinātnes un kuras pienākumi būtībā atbilst personāldaļas vadītājas uzdevumiem, atzīst vadības spēju uzturēt kolektīvā labas attiecības. Baiba stāsta, ka saviem darbiniekiem ir pieejami gan sestdienās, gan svētdienās, vienmēr, kad tas vajadzīgs.
“Dzīvojam draudzīgi. Ja briest kādas nesaskaņas, novēršam tās jau pašā sākumā. Gadās, ka nesader raksturi, viens grib ņemt virsroku, bet otram tas nepatīk, tādus mēs uz vienas mašīnas strādāt neliekam. Gadās arī, ka radušās grūtības sadzīvē un operators nevar vairs īsti pastrādāt.”
Visbiežāk kreņķi strādniekiem sanākot, kad paņemti ātrie kredīti, ar kuriem vairs netiek galā, un, kad par to sadomājoties, tad pastrādāt vairs nevarot, ejot pa mežu staigāt. Arī liela rocība ne vienmēr nākot par labu, cilvēks apaug ar dažādiem hobijiem, tā ka knapi paspējot uz darbu atnākt. Bet disciplīna uzņēmumā ir stingra – ja darbs sākas septiņos, tad septiņos arī jāsāk strādāt un sagatavošanās dienas darbiem jāveic vēl pirms tam.
Mežizstrādē krīze tikai tagad
“Līdz šim mežizstrādē nekāda krīze nav bijusi. Kokapstrādē – jā. Mežizstrādē kopš 2004. gada viss gājis tikai uz augšu. Šogad gan cenas par pakalpojumu tā kritušās, ka jādomā, ko darīt tālāk,” atzīst Pēteris Elsts. Viņš stāsta, ka ciršanas apjomi valsts mežos sarūkot, stabila līguma šobrīd neesot, konkurence liela. Lai nestāvētu dīkā, nākas dempingot. Pērn par nozāģētu un pie ceļa pievestu kubikmetru koksnes ieņēmumi galvenajā cirtē bijuši vidēji septiņi lati, bet šogad cena par tādu pašu apjomu sanākot zem sešiem latiem. Un tas jau nozīmē, ka pasākums kļuvis nerentabls. P. Elsts: “Šis gads ir smags. Strādājam pēc principa – zemākā cena. Netiek ņemta vērā ne pakalpojuma kvalitāte, ne samaksātā alga. Ilgi tā turpināties nevar.”
Bet pakalpojumu sniegšana privātajā sektorā aizņem vien desmito daļu no uzņēmuma jaudām.
Bez tam privātie meža īpašnieki pēc mežizstrādes nemaz nesteidzoties par pakalpojumu samaksāt, un bieži tas beidzoties ar tiesu. Tāpat arī esot ar mazajām zāģētavām. P. Elsts: ”Lielajām zāģētavām un papīrmalkas pircējiem ar samaksu nekādu problēmu nav. Bet mazajās zāģētavās, tādās, kas mēnesī pārstrādā piecus sešus simtus kubikmetrus, ir bēdu ieleja.”
Taču mazās zāģētavas labprāt pieņemot arī lielas dimensijas zāģbaļķus, kādi ne visai patīkot modernajām kokapstrādes rūpnīcām, kuru iekārtas vairāk piemērotas vidēja resnuma baļķiem. Tāpēc par resniem baļķiem tās maksājot pamaz.
Krīzes laikā tiek domāts arī par to, ka daļu jaudu varētu nodarbināt ārpus Latvijas – Baltkrievijā, Krievijā, kur ir pieprasījums pēc modernas mežizstrādes tehnikas. Taču risks esot liels, jo šajās zemēs pie tādiem mežizstrādes apjomiem, kādus nodrošina harvesteri, neviens nav pieradis, tāpēc nespējot sagatavoto koksni no meža laikus izvest un realizēt.
P. Elsts: “Ja būs vēl grūtāk, ar daļu tehnikas iesim prom no Latvijas. Ir piedāvājumi Baltkrievijā, kur valdība noteikusi, ka līdz 2015. gadam jāpāriet uz mehanizētu mežizstrādi. Taču viņiem mēs esam vajadzīgi tikai uz gadiem diviem trim, lai iemācītu strādāt un iekustinātu šo pakalpojumu.” Bet Skandināvijā mūsu mežizstrādātāji nevarot startēt, jo mežizstrāde Latvijā nav atbilstoši sertificēta.
Par to, ka situācija Latvijā ar laiku stabilizēsies un pienāks brīdis, kad pakalpojuma cenas atkal ies uz augšu un tirgū palikušajiem spēlētājiem būs labi, uzņēmējs nešaubās. Tā kā tehnika ir izmaksāta un bankā kredītu nav, kādu brīdi iespējams nogaidīt, taču cik ilgi?
P. Elsts: “Mēs nevaram apstāties, nevaram nolaist rokas un gaidīt. Esam izšķīrušies par jaunas ražotnes būvi. Tas nebija viegli, bet nu lēmums ir pieņemts un projekts apstiprināts. Attīstīsim jaunu biznesu, kas saistīts ar koksnes pārstrādi.”
Vizītkarte
2009. gadā zemnieku saimniecība “Niedrāji” pārreģistrējās kā SIA “Niedrāji MR”.
Uzņēmumam pieder deviņi harvesteri un desmit forvarderi.
Nodarbina 82 cilvēkus.
Gadā sagatavo un pie ceļa pieved 450 000 m3 koksnes.
Ir lielākais mežizstrādes uzņēmums Ziemeļkurzemē.
2012. gadā apgrozījums 4,67 miljoni Ls, peļņa – 677 tūkstoši (pēc firmas.lv datiem).
Veiksmes formula
STARTS
* Zemnieku saimniecība “Niedrāji” dibināta 1992. gadā.
* Sākotnēji nodarbojās ar graudkopību.
* 1999. gadā pievērsās mežizstrādei – Pēteris Elsts iesācis kā palīgstrādnieks, tad sācis zāģēt, vēlāk nopircis pats savu motorzāģi.
IZRĀVIENS
* 2004. gadā iegādājās pirmo harvesteru, vēlāk citus, līdz sasniedza trīs miljonus eiro.
* Pērk cirsmas, sniedz pakalpojumus AS “Latvijas valsts meži”.
* 2012. gadā par veiksmīgu uzņēmējdarbību saņēmis meža nozares gada balvu “Zelta čiekurs”.
NĀKOTNE
* Palikt kā lielākajam spēlētājam mežizstrādē Ziemeļkurzemē.
* Iespējama mehanizētās mežistrādes pakalpojumu sniegšana Baltkrievijā.
* Gatavojas jauna biznesa attīstībai, kas būs saistīts ar koksnes pārstrādi.
