Zāģējam un izgriežam. Aprīlī darāmais augļu dārzos kaitēkļu un slimību profilaksei 0
Autore: Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Aprīlī jāsāk mosties ne tikai tīrumiem, bet arī augļu dārziem un tajos ziemas miegu un mieru izbaudījušiem kaitīgajiem organismiem. Vispirms, kamēr īsti pavasaris nav sācies, izzāģējami vēja aizlauztie, meža dzīvnieku un citādi traumētie zari. Ķiršiem nevajadzētu žēlot stipri sveķainos zarus, tie, visticamāk, norāda uz ķiršu mēra infekcijas klātbūtni. Labāk likvidēt arī ķiršu lapbires pērn stipri inficētos kociņus.
Kamēr nav saplaukušas lapas, vieglāk var ieraudzīt, vai nav sācis attīstīties lapu koku vēzis. Bojātie zari jāizgriež, griezumu vietas jāapstrādā ar tautas vai tirdzniecībā esošiem līdzekļiem. Izārstēt vēzi nevar, tikai pagarināt kociņa mūžu. Varbūt ir iespējams atrast vēža infekcijas cēloni, kas parasti vecas, slimas ābeles, bumbieres vai jebkura cita lapu koka izskatā aug dārzā vai tā malā un bagātīgi dalās ar infekcijas materiālu.
Arī pārējo slimību ierosinātāji bieži vien nekur no dārza nav pazuduši. Gan ābeļu, gan bumbieru un plūmju vainagos saglabājušies mumificējušies augļi. Tie parūpēsies, lai arī šajā sezonā izplatītos augļu parastā puve. Ja dārzā pagājušajā sezonā bija izplatīts ābeļu vai bumbieru kraupis, tad nesatrunējušās lapas un ar kraupi inficētie sapuvušie augļi apdobēs būs kraupja primārās infekcijas avots. Ja pietiks siltuma un mitruma, primārā kraupja infekcija var sākt izplatīties jau aprīļa beigās. Protams, nav zināms, vai šajā laikā būs attīstījusies augļu koku lapas plātne, uz kuras kraupi ierosinošai sporai iesakņoties. Kraupja sporas ar lielāku vai mazāku intensitāti izplatīsies visu pavasari, kamēr eksistēs infekcijas avots.
Kamēr lapas vēl tikai gatavojas plaukt, augļu un ogu dārzos lietojami vara preparātu smidzinājumi. Tā iespējams ierobežot ogulāju lapu sīkplankumainību, lapu iedegas, kauleņkoku un augļu parasto puvi. Bumbieru dārzu saimniekiem aprīļa otrajā pusē kritiski jāaplūko dārzam tuvākā teritorija – ja dekoratīvo kadiķu stumbrus klāj želejveidīga oranždzeltena masa, tad bumbieru–kadiķu rūsa ir gatava jaunai infekcijas sezonai. Sporas, protams, atlido arī no citiem infekcijas perēkļiem, bet inficētā kadiķa sporu masas lielāko daļu ir cerības saņemt tuvākā dārza bumbierēm.
Foto: Māra Bērziņa
No jāņogu krūmiem izgriežami ar sarkankārpu vēzi slimie zari. Nostabilizējoties pozitīvai gaisa temperatūrai, no zemeņu stādījumiem novācamas vecās lapas un arī iepriekšējā gadā izklātie salmi, jo abos var būt saglabājušies pelēkās puves un zemeņu miltrasas ierosinātāji.
No aprīļa laikapstākļiem būs atkarīgas kaitēkļu aktivitātes dārzos. Pirmais pieaugušais kaitēkļu klāstu pārstāvošais īpatnis, kas sajūt siltos saules starus (vismaz 6 oC) un dodas ābeļu vainagos, ir ābeļu ziedu smecernieks. Smecernieka kaitnieciskā darbība risināsies vēlāk – ziedpumpuru izvirzīšanās laikā, kad pumpuros tiks dētas olas. Tādējādi kaitēklim ir divējāda daba, jo, ja ābeles grasās ziedēt intensīvi, tas veic ziedu dabisko retināšanu, bet, ābelēm ziedot vāji, tas sabojā jau tā nelielo potenciālo ražu. Tāpēc, ja tiešām kādā dārzā smecernieks pamatoti jāierobežo, tad tas jādara, lietojot atbilstošu insekticīdu ziedpumpuru izvirzīšanās laikā, kamēr pumpuros nav iedētas oliņas. Arī bumbieru lapu blusiņas pieaugušie īpatņi, lai uzsāktu aktivitātes, atzīst par labu jau 3 oC, un drīz vien, gaisa temperatūrai paaugstinoties, pie bumbieru pumpuriem tiek dētas oranžas oliņas. Barošanos aprīlī palēnām uzsāk lapu un pumpuru tinēju kāpuri, ābeļu vērpēja kāpuri. Iespējams, šķilsies arī sprīžmešu un ābeļu tīklkodes kāpuri.
>Arī ogulāju stādījumos aprīlī var atrast dažādu kaitēkļu mājvietas un vērot to pirmās aktivitātes. No upeņu stādījumiem, vismaz mēneša sākumā, var paspēt izgriezt upeņu pumpuru ērces invadētos zarus vai, ja kāpostgalvai līdzīgo pumpuru maz un arī upeņu krūmu maz, tos nolasīt. Līdz ogulāja ziedēšanai invadētajā pumpurā gatavojas attīstīties vismaz divas ērču paaudzes, tāpēc lapu plaukšana vēl nenorāda, ka ērces jau pametušas ziemas mājvietu. Mēneša beigās, ja būs pietiekami silts, no bruņutu vairodziņiem šķilsies jaunie bruņutu kāpuri.
Aveņu stādījumos jāpievērš uzmanība to stumbriem, jo uzbriedumos – pangās – ziemo aveņu pangodiņa kāpuri. Bojātie dzinumi izgriežami un iznīcināmi. Savukārt aveņu dzinumu pangodiņa attīstību var ierobežot, apberot augsni ar 10–15 cm biezu kūdras slāni.
Šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, VAAD nekarantīnas kaitīgo organismu monitoringu veicošie speciālisti vēros laukus un dārzus, meklēs un atradīs kultūraugu slimības un kaitēkļus, pievērsīs uzmanību augu attīstības fāzēm. Ar novēroto varēs iepazīties VAAD mājas lapā.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
Vairāk par kaitēkļu apkarošanu lasiet šeit
